Piektdien, 2026. gada 13. februārī, plkst. 11.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) aicina žurnālistus uz mediju pastaigu izstādē “Visāda garuma sapņi”, piedāvājot izzināt sirreālisma izpausmes latviešu iespiedgrafikā 20. gadsimta 70.–80. gados.
2026. gada 13. februāris
plkst. 11.00
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka /
2. stāva labais spārns
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Dalībnieku reģistrācija: plkst. 10.30–11.00
Izstāde “Visāda garuma sapņi”, kura no š. g. 14. februāra līdz 16. augustam būs apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs, pēta sirreālisma interpretācijas astoņu grafiķu – Māra Ārgaļa, Ilmāra Blumberga, Valijas Brences, Maijas Dragūnes, Artura Ņikitina, Aijas Ozoliņas, Māras Rikmanes un Lolitas Zikmanes – daiļradē. Ekspozīcija izceļ šo spilgto, taču ne vienlīdz plaši zināmo autoru radošo darbību padomju okupācijas periodā – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad sirreālisms līdzās abstrakcionismam tika uzskatīts par padomju ideoloģijai nevēlamu mākslas virzienu.
Izstādes nosaukums ir atsauce uz Ojāra Vācieša 1974. gadā izdoto dzejas krājumu “Visāda garuma stundas”. Dzejnieka pārdomas par radošo procesu, sapņaino noskaņu un “burvestību” radīšanas brīdī sasaucas ar sirreālisma pamatidejām, kurās nozīmīga vieta atvēlēta sapņiem, to tulkošanai un Zigmunda Freida mācībai par bezapziņu. Savienojot sapni ar realitāti, sirreālisti tiecās atklāt jaunu realitātes dimensiju – sirrealitāti. Saspēle ar dzeju ir apzināts mājiens, kas uzsver šī virziena poētiski tēlaino raksturu Latvijas mākslā.
Mediju pastaigā piedalīsies:
- Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore – uzrunās klātesošos;
- Monta Cimdiņa, izstādes kuratore, LNMM Grafikas kolekcijas glabātāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) – iepazīstinās ar izstādes konceptu un tajā pārstāvētajiem autoriem;
- Rūta Jumīte, izstādes māksliniece, grafikas dizainere – komentēs ekspozīcijas scenogrāfijas ideju un vizuālo noformējumu.
Pēc ievadvārdiem interesenti dosies aplūkot izstādi ekskursijā kopā ar kuratori Montu Cimdiņu, kura plašāk pastāstīs par ekspozīcijas ieceri un saturu, izceļot būtiskākos aspektus. Pastaigas laikā žurnālisti varēs uzdot jautājumus, fotografēt un filmēt. Noslēgumā būs iespēja individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas.
Lai vienotos par interviju norisi citā dienā, lūgums sazināties ar LNMM komunikācijas speciālisti Aneti Brakšu, zvanot pa mobilo tālruni (+371) 26 544 860 vai rakstot uz e-pastu .
Par izstādi
Izstādes fokuss vērsts uz sirreālisma interpretācijām astoņu grafiķu – Māra Ārgaļa (1954–2008), Ilmāra Blumberga (1943–2016), Valijas Brences (1941–2009), Maijas Dragūnes (1945), Artura Ņikitina (1936–2022), Aijas Ozoliņas (1932–2023), Māras Rikmanes (1939) un Lolitas Zikmanes (1941) – daiļradē, izceļot šo talantīgo, bet pagaidām ne vienlīdz labi zināmo un pētīto autoru darbību padomju okupācijas periodā – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad sirreālisms līdzās abstrakcionismam tika iekļauts padomju ideoloģijai nevēlamo mākslas virzienu sarakstā.
Sirreālisma pirmsākumi meklējami 20. gadu sākumā Parīzē un saistāmi ar dadaisma kustību. Par virziena dzimšanu pieņemts uzskatīt 1924. gadu, kad franču rakstnieks un dzejnieks Andrē Bretons (André Breton) publicēja pirmo “Sirreālisma manifestu”. Latvijā jau 20. gadu vidū termins parādījās presē, tomēr vizuālajā mākslā sirreālisma pazīmes ienāca daudz vēlāk – virzienam raksturīgo izteiksmes līdzekļu (biomorfas formas, sapņainums, negaidītu priekšmetu, lietu un tēlu kombinācijas vai to pretnostatījumi, laika un telpas saplūšana, tēlu deformācijas vai pārvēršanās citās formās) lietojums pamanāms 70. gadu sākumā.
Īpaši spilgti tendence redzama grafikā, kas, salīdzinot ar glezniecību un tēlniecību, no padomju varas puses tika ideoloģiski mazāk uzraudzīta. Latvijas mākslā sirreālisms izpaudās galvenokārt formālu izteiksmes līdzekļu pārņemšanā, nevis mērķtiecīgā sekošanā starpkaru perioda sirreālistu manifestētajiem principiem.
Septiņdesmito gadu sākumā Latvijas grafikā bija vērojams uzplaukums: 1968. gadā tika iedibināta Tallinas grafikas triennāle, kas vienkopus pulcēja labākos grafiķus no Baltijas valstīm. Par gaidītu notikumu kļuva arī ikgadējās stājgrafikas izstādes, kas pirmoreiz norisinājās 1969. gadā. Tika sarīkotas tematiskās izstādes “Literārie tēli stājgrafikā”. Sirreālisma kontekstā būtiska ir 1975. gadā Republikas Zinību namā jeb Planetārijā (mūsdienās – Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle) aizsāktā grafikas izstāžu sērija ar nosaukumu “Zinātne un zinātniskā fantastika”. Šo izstāžu nozīmi akcentējis Ilmārs Blumbergs: “Nosaukums “Zinātne un zinātniskā fantastika” deva iespēju izlikt visu ko. Pilnīgi visu. Tā bija brīvība. To izstādi gaidīja. No formas viedokļa sirreālisms noteica manus izteiksmes līdzekļus.”*
Izstādes nosaukums ir atsauce uz 1974. gadā izdoto Ojāra Vācieša dzejas krājumu “Visāda garuma stundas”. Par grāmatas noslēdzošo darbu “Klavierkoncerts” Vācietis sacījis, ka viņa mēģinājums ir bijis atklāt radošā procesa rašanās būtību, kur radīšanas brīdī klātesošā ir burvestība, kuru viņš pielīdzina sapņainai noskaņai. Sapņiem, to tulkošanai un Zigmunda Freida (Sigmund Freud) mācībai par bezapziņu virziena pirmsākumos bija svarīga loma: savienojot sapni ar realitāti, viņi cerēja piekļūt jaunai realitātei jeb sirrealitātei. Saspēle ar dzeju ir apzināts mājiens, kas uzsver šī virziena poētiski tēlaino raksturu Latvijas mākslā.
Atšķirībā no visām iepriekšējām cikla “Paaudze” ekspozīcijām, kas ierasti bija veltītas atsevišķu mākslinieku daiļradei, šī ir grupas izstāde, un tā aplūko konkrētu mediju – iespiedgrafiku, balstoties muzeja kolekcijas izpētē. Lai dotu plašāku ieskatu izvēlēto grafiķu veikumā, līdzās muzeja krājuma priekšmetiem eksponēti darbi no citām kolekcijām – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas krājuma, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un Blumberga fonda.
Teksts: Monta Cimdiņa
Izstādi atbalsta:
* Es nemiršu. Ilmārs Blumbergs. Sast. Anita Vanaga. Rīga: AV, 2013. – 46. lpp.
Par izstāžu ciklu “Paaudze”
Ikviena paaudze pieder kādam laikmetam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu cikls “Paaudze” aizsākās 2016. gadā, fokusējoties uz 20. gadsimta otrās puses mākslu. Cikla programma tiek realizēta LNMM galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un no 2021. gada arī 2. stāva labā spārna ekspozīciju telpās. Notikušas izstādes tādām ievērojamām Latvijas mākslas personībām kā Boriss Bērziņš, Felicita Pauļuka, Daina Riņķe, Henrijs Klēbahs, Līvija Endzelīna, Hilda Vīka, Gunārs Krollis, Džemma Skulme, Romualds Geikins, Daina Dagnija, Jānis Pauļuks, Māra Kažociņa, Inta Celmiņa, Auseklis Baušķenieks, Gunārs Cīlītis, Jānis Aivars Karlovs, Biruta Baumane, Lea Dāvidova-Medene, Imants Vecozols, Rūsiņš Rozīte, Biruta Delle, Aija Jurjāne, Rolands Kaņeps, Gunārs Binde, Līga Purmale. Sagatavošanā ir izstādes Mārai Vaičunas un Aijai Ozoliņai.
Izstādi atbalsta:
Valsts kultūrkapitāla fonds
“Vivacolor”
AS “Latvijas Finieris”
Izstādes kuratore:
Monta Cimdiņa
Grafikas kolekcijas glabātāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: (+371) 67 357 522
E:
Izstādes māksliniece, grafikas dizainere:
Rūta Jumīte
Multidisciplināra dizainere
Izglītības programma:
Alise Hofmane
Izglītības programmu kuratore /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Izstāžu cikla “Paaudze” kuratore:
Dr. art. Elita Ansone
Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja
(20. gs. 2. puse – 21. gs.) /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: (+371) 67 357 521
E:
