Purvīša balva

Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.

Purvīša balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 EUR (ieskaitot nodokļus). Purvīša balva ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma” un SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE””.

Purvīša balvas patrons

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar balvas patronu. Par balvas patronu 2008. gada 9. janvārī, parakstot nodomu protokolu par sadarbību Purvīša balvas dibināšanā un organizēšanā un tādējādi apņemoties nākamos desmit gadus finansiāli atbalstīt balvas piešķiršanas procesu, kļuvusi SIA “Alfor”, kas jau agrāk atbalstījusi atsevišķus laikmetīgās vizuālās mākslas pasākumus. 2016. gada 29. jūnijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Janis Zuzāns un SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”” valdes locekle Daiga Rudzāte parakstīja nodomu protokolu, liekot pamatu Purvīša balvas tradīcijas turpināšanai līdz 2026. gadam.

SIA “Alfor” valdes locekļa Jāņa Zuzāna veikums un interese laikmetīgās mākslas norisēs ir novērtēta, viņam kļūstot par Tate Modern muzeja (Lielbritānija) Krievijas un Austrumeiropas Iepirkumu komitejas biedru. Iepirkumu komiteja seko līdzi laikmetīgās mākslas tendencēm un attīstībai un iesaka iegādei mākslas darbus, kas labi raksturo konkrētā laika vēsturisko naratīvu. Jāpiebilst, ka šajā komitejā jaunus biedrus uzņem tikai ar rekomendāciju.

Līdz ar 9. Purvīša balvas pasniegšanu SIA “Alfor” un Jānis Zuzāns noslēdz sadarbību ar Purvīša balvas institūciju. “Katrai lietai, norisei, procesam ir savs sākums un savas beigas. Purvīša balvu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar SIA “Alfor” un Kultūras projektu aģentūru “INDIE”. 2008. gada 9. janvārī tika parakstīts nodomu protokols par sadarbību Purvīša balvas dibināšanā un organizēšanā. Purvīša balva ir kļuvusi par prestižu apbalvojumu, kas izskan starptautiski. Tā ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā un Baltijā. Tā kopš pirmsākumiem godam veikusi savu pamatuzdevumu – regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā. Un tas viss noticis pateicoties šai trīspusējai publiskai un privātai partnerībai, sadarbībai un SIA “Alfor” atbalstam,” uzsver Māra Lāce. “Es pateicos Jānim Zuzānam par atbalstu Latvijas laikmetīgās mākslas procesam astoņpadsmit gadu garumā. Tāpat vēlos uzsvērt, ka Purvīša balvas institūcija ir bijusi ļoti jaudīga un redzu potenciālu darbības turpināšanai jaunā kvalitātē.”

“Dibinot Purvīša balvu, mūsu mērķis bija apzināt, sistemātiski atspoguļot un vērst sabiedrības (arī par jomu atbildīgo valsts iestāžu) uzmanību uz izcilākajiem sasniegumiem Latvijas profesionālajā mākslā. Teju divas desmitgades Purvīša balva ir bijusi vienīgā balva Latvijas vizuālajā mākslā. Es turpināšu atbalstīt un padarīt laikmetīgo mākslu pieejamu sabiedrībai Latvijas iespaidīgākajā laikmetīgās mākslas telpā Zuzeum, kas gūst aizvien plašāku vietējās un arī starptautiskās publikas interesi,” stāsta Jānis Zuzāns.

Purvīša balvas laureāti

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Par Purvīša balvas 2017 ieguvēju kļuvis mākslinieku kolektīvs – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”. Astoto Purvīša balvu 2023 pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs”.

Purvīša balvas 2025 kandidāti

Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa noslēgusi divus gadus ilgu darba posmu un, izvērtējot visus fināla atlasei nominētos 24 māksliniekus / mākslinieku grupas, kuru radošais sniegums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim, nosaukusi šādus Purvīša balvas 2025 kandidātus:

Indriķis Ģelzis par personālizstādi “Ūdeņaina dienas actiņa” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (25.08.–08.10.2023.);

Romāns Korovins par personālizstādi “Nomirsim kopā” Rotko muzejā Daugavpilī (01.03.–19.05.2024.);

Ieva Kraule-Kūna par personālizstādi “Rīma” galerijā “427” (27.09.–03.11.2024.);

Inga Meldere un Luīze Nežberte par izstādi “Saulstāves” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (21.09.–01.11.2024.);

Luīze Rukšāne par personālizstādi “Locījuma vietas” izstāžu zālē “TUR_telpa” (19.01.–17.02.2024.);

Krišs Salmanis par personālizstādi “Rūgts” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (05.05.–11.06.2023.);

Elza Sīle par personālizstādi “Zaķīšu pirtiņa / bailes un trīsas” izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” (07.09.–27.10.2024.);

Paula Zvane par personālizstādi “Neredzams” galerijā “LOOK!” (02.–24.02.2024.).

