Purvīša balva 2025
No 2025. gada 12. aprīļa līdz 8. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) būs skatāma DEVĪTĀ Purvīša balvas izstāde.
Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, tēlniecības, objektu un instalāciju mākslas kopums, ko radījuši devītajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2023. un 2024. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi – Indriķis Ģelzis, Romāns Korovins, Ieva Kraule-Kūna, Inga Meldere un Luīze Nežberte, Luīze Rukšāne, Krišs Salmanis, Elza Sīle, Paula Zvane.
Kopumā Purvīša balvas 2025 fināla atlasei tika nominēti 24 mākslinieki / mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.
Purvīša balvas 2025 kandidāti
Indriķis Ģelzis
Balvai nominēts par personālizstādi “Ūdeņaina dienas actiņa” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (25.08.–08.10.2023.).
Indriķis Ģelzis. Skats no personālizstādes “Ūdeņaina dienas actiņa” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (25.08.–08.10.2023.). Foto: Mārtiņš Cīrulis
Nominācijas pamatojums: “Izstādes kopējā dramaturģija – objekti, skaņa un teksts, kustība, apgaismojums – ievelk skatītāju un iedarbojas kā kopums, kaut sastāv no suverēniem, pašvērtīgiem objektiem. Šī ir trauksmaina izstāde. (..) Ģelzim raksturīgie, medija ziņā grūti kategorizējamie skulpturālie objekti, līdzīgi kā citkārt, atgādina telpiskus zīmējumus, tomēr sagādā arī formālus pārsteigumus. “Ūdeņaina dienas actiņa” ir izstāde, kas atrodas ciešā saiknē ar šodienas informācijas piesātinājumā ik uz soļa signalizējošajām trauksmainajām aktualitātēm un briesmām. Skumji poētiskie objekti vēsta par un arī izraisa apjukuma stāvokli. Ir skaidrs, ka actiņu aizmiglojušas asaras,” stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.
“Šī Indriķa Ģelža personālizstāde apliecina viņa mākslinieciskās ambīcijas – izstāde sniedz estētisku un konceptuālu baudījumu pasaules mākslas galeriju līmenī. Projekta centrā ir dziļa tēma par indivīdu, kas cīnās ar vētrainām pārmaiņu straumēm strauji mainīgajā pasaulē, veidojot netiešas atsauces uz “slīkšanu”. Personiskā un publiskā, fiziskā un digitālā pretstatīšana kalpo kā spēcīga metafora mūsdienu dzīves raksturošanai. Ekspozīcijā aplūkojami izcili nostrādāti mākslas darbi līdz perfekcijai pielāgotā scenogrāfijā, liekot skatītājiem ne tikai domāt par mūsdienu eksistences sarežģīto dinamiku, bet fiziski to piedzīvot. Ar multisensoras pieredzes palīdzību izstāde neizbēgami piespiež domāt par to, kā vairākas dzīves – personiskā, digitālā un kolektīvā – nemitīgi saplūst un rada mūsos dažādas reakcijas. Mūžīgi mainīgās dabas saplūšana raisa kā komfortu, tā diskomfortu, un šai Ģelža izstādei ir izdevies to uzskatāmi mums atgādināt,” papildina fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe.
Romāns Korovins
Balvai nominēts par personālizstādi “Nomirsim kopā” Rotko muzejā Daugavpilī (01.03.–19.05.2024.).
Nominācijas pamatojums: “Romāns Korovins izstādē “Nomirsim kopā” runā par to, ka otra cilvēka kontrolēšana ir muļķīgākais, ar ko nodarboties, un bezjēdzīgākais, uz ko paļauties attiecībās. Vai mīlestībā, vai naidā, vai sapņos, vai ikdienas sīkumos – mēs katrs vispirms esam “precējušies” ar sava “es” nepārtraukto stāstu par pasauli un tikai pēc tam viens ar otru. Tas, kas vienam ir, otram – nav. Turklāt runa ir par niansēm, par akcentiem, par komatiem, kas maina jēgu. Bet tieši sīkumi ir attiecību lielākā saskares virsma, un Korovina ainavu pāros ar vizuālām mikroizmaiņām šī būtiskā dažādība parādās. Tam lieliski kalpo Korovina gleznu forma – mazie, it kā novērošanas skicējumu izmēri, “samazgātie”, saīsinātu vārdu pierakstu atgādinošie triepieni un šķietami neartikulētais krītainais kolorīts, kas ietin pelēkbaltā troksnītī zaļos, gaišzilos, brūnos un tikko jaušami sārtos. Izstāde veldzē ar minimālistisku scenogrāfiju, kur no žāvētāja nokritis dvielītis, vientulīgas dziesmas skanējums un tukšas nagliņas sienā rada lielāku optimismu nekā citkārt dzirdēti pasaules uzlabošanas uzsaukumi,” izvēli pamato mākslas zinātniece Inga Šteimane.
