Vieglā valoda

Izstādē "Māra Vaičunas. Ārpus"

Nr. 1 Māra

Māra Vaičunas (1949–2019) bija latviešu gleznotāja.

Par viņas dzīvi plašākai publikai ir zināms maz.

Māra piedalījās izstādēs kopā ar citiem māksliniekiem un veidoja arī savas izstādes.

Viņa izvēlējās dzīvot un strādāt savrup.

Viņa nevēlējās lielu uzmanību.

Šī ir pirmā plašā Māras Vaičunas darbu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Māra gleznoja laikā, kad mākslā bija svarīgi attēlot cilvēkus un sabiedrībai svarīgas tēmas.

Viņas darbi bija atšķirīgi no citu mākslinieku darbiem.

Viņa galvenokārt gleznoja priekšmetus, ziedus un ainavas.

Māras gleznās svarīgas ir formas, krāsas un līnijas.

Tās var radīt kustības sajūtu.

Dažas formas ir vieglas un caurspīdīgas.

Citas ir plakanas un bez vizuāla apjoma.

Māras darbos var saskatīt abstraktās mākslas un kubisma ietekmi.

Izstādē redzami arī citu mākslinieku darbi.

Tie palīdz labāk saprast Māras mākslu un tās saistību ar citiem māksliniekiem.

Izstādē skatāmi šādu mākslinieku darbi:

• Felicita Pauļuka,
• Līvija Endzelīna,
• Baiba Vegere,
• Antonija Lutere,
• Inga Meldere,
• Amanda Ziemele,
• Georgs Šenbergs.

Māra Vaičunas 1976. gadā pabeidza Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu.

Viņas diplomdarbs bija liels keramikas mākslas darbs pie sienas.

To viņa izveidoja Valmieras piena kombinātam.

Pēc akadēmijas beigšanas Māra vairs nestrādāja keramikā.

Viņas galvenais mērķis bija glezniecība.

Māra piedalījās izstādēs no 1977. gada.

Izstādes kuratore ir Ilze Putniņa.

Izstādes dizainu veidojusi Anna Ceipe.

Māra

Mārai Vaičunas bieži bija vieglāk kaut ko uzgleznot nekā pateikt vārdos.

Viņa daudz ko paturēja pie sevis.

Gleznošana bija veids, kā izteikt savas domas un sajūtas.

Māras gleznās redzami dažādi priekšmeti.

Ne vienmēr ir saprotams, kas tie ir un kam tie paredzēti.

Māra šiem priekšmetiem radīja īpašu vidi.

Tā atšķiras no ikdienas pasaules.

Māras laikā mākslā bija svarīgi runāt par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.

Māras darbi no šīm tēmām atšķīrās, tāpēc viņas māksla bieži palika ārpus tā laika mākslas dzīves.

Izstādē redzami arī citu mākslinieku darbi.

Līvijas Endzelīnas klusajā dabā ēna uz sienas rada sajūtu, ka telpā ir cilvēks.

Biruta Magone bija Māras draudzene.

Viņa bija arī modele Felicitas Pauļukas un Birutas Baumanes darbos.

Ingas Melderes darbā redzama mājas sajūta.

Māra uzdāvināja Baibai Vegerei pasteļu krītiņu kasti.

Baiba šos krītiņus izmantoja savā mākslā.

Virsma

Māra bieži gleznoja uz audekla vai koka dēlīša.

Priekšmeti gleznās var būt sakārtoti vai kustībā.

Māra bieži neizmantoja parasto gaismas un ēnu attēlojumu, tāpēc priekšmeti izskatās plakani un skaidri.

Viņa meklēja dažādus veidus, kā attēlot ikdienas priekšmetus.

Māras gleznas nav parasts brokastu vai svētku galda attēlojums.

Svarīga ir arī priekšmetu savstarpējā kārtība un to novietojums gleznā.

Antonijas Luteres gleznā redzams sarkans bumbieris uz melna galda.

Līvijas Endzelīnas gleznā redzami priekšmeti, kas izskatās mierīgi un nekustīgi.

Krāsa

Māra Vaičunas izmantoja dažādas krāsas.

Dažās gleznās ir gandrīz tikai viena krāsa.

To sauc par monohromu gleznojumu.

Citās gleznās krāsa ir ļoti daudzveidīga.

Māra krāsu klāja dažādos veidos.

Tā var būt plāna un caurspīdīga.

Tā var būt arī bieza un necaurspīdīga.

Dažreiz krāsa aizpilda priekšmetu formas un padara tās plakanas.

Māra krāsu izmantoja, lai radītu dažādas sajūtas un attēlotu priekšmetus savā veidā.

Līvija Endzelīna gleznoja lēni un rūpīgi.

Viņa bieži attēloja nedzīvus priekšmetus, jo tie nemainījās.

Viņas gleznās krāsai un priekšmetiem ir īpaša nozīme.

Forma

Māras gleznās redzami dažādi trauki.

Daudzi no tiem nav attēloti tā, lai tos varētu izmantot ikdienā.

Tie izskatās pēc vienkāršām ģeometriskām formām.

Māra trauku formas gleznoja skaidri un precīzi.

Dažreiz formas ir asas.

Citreiz tās ir maigas un plūstošas.

Māras gleznās formas var būt sakārtotas rindā.

Tās var arī atrasties tuvu viena otrai vai pārklāties.

Māra izmantoja formas, lai radītu kustību un noskaņu.

Amanda Ziemele savos darbos maina ierasto gleznas formu.

Viņa izmanto dažādus materiālus, krāsas un formas.

Māra savās gleznās formas saglabā skaidras un noteiktas.

Līnija

Māra Vaičunas pievērsās līnijām Georga Šenberga gleznās.

Georgs Šenbergs izmantoja daudzas līnijas, kas savienojās un veidoja sarežģītus zīmējumus.

Viņa gleznās līnijas var izskatīties kā īpaša zīmju valoda.

Māra savās gleznās izmantoja dažādas līnijas.

Tās var būt taisnas un precīzas.

Tās var būt arī maigas, izplūdušas vai lauzītas.

Līnijas palīdz attēlot priekšmetus un radīt kustību.

Tās arī parāda Māras atšķirīgo glezniecības stilu.

Georgs Šenbergs lielu daļu dzīves veltīja glezniecībai.

Viņa sieva Beāta rūpējās par mājsaimniecību un apgleznoja traukus no Rīgas porcelāna fabrikas.

Tas ļāva Georgam vairāk laika veltīt gleznošanai.

Kārtība

Māras gleznās priekšmeti atrodas noteiktā kārtībā.

Tie ir saistīti ar cilvēka ikdienas dzīvi.

Priekšmeti var būt mierīgi sakārtoti.

Tie var arī atrasties kustībā.

Māra izmantoja priekšmetu novietojumu, lai radītu dažādas sajūtas.

Dainas Riņķes gleznā redzama stingra ģeometriska kārtība.

Tajā pašā laikā gleznā var sajust kustību.

Māras darbos cilvēks ne vienmēr ir galvenais.

Svarīgi ir arī priekšmeti, to formas un attiecības citam ar citu.

Līnijas palīdz skatītājam uztvert telpu un priekšmetu novietojumu.