Padegs un pilsoniskā madāma
No 2011. gada 4. novembra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā) skatāmas divas Kārļa Padega (1911–1940) simtgades atcerei veltītas izstādes: „Trauslais izaicinājums” Baltajā zālē un „Padegs un pilsoniskā madāma” Mazajā zālē. Līdz 2011. gada beigām izstādi jau apmeklējuši vairāk kā 13000 skatītāju. Atsaucoties neizsīkstošajai sabiedrības interesei, muzejs ir radis iespēju pagarināt izstādes laiku līdz 2012. gada 12. februārim.
Tajos Kārļa Padega darbos, ko gadu gaitā iepazinuši viņa mākslas cienītāji, nav vietas pilsoniskās sabiedrības gaumei glaimojošiem sižetiem vai akadēmiskam kanonam, tomēr, sagaidot mākslinieka simtgadi, ir vērts atskatīties uz viņa studiju gadiem Latvijas Mākslas akadēmijā. Ciktāl Padegs pakļāvās akadēmiskās programmas grožiem vai kur savukārt ļāva vaļu savam brīvajam garam un personības radošajiem uzplaiksnījumiem, atklāj laikā no 1928. līdz 1934. gadam tapušie studiju laika darbi.
Izstādes pamatā ir pārsteidzošs atradums: aptuveni 30 Kārļa Padega zīmējumi – portretu un figūru skices, kas līdz 1970. gadu beigām bija glabājušies kāda Rīgas dzīvokļa virtuves skapī līdzās kartupeļu grozam. Līdztekus šiem mācību uzdevumiem ir skatāmi akadēmijas periodā tapušie „brīvie” zīmējumi, kas īpaši satrieca viņa kolēģes studentes, kā arī kādreiz izaicinošais, no vairuma Vilhelma Purvīša vadītās Dabasskatu meistardarbnīcas audzēkņu darbiem krasi atšķirīgais diplomdarbs „Doks” (1934).
Teksts: Jānis Kalnačs