“Savā ļoti vienkāršajā glezniecības metodē Romāns Korovins darbojas kā asredzīgs būtisku izmaiņu reģistrētājs. Ekspozīcija pārliecina ar perfekti izplānoto dramaturģisko plānojumu un ritmu. Pēc novērojumiem izstādē, tā “ievelk” arī sākotnējus skeptiķus, jo piedāvā skaidrus saskares punktus, ar kuriem skatītājam identificēties. Kā allaž, Korovina ar roku rakstītie darbu nosaukumi ir arī to komentāri. Visa izstāde, kas sastāv no telpiskiem objektiem, skaņas un redīmeida instalācijām, uztverama kā nedalāms kopums,” uzsver mākslas zinātniece Arta Vārpa.
Ieva Kraule-Kūna
Balvai nominēta par personālizstādi “Rīma” galerijā “427” (27.09.–03.11.2024.).
Ieva Kraule-Kūna. Skats no personālizstādes “Rīma” galerijā “427” (27.09.–03.11.2024.). Foto: Līga Spunde
Nominācijas pamatojums: “Rīmas mēdz būt dažādas. Kādam nepieciešams izmēģināt jaunāko, iegādāties labāko, dārgāko, spīdīgāko. Citam šī negausība mijas ar praktisko latvieti – vēl vienu kabacīti, vēl vienu maisu ar kartupeļiem, ko savā izstādi pavadošajā tekstā apraksta Ieva Kraule-Kūna. Interesanti, ka šajā reģionā gan vienu, gan otru rīmu varam izskaidrot caur padomju laika trūkuma un vienveidības prizmu. No vienas puses, valda vēlme no tā izbēgt caur pilnīgu iekļaušanos kapitālisma ritenī, no otras – tieksme turpināt piesardzības, taupības un neformālās ekonomikas garu. Mākslinieces radītajā telpā, ko apdzīvo galvenokārt viņas pašas krāsnī apdedzinātie keramikas tēli, – nebeidzamās alkas un sajūta, ka paši sevi aprijam šajā negausībā, ir klātesošas. Bet tās tiek arī nomierinātas – varbūt ir iespējams kāds vidusceļš, varbūt ir iespējams dzīvot laukos, bet nezaudēt saikni ar pilsētu, iegādāties to, kas nepieciešams, bet neapēst planētu,” komentē Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.
Inga Meldere un Luīze Nežberte
Balvai nominētas par izstādi “Saulstāves” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (21.09.–01.11.2024.).
Inga Meldere, Luīze Nežberte. Skats no izstādes “Saulstāves” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (21.09.–01.11.2024.). Foto: Ansis Starks
Nominācijas pamatojums: “Ingas Melderes glezniecība un Luīzes Nežbertes tēlniecība organiski mijiedarbojas, saglabājot katras mākslinieces unikālo izteiksmes veidu. Mākslinieču jaunradē ir daudz viegluma gan izvēlētajos materiālos un valodā, gan savijušās atsauces uz kultūras un mākslas vēstures procesiem un figūrām, kas izstādi it kā vairāk iezemē. Piemēram, prominenti izvietotās koka skulptūras telpā raisa asociācijas ar Konstantīna Brankuši kolonādēm, bet tikpat cieši tās ir saistītas ar 18. gadsimta Latvijas koka arhitektūras “sauļotajām” kolonnām, sniedzot aizraujošu ieskatu lokālajā kontekstā. Spēcīgi darbojas gleznas, kurās abstraktas ikdienas piezīmes, piezūmotas līdz labākai redzamībai, veido jaunus tēlus un situācijas,” skaidro Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.
“Izstāde “Saulstāves” veiksmīgi apvieno vēstures pētniecību ar laikmetīgo mākslu, piedāvājot unikālu skatījumu uz Latvijas arhitektūras mantojumu. Inga Meldere un Luīze Nežberte radījušas veiksmīgu telpisku instalāciju, kas kalpo kā dialogs starp dažādām mākslas formām un paaudzēm, vienlaikus risinot jautājumus par identitāti, autentiskumu un kultūras vērtību ilgtspējību. Izstāde izceļas ar novatorisku materiālu izmantošanu, dabisko pigmentu pielietošanu un ekoloģiski pamatotu pieeju. Tās daudzslāņainais vēstījums atklāj, kā tradicionālās formas var tikt pārinterpretētas un iedzīvinātas laikmetīgajā mākslā. “Saulstāves” apvieno augstu māksliniecisko meistarību ar jūtīgu un dziļi pārdomātu saturu, piedāvājot izcilu piemēru tam, kā vēsturisko un laikmetīgo mākslu var savienot jaunā kvalitātē,” piebilst fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe.
Luīze Rukšāne
Balvai nominēta par personālizstādi “Locījuma vietas” izstāžu zālē “TUR_telpa” (19.01.–17.02.2024.).
Nominācijas pamatojums: “Luīzes Rukšānes izstāde ir jūtīgs mēģinājums ietērpt vizuālā valodā to trauslumu un maigumu, kas notiek dialogā starp mazmeitu un vecmāmiņu un daudz plašāk – sievietēm un dažādām paaudzēm. Viņas grafīta zīmējumi uz audekla atsaucas uz vecmāmiņas sūtītajām fotogrāfijām ģimenes čatā, gaišajā “TUR_telpā” radot precīzu sajūtu par rīta agrumā noķerto ziemas kadru – it kā nebūtisku, bet personisku vēstījumu –, lai saglabātu kontaktu, kad dzīvē vairs nenotiek tik daudz vērā ņemamu notikumu. Un vērienīgā kopā sašūto audumu instalācija, kas veidota no palagiem un galdautiem, kas piederējuši kādai jau aizgājušai paziņu paziņai, ir kā bērzu birzs ziemā, paplašinot zīmējumos radīto telpu,” izstādi raksturo Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.
“Ļoti empātiska un empātiju raisoša izstāde. Luīzes Rukšānes “Locījuma vietās” ielocīts dziļi personīgais un arī universālais – paaudžu (sieviešu dzimtas) saiknes. (..) Te atklājas uzmanības un mīlestības pilnas, izvaicājošas attiecības, izstāstītas autentiskā mākslas valodā. Arī tekstilinstalācija, kurā māksliniece sašuvusi vecākās (taupīgās, jo trūkumu un deficītu pieredzējušās) paaudzes sakrātos audumus un kurā pavīd dažādas “locījuma vietas”, ir tik spēcīga, ka mani pārliecina – ar šiem kopā sašūtajiem palagiem un lina dvieļiem var pārmest tiltu un pievilkt sev tuvāk jebkuru paaudžu plaisu,” stāsta LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.
“Šajā izstādē Luīzes Rukšānes pietuvināšanās māksla vai spēja stāstīt par visu, kas nav attēlos redzams, piezemējas pavisam gaišā un atklātā telpā, kur no baltā ir sarežģīti aizbēgt. Caururbjošais tiešums un atklātība ir tik atbruņojoši, ka nedaudz pat sabiedē, jo var izgaismot kaut ko pavisam paslēptu katrā skatītājā, līdzīgi kā zīmējumos, kuros attēloti mājdzīvnieki, kas apspīdēti ar gaismu, bet izgaismotā telpā neturpinās tālāk par pāris metriem, visu pārējo ietinot noslēpumainā tumsā,” papildina mākslas zinātniece Antra Priede.
Krišs Salmanis
Balvai nominēts par personālizstādi “Rūgts” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (05.05.–11.06.2023.).
Krišs Salmanis. Skats no personālizstādes “Rūgts” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (05.05.–11.06.2023.). Foto: Ansis Starks
Nominācijas pamatojums: “Personālizstādē Krišs Salmanis, izmantojot konceptuāli precīzu un stilistiski lakonisku izteiksmes formu, piedāvā sociāli kritisku un daudzslāņainu komentāru par padomju laika atstāto mantojumu Latvijas kultūrtelpā un sabiedrības apziņā. Mākslinieks netieši uzdod jautājumus par to, cik lielā mērā savā domāšanā un rīcībā joprojām esam ieslodzīti dažādās padomju laika kultūrzīmju kombinācijās un vai vairāk nekā 30 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas esam spējuši no šīm ietekmēm atbrīvoties,” pamato biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktors Māris Vītols.
“Izstādē līdz šermuļiem precīzi, lakoniskos, redīmeidam tuvos, bet ietilpīgos objektos atsegtas ilgstošās sekas, kuras Latvijas kultūrtelpā un mentalitātē atstājis padomju okupācijas režīms. Padomju mantojumu mākslinieks salīdzina ar dzīvi simbolu pasaulē, un šie simboli ir rūgti un biedējoši. Īpaši izceļama instalācija – dārga Rietumu apģērba zīmola vateņu komplekts ar garām un vēl garākām piedurknēm un cenu zīmēm “2014” un “2022”, kas uzrāda impērisko ambīciju bīstamību, kuru ēnā patlaban atrodas ne tikai Ukraina, bet visa Eiropa. Šī ir izstāde par nepārvarēto un par traģiskajām sekām, kuras šis nepārvarētais atstāj,” piebilst LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.
Elza Sīle
Balvai nominēta par personālizstādi “Zaķīšu pirtiņa / bailes un trīsas” izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” (07.09.–27.10.2024.).
Elza Sīle. Skats no izstādes “Zaķīšu pirtiņa / bailes un trīsas” izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” (07.09.–27.10.2024.). Foto: Pēteris Rūcis
Nominācijas pamatojums: “Elzas Sīles darbi fascinē ar meditāciju par sākumu, par situāciju pēc visa izjukšanas, sadalīšanās pirmstāvokļos, kad formveides vienīgais instruments ir cilvēka dvēseles spēja radīt. Šķietami bezcerīgā haosa patoss ir optimistisks, jo zudība skārusi tikai kultūru (cilvēces saražotās lietas), nav skarts cilvēka genoms, un tas dzen jaunus kultūras asnus. Darbojas daži no psihes dzīlēm nākuši impulsi par savienojamību, struktūru radīšanu. Un tāda ir visa lielizmēra izstāde – kā siltā ūdenī sastingušas olas baltuma stīdziņas, kas nepakļaujas inženierloģikai un pragmatismam. Zīmīgi, ka arī Elza Sīle (līdzīgi kā Eglītis) veido intuitīvus tīklojumus starp sevi un citiem māksliniekiem, tādējādi radot laikmetīgi paplašinātu personālizstādes modeli,” ekspertu izvēli pamato mākslas kuratore Inga Šteimane.
“Apakšzemes izstāžu telpa aicina labirintā, taču fiziskās vietas sienas un šķēršļi neeksistē, Elzas radītie līkloči vijas mentāli, empātiski un ķermeņa sajušanas līmenī. Līdz šim mākslinieces veidotie pasaules moduļu maketi ieņēmuši mērogu viens pret viens, kurā izstādes apmeklētājs saskaras ar cilvēka radīto dabu un antorpocēnas dominantes norietu. Ir nedaudz auksti un cerīgi, kā arī pietiekoši viegli maldīties, jo tā vairs nav lietu pasaule, komercijas diktāts vai komandantstunda pēc nezināmas panikas, kas pārņem pasauli. Elzas Sīles intuitīvie pavedieni šķetināt šodienas attīstības scenārijus neierobežo, katram piedāvājot iespēju nosliekties utopijas vai distopijas virzienā, taču kā meistarīgai labirinta vērpējai, ir veidota vide, lai atrašanās ceļā tomēr katrs tiktu apbruņots ar rīkiem, kuri rada pasauli no jauna,” saka mākslas zinātniece Antra Priede.
Paula Zvane
Balvai nominēta par personālizstādi “Neredzams” galerijā “LOOK!” (02.–24.02.2024.).
Paula Zvane. Skats no personālizstādes “Neredzams” galerijā “LOOK!” (02.–24.02.2024.). Foto: Emīls Lacums
Nominācijas pamatojums: “Apvienojot skulpturālus darbus un gleznas, Paula Zvane radījusi pasauli, kurā netradicionāli materiāli un to sakausējumi piešķir formu neizprotamai pieredzei, kas pastāv starp miegu un nomodu. Izceļama ir Paulas Zvanes unikālā prasme veidot poētiskus un trauslus, bet tajā pašā laikā ļoti robustus skulpturālus objektus, kas sniedz komplicētu emocionālu gandarījumu brīdī, kad uz tiem raugies. Katrs darbs aicina skatītāju uz sirreālu, taču pārdomas rosinošu ceļojumu. Viņas spēja nevainojami orientēties dažādos mākslas medijos un materiālos, vienlaikus pētot cilvēka un necilvēcisko parādību krustošanos dabā, ir tiešām pārliecinoša,” vērtē fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe.
“Viņa fokusējas uz figūru, bet tā nav cilvēka figūra, kas ir centrā. Tikpat nozīmīgs var būt kurmis, mataina zvaigzne, kāds augs vai materializējusies enerģija. Sajūtās balstīti estētiski spriedumi, šķiet, ir viens no Zvanes pamatkritērijiem formveidē – māksliniece tiecas pēc netipiska, iepriekš neizziņota skaistuma,” atklāj savu viedokli mākslas kuratore Inga Šteimane.
Purvīša balva 2025
Purvīša balvas 2025 ieguvēju noteiks starptautiska žūrija septiņu profesionāļu sastāvā, izvērtējot astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Laureāta vārds tiks nosaukts 23. maijā.
Purvīša balva
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Par Purvīša balvas 2017 ieguvēju kļuvis mākslinieku kolektīvs – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”. Astoto Purvīša balvu 2023 pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar balvas patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Līdz ar 9. Purvīša balvas pasniegšanu SIA “Alfor” un Jānis Zuzāns noslēdz sadarbību ar Purvīša balvas institūciju.
