Grafikas kolekcija 18. gs. – 20. gs. 1. puse
Latvijas 18. gadsimta – 20. gadsimta pirmās puses grafikas kolekcijas skaitliskais apjoms ir vairāk nekā 8000 vienību. Tajā līdzās latviešu mākslinieku darbu noteicošajam īpatsvaram glabājas arī Baltijas teritorijā dzīvojošo vācbaltiešu, igauņu, lietuviešu, krievu un ebreju mākslinieku radītās grafikas kompozīcijas.
Pirmie šajā kolekcijā iekļautie grafikas darbi Rīgas pilsētas īpašumā nonāca jau 18./19. gadsimta mijā un 19. gadsimta laikā, tomēr sistemātiska vietējo autoru grafikas krājuma veidošana uzsākta 20. gadsimta sākumā, kad Latvijas Nacionālā mākslas muzeja priekšteča, Rīgas pilsētas mākslas muzeja (dib. 1905), direktors Vilhelms Neimanis pievērsās Baltijas izcelsmes mākslinieku darbu kolekcionēšanai. 1945. gadā Rīgas pilsētas mākslas muzeja krājums tika apvienots ar Valsts mākslas muzeja (dib. 1920) savākto, iekļaujot arī abu muzeju pārņemtos grafikas darbus no kādreizējā Kurzemes provinces muzeja (dib. 1818) un bijušās Latviešu mākslas veicināšanas biedrības (dib. 1911) kolekcijām. Lielākie dāvinājumi: 1909. gadā – Artura Baumaņa (1867–1904) zīmējumi un skiču bloknoti; 1964. gadā – Gustava Kluča (1895–1938) fotomontāžas, zīmējumi un akvareļi; 1991. gadā – mākslinieka Kārļa Sūniņa (1907–1979) krātā plaša autoru loka grafikas darbu izlase.
Latvijas 18. gadsimta – 20. gadsimta pirmās puses grafikas kolekcijā glabājas galvenokārt stājdarbi, kā arī plakāti, teātra dekorāciju un kostīmu meti, grāmatu ilustrācijas un ekslibri, ko papildina mākslinieku skiču bloknoti un mākslas darbu albumi. Krājums izceļas ar dažādās oriģināltehnikās uz papīra izpildīto darbu lielo īpatsvaru. Visplašāk ir pārstāvētas zīmējuma (grafīta, ogles, tušas, sangīnas, sēpijas) tehnikas, bet starptautisku atzinību izpelnījušās fotomontāžas paņēmienā izpildītās Gustava Kluča kompozīcijas. No iespiedgrafikas ar skaitliski apjomīgāko vākumu izceļas oforta, kokgriezuma, kokgrebuma, linogriezuma un litogrāfijas tehnikas. Grafikas kolekcijā iekļauti arī mākslinieču darbi jau no 19. gadsimta vidus.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā līdzās nacionālā romantisma un simbolisma grafikas kompozīcijām īpaši izcelts skaitliski apjomīgais klasiskā modernisma mākslinieku (Jāzepa Grosvalda, Jēkaba Kazaka, Romana Sutas, Niklāva Strunkes, Sigismunda Vidberga, Kārļa Padega, Hildas Vīkas) radošais devums, akcentējot zīmējuma tehnikas formālos eksperimentus.
