Piektdien, 2025. gada 24. janvārī, plkst. 11.00 Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) aicina žurnālistus uz mediju pastaigu franču mākslinieka Bernāra Venē personālizstādē “Glezniecība: no racionālā uz virtuālo. 1966–2024” un tikšanos ar darbu autoru.

2025. gada 24. janvāris
plkst. 11.00

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA /
Lielā izstāžu zāle
Doma laukums 6, Rīga

Iepriekšējas reģistrācijas anketa: šeit līdz 23.01.2025. plkst. 12.00
Dalībnieku reģistrācija uz vietas: plkst. 10.30–11.00

Ievērojamā franču mākslinieka Bernāra Venē retrospekcija, kura būs skatāma Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA (MMRB) Lielajā zālē no š.g. 25. janvāra līdz 27. aprīlim, piedāvā tuvāk iepazīt viņa daiļradi un zīmīgo ieguldījumu 20. un 21. gadsimta konceptuālās mākslas procesos. Ekspozīcija iekļauj 28 darbus – gan paraugus no autora agrīnās daiļrades, gan pēdējos gados tapušos. Izstādes centrālā ass ir matemātika, kas, Venē vārdiem runājot, sevī ietver “visaugstāko iespējamo abstrakcijas līmeni mākslā.”

Mediju pastaigā piedalīsies:

• Bernārs Venē (Bernar Venet, Francija), mākslinieks – piedāvās savu ieskatu izstādes saturā un tai atlasītajos mākslas darbos;
• Una Meistere, Daiga Rudzāte, izstādes kuratores, kultūras un mākslas portāla Arterritory.com pārstāves – iepazīstinās ar projekta konceptu;
• Daiga Upeniece, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja – informēs par muzeja aktualitātēm;
• Vita Birzaka, projekta vadītāja, LNMM Ārzemju mākslas departamenta vadītājas vietniece – pastāstīs par starptautisku izstāžu veidošanas nozīmību.

Pasākums notiks latviešu un angļu valodā.

Pēc ievadvārdiem klātesošie tiks aicināti aplūkot izstādi Bernāra Venē vadītajā ekskursijā. Pastaigas laikā žurnālisti varēs uzdot jautājumus, fotografēt un filmēt. Noslēgumā būs iespēja individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas.

Mediju pārstāvjus, kuri plāno ierasties, kā arī vēlas pieteikties ekspresintervijām (10 minūtes) ar mākslinieku pēc pastaigas izstādē, lūdzam līdz 23. janvāra plkst. 12.00 aizpildīt pieteikuma anketu vai informēt MMRB komunikācijas speciālisti Aneti Brakšu: (+371) 26 544 860, .

Par mākslinieku un izstādi

Dienvidfrancijā dzimušais mākslinieks Bernārs Venē (Bernar Venet, 1941) ir viena no spilgtākajām šodienas mākslas scēnas personībām, konceptuālās mākslas pionieris. Savas vairāk nekā 60 gadus ilgās karjeras laikā Venē nekad nav pārstājis uzdot jautājumus; viņš pazīstams kā novators, kurš mākslā ieviesa matemātisko lingvistiku. “Bernārs Venē nemitīgi izaicina savu ideju, iespēju, dzīves un mākslas kā procesa robežas. Radīt mākslu viņam nozīmē artikulēt un pārveidot, iesaistot šajā procesā dažādas disciplīnas – zinātni, matemātiku, mūziku, arhitektūru, fiziku, ģeometriju un arī mediju telpā notiekošo,” stāsta viena no projekta kuratorēm Una Meistere.

Bernāra Venē retrospekcijā Rīgā, kas veidota īpaši Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Lielajai zālei, apmeklētāji ieraudzīs 28 darbus – gan paraugus no mākslinieka agrīnās daiļrades, gan pēdējos gados tapušos, atklājot ne tikai konkrētā autora daiļradi, bet arī zīmīgu 20. un 21. gadsimta mākslas idejisko un konceptuālo bāzi. Ekspozīcijas centrālā ass ir matemātika, kas, Venē vārdiem runājot, sevī ietver “visaugstāko iespējamo abstrakcijas līmeni mākslā.”

Jaunākie darbi ir daļa no divus gadus ilga projekta, kas saistīts ar ģeneratīvo mākslu. Digitāli gleznotās kompozīcijas ir Venē skulptūru “Effondrements” divdimensionāli ekvivalenti, kur, pakļaujoties dabiskajiem gravitācijas likumiem, loki un leņķi sakrituši uz zemes, radot negaidītas konfigurācijas. Attēlu ģenerēšanai tiek izmantoti algoritmi, kas Venē ir jauna un viņa eksperimentētāja garam atbilstoša tehnoloģija.

“Šīs formulas jeb “tēlus” es aizņemos no zinātnes grāmatām. Reizēm gadās, ka izvēlētajai figūrai pievienoju kādu vienādojumu, jo tas to papildina, taču to daru arī tāpēc, ka tādējādi samazinu noteiktu izvēlēto priekšmetu formālo aspektu un padaru tos sarežģītākus. Samazinot iespējamību tos tūlītēji interpretēt kā “skaistus attēlus”. Mani objekti tiek izvēlēti to novitātes, vizuālās oriģinalitātes dēļ. Un bieži vien to “atšķirīguma”, “distancētības” dēļ no visa, ko esmu iemācījies par mākslu. Matemātikas izmantošana manā praksē ir paredzēta, lai ieviestu citu realitāti. Tā ir valoda, kurai ir savas formālās īpatnības, sava organizācija, savi estētiskie noteikumi. Mani tajā interesē piedāvājuma bagātība, kas atbrīvota no stilistiskajiem ierobežojumiem, kuri raksturīgi mākslai, kas identificējas ar 20. gadsimta lielajiem vēsturiskajiem virzieniem,” saka Bernārs Venē.

Kaut plašai auditorijai Bernāra Venē vārds saistās ar monumentālām formām, mākslinieks strādājis ar visdažādākajiem medijiem – glezniecību, instalāciju, zīmējumu, tēlniecību, skatuves dizainu, rakstījis mūziku un debitējis kā horeogrāfs. 1966. gadā viņš no Nicas pārcēlās uz dzīvi ASV, kur ilgstoši uzturējās Ņujorkā. Ņujorkas intensīvajā mākslas vidē pavadītajos piecos gados Bernārs Venē attīstīja oriģinālu izteiksmes veidu – monosēmisko zīmju izmantojumu, kas kontrastēja ar līdz tam ierasto glezniecības valodu. Īpaši attiecībā uz figurālās mākslas polisēmiskumu un abstraktās mākslas visaptverošo dabu. Radikālās idejas rezultējās sešus gadus ilgā pauzē, kuras laikā Bernārs nodevās teorētiskām pārdomām. Pēcāk tās kļuva par aizsākumu viņa ciļņiem (reliefs) un skulptūrām, kas šobrīd ir viena no pazīstamākajām Venē rokraksta zīmēm. 2000. gadā autors nolēma atgriezties pie glezniecības. Lai atklātu racionālās pasaules milzīgo vizuālo bagātību, ko mākslinieki līdz šim atstājuši novārtā, viņš pievērsās matemātiskiem vienādojumiem un skaitļiem.

Bernāra Venē darbi aplūkojami vairāk nekā 70 pasaules muzejos, tostarp Modernās mākslas un Gugenheima muzejos Ņujorkā, Hiršhorna muzejā un skulptūru dārzā Vašingtonā, Pompidū centrā Parīzē u.c., kā arī pasaules vadošajās izstāžu zālēs, galerijās un laikmetīgās mākslas kolekcijās. Viņa pēc pasūtījuma tapušās skulptūras pastāvīgi atrodas publiskajā telpā Oklendā, Ostinā, Bergenā, Berlīnē, Bodrumā, Bonnā, Denverā, Nīulmā, Nicā, Norfolkā, Parīzē, Seulā, Šeņžeņā, Tokijā un Tulūzā. Bernāra Venē veidotais 18 metrus augstais un 40 tonnu smagais tērauda objekts – veltījums olimpiskajai lāpai – ir vienīgais publiskais mākslas darbs, kas tika radīts speciāli 2024. gada vasaras Olimpiskajām spēlēm Parīzē.

2023. gadā Starptautiskajā tēlniecības centrā Ņujorkā Bernārs Venē saņēma balvu par mūža ieguldījumu tēlniecībā. Šobrīd mākslinieka mājvieta ir Lemuī pilsētiņa Dienvidfrancijā, kur atrodas arī Venē mākslas fonds, kas iemantojis īpaša Eiropas kultūras galamērķa statusu.

Izstādi producē kultūras un mākslas portāls Arterritory.com sadarbībā ar Bernāra Venē studiju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

Izstādes kuratores:
Una Meistere, Daiga Rudzāte / kultūras un mākslas portāls Arterritory.com

Projekta vadītāja:
Vita Birzaka, Ārzemju mākslas departamenta vadītājas vietniece / Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
T: (+371) 67 357 535, E:

Projekta koordinatore:
Mairita Brice, Kultūras projektu aģentūras “INDIE” projektu vadītāja

Izstādes arhitekts:
Martins Vizbulis

Grafikas dizains:
Krišs Salmanis