Balvas kandidātu darbu izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē būs skatāma no 12. aprīļa līdz 8. jūnijam.

Purvīša balvas 2025 laureāts tiks paziņots 23. maijā.

Eksperti 2023.–2024. gadā

Laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Purvīša balvas 2025 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe. No 2023. gada 1. jūlija ekspertu komandai pievienojās mākslas stacijas “Dubulti” vadītāja, kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktoru Māri Vītolu.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirzīja reizi ceturksnī.

Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, vietnē ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

Žūrija

Reizi divos gados balvas organizācijas komiteja ievēl starptautisku žūriju 7 cilvēku sastāvā, kuru uzdevums ir izvērtēt ekspertu izvirzīto fināla kandidātu darbus, kas eksponēti Purvīša balvas izstādē, un pēc diskusijām atklātā balsojumā ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemt lēmumu par Purvīša balvas laureātu. Balvas žūrijas sēdes ir slēgtas, tās vada priekšsēdētājs – Latvijas Nacionālā māksla muzeja direktors. Žūrijas līdzpriekšsēdētājs ir balvas patrona pārstāvis. Ja balsis sadalās vienādi, žūrijas priekšsēdētāja balss tiek uzskatīta par izšķirošo. Žūrijas lēmums tiek publiskots balvas pasniegšanas ceremonijā.

Žūrija 2025

Purvīša balvas 2025 laureātu izvēlēs starptautiska žūrija septiņu profesionāļu sastāvā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce; muzeja un Purvīša balvas patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns; galerists, kurators, Dānijas izstāžu telpas “Kunsthal 44 Møen” līdzdibinātājs Renē Bloks (René Block); franču kurators, mākslas kritiķis, grāmatas “Attiecību estētika” autors, Parīzes Palais de Tokyo līdzdibinātājs, viens no mākslas institūcijas “Montpellier Contemporain” (MoCo) dibinātājiem Nikolā Burjo (Nicolas Bourriau); Kopenhāgenas mākslas telpas “Overgaden – Laikmetīgās mākslas institūts” vadītāja un galvenā kuratore Rea Dalla (Rhea Dall); kuratore, rakstniece, Atēnu Kunsthalles un mākslas un kultūras žurnāla “South as a State of Mind” dibinātāja, SPARK (Austrija) mākslas meses līdzdibinātāja Marina Fokidis; mākslas kolekcionāre, “VV Foundation” dibinātāja Vita Liberte.

Balva par mūža ieguldījumu mākslā

2019. gadā tika ieviesta jauna apbalvojuma kategorija – balva par mūža ieguldījumu mākslā. Lēmumu par to, kuram māksliniekam piešķirt balvu, pieņem Purvīša balvas organizācijas komiteja. Balvas finansiālais apjoms ir 10 000 EUR (neieskaitot nodokļus).

2019. gadā balva par mūža ieguldījumu mākslā tika pasniegta gleznotājai Džemmai Skulmei, kuras spēcīgais radošais gars un personības spēks, vitalitāte, uzticība mākslas ideāliem un spēja nemitīgi būt jaunrades pacēlumā ir apbrīnojama.

2021. gadā balvu par mūža ieguldījumu mākslā saņēmusi Maija Tabaka – par uzticību glezniecībai mūža garumā un figurālās glezniecības gara uzturēšanu Latvijas mākslā.

2023. gadā balva par mūža ieguldījumu mākslā tika piešķirta tekstilmāksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei – par mākslinieciskās kvalitātēs augstvērtīgu, spēcīgu un radošas enerģijas piepildītu sniegumu tekstilmākslā vairāk nekā pusgadsimta garumā, eksperimentējot un ļaujoties inovatīviem risinājumiem, tādējādi apliecinot materiāla daudzveidīgās iespējas mākslinieciskās idejas radīšanā sava laika kontekstā.