LNMM piedalās izstādē “Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939” Gorselā

MORE muzejā Gorselā (Nīderlandