Tēlniecības un objektu kolekcija (20. gs. 2. puse – 21. gs.)
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Tēlniecības un objektu kolekcija aptver laiku no 1945. gada līdz mūsdienām, sniedzot priekšstatu par tēlniecības, instalāciju un audiovizuālās mākslas attīstību Latvijā. Krājums tiek mērķtiecīgi papildināts, dokumentējot gan Latvijas tēlniecības vēsturē nozīmīgākos procesus, gan laikmetīgās mākslas norises, un šobrīd to veido ap 2000 mākslas darbu.
Nozīmīgu kolekcijas daļu veido padomju perioda tēlniecība, kas atspoguļo laikmeta estētiskās, profesionālās un ideoloģiskās tendences. Iespējams izsekot tam, kā tālāk tika attīstīti klasiķu Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera, Kārļa Zemdegas iedibinātie principi gan akmens tēlniecībā, gan plastikā. Sešdesmitajos gados, atbilstoši skarbā stila estētikai, tos tālāk tektonizēja Valdis Albergs, Alberts Terpilovskis, Aleksandra Briede un citi tēlnieki. Vēlāk par būtisku pagriezienu uzskatāmas ietekmes no Rietumu mākslas un otrā viļņa modernisma (jo īpaši – britu tēlniecības) – tuvošanās abstrakcijai un interese par skulptūru dabas vidē, tiešās kalšanas metodi, kuru īstenoja Kārlis Baumanis, Laimonis Blumbergs, Ojārs Breģis, Ojārs Feldbergs, Indulis Ranka. Padomju perioda māksla lielākoties ir figurāla, un īpaši izceļams ir portreta žanrs, kas uzplauka 20. gadsimta 60.–70. gados, demonstrējot Latvijas tēlniecības augsto profesionalitāti un psiholoģisko niansētību. Viens no spilgtākajiem sasniegumiem šajā jomā ir Leas Dāvidovas-Medenes daiļrade. Šī perioda tēlniecību spilgti raksturo arī Jāņa Karlova, Artas Dumpes, Jura Mauriņa, Aivara Gulbja, Oļega Skaraiņa, Rasmas Bruzītes, Valentīnas Zeiles, Ēvī Upenieces, Lilijas Līces un citu autoru darbi.
Līdzās klasiskajām formām kolekcijā atspoguļoti eksperimentāli meklējumi materiāla, formas un telpas izpratnē. Būtiska vieta tajā atvēlēta Valda Celma darbiem, kas ir vieni no nozīmīgākajiem Latvijas kinētiskās mākslas paraugiem. Priekšstatus par tēlniecības iespējām medaļu mākslā paplašina Bruno Strautiņa, Ligitas Ulmanes un Jāņa Strupuļa veikums.
Atoņdesmito gadu otrajā pusē un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mākslas procesi piedzīvoja būtiskas pārmaiņas – strauji attīstījās instalācijas un starpdisciplināras prakses. To uzskatāmi apliecina kolekcijā pārstāvētie Latvijas konceptuālās un laikmetīgās mākslas darbi, tostarp Oļega Tillberga, Sarmītes Māliņas, Andra Brežes un Kristapa Ģelža instalācijas. Mūsdienās krājums arvien plašāk atspoguļo telpiskās mākslas daudzveidību. Autori arvien vairāk izmanto netradicionālus materiālus un redīmeidu, lai kritiski, bieži vien ironiski un provocējoši, reaģētu uz sociālpolitiski un personīgi aktuālām tēmām.
Nozīmīgu un augošu kolekcijas daļu veido audiovizuālie un jauktu mediju darbi, kas tapuši no 20.–21. gs. mijā līdz pat mūsdienām. Tie atspoguļo medija evolūciju Latvijā no pirmajiem eksperimentālajiem meklējumiem līdz multimediālām instalācijām un vizuāliem stāstījumiem.
Kolekcijas darbi regulāri tiek eksponēti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās un mainīgajās izstādēs, kā arī citviet Latvijā un ārvalstu muzejos, piedāvājot apmeklētājiem izsekot Latvijas tēlniecības un telpiskās mākslas attīstībai.