Visāda garuma sapņi
No 2026. gada 14. februāra līdz 16. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) ciklā “Paaudze” norisināsies izstāde “Visāda garuma sapņi”, kas atklāj sirreālisma izpausmes latviešu iespiedgrafikā 20. gadsimta 70.–80. gados.
Izstādes fokuss vērsts uz sirreālisma interpretācijām astoņu grafiķu – Māra Ārgaļa (1954–2008), Ilmāra Blumberga (1943–2016), Valijas Brences (1941–2009), Maijas Dragūnes (1945), Artura Ņikitina (1936–2022), Aijas Ozoliņas (1932–2023), Māras Rikmanes (1939) un Lolitas Zikmanes (1941) – daiļradē, izceļot šo talantīgo, bet pagaidām ne vienlīdz labi zināmo un pētīto autoru darbību padomju okupācijas periodā – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad sirreālisms līdzās abstrakcionismam tika iekļauts padomju ideoloģijai nevēlamo mākslas virzienu sarakstā.
Sirreālisma pirmsākumi meklējami 20. gadu sākumā Parīzē un saistāmi ar dadaisma kustību. Par virziena dzimšanu pieņemts uzskatīt 1924. gadu, kad franču rakstnieks un dzejnieks Andrē Bretons (André Breton) publicēja pirmo “Sirreālisma manifestu”. Latvijā jau 20. gadu vidū termins parādījās presē, tomēr vizuālajā mākslā sirreālisma pazīmes ienāca daudz vēlāk – virzienam raksturīgo izteiksmes līdzekļu (biomorfas formas, sapņainums, negaidītu priekšmetu, lietu un tēlu kombinācijas vai to pretnostatījumi, laika un telpas saplūšana, tēlu deformācijas vai pārvēršanās citās formās) lietojums pamanāms 70. gadu sākumā.
Īpaši spilgti tendence redzama grafikā, kas, salīdzinot ar glezniecību un tēlniecību, no padomju varas puses tika ideoloģiski mazāk uzraudzīta. Latvijas mākslā sirreālisms izpaudās galvenokārt formālu izteiksmes līdzekļu pārņemšanā, nevis mērķtiecīgā sekošanā starpkaru perioda sirreālistu manifestētajiem principiem.
Septiņdesmito gadu sākumā Latvijas grafikā bija vērojams uzplaukums: 1968. gadā tika iedibināta Tallinas grafikas triennāle, kas vienkopus pulcēja labākos grafiķus no Baltijas valstīm. Par gaidītu notikumu kļuva arī ikgadējās stājgrafikas izstādes, kas pirmoreiz norisinājās 1969. gadā. Tika sarīkotas tematiskās izstādes “Literārie tēli stājgrafikā”. Sirreālisma kontekstā būtiska ir 1975. gadā Republikas Zinību namā jeb Planetārijā (mūsdienās – Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle) aizsāktā grafikas izstāžu sērija ar nosaukumu “Zinātne un zinātniskā fantastika”. Šo izstāžu nozīmi akcentējis Ilmārs Blumbergs: “Nosaukums “Zinātne un zinātniskā fantastika” deva iespēju izlikt visu ko. Pilnīgi visu. Tā bija brīvība. To izstādi gaidīja. No formas viedokļa sirreālisms noteica manus izteiksmes līdzekļus.”*
Izstādes nosaukums ir atsauce uz 1974. gadā izdoto Ojāra Vācieša dzejas krājumu “Visāda garuma stundas”. Par grāmatas noslēdzošo darbu “Klavierkoncerts” Vācietis sacījis, ka viņa mēģinājums ir bijis atklāt radošā procesa rašanās būtību, kur radīšanas brīdī klātesošā ir burvestība, kuru viņš pielīdzina sapņainai noskaņai. Sapņiem, to tulkošanai un Zigmunda Freida (Sigmund Freud) mācībai par bezapziņu virziena pirmsākumos bija svarīga loma: savienojot sapni ar realitāti, viņi cerēja piekļūt jaunai realitātei jeb sirrealitātei. Saspēle ar dzeju ir apzināts mājiens, kas uzsver šī virziena poētiski tēlaino raksturu Latvijas mākslā.
Atšķirībā no visām iepriekšējām cikla “Paaudze” ekspozīcijām, kas ierasti bija veltītas atsevišķu mākslinieku daiļradei, šī ir grupas izstāde, un tā aplūko konkrētu mediju – iespiedgrafiku, balstoties muzeja kolekcijas izpētē. Lai dotu plašāku ieskatu izvēlēto grafiķu veikumā, līdzās muzeja krājuma priekšmetiem eksponēti darbi no citām kolekcijām – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas krājuma, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un Blumberga fonda.
Teksts: Monta Cimdiņa
* Es nemiršu. Ilmārs Blumbergs. Sast. Anita Vanaga. Rīga: AV, 2013. – 46. lpp.
Par izstāžu ciklu “Paaudze”
Ikviena paaudze pieder kādam laikmetam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu cikls “Paaudze” aizsākās 2016. gadā, fokusējoties uz 20. gadsimta otrās puses mākslu. Cikla programma tiek realizēta LNMM galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un no 2021. gada arī 2. stāva labā spārna ekspozīciju telpās. Notikušas izstādes tādām ievērojamām Latvijas mākslas personībām kā Boriss Bērziņš, Felicita Pauļuka, Daina Riņķe, Henrijs Klēbahs, Līvija Endzelīna, Hilda Vīka, Gunārs Krollis, Džemma Skulme, Romualds Geikins, Daina Dagnija, Jānis Pauļuks, Māra Kažociņa, Inta Celmiņa, Auseklis Baušķenieks, Gunārs Cīlītis, Jānis Aivars Karlovs, Biruta Baumane, Lea Dāvidova-Medene, Imants Vecozols, Rūsiņš Rozīte, Biruta Delle, Aija Jurjāne, Rolands Kaņeps, Gunārs Binde, Līga Purmale. Sagatavošanā ir izstādes Mārai Vaičunas un Aijai Ozoliņai.
Izstādi atbalsta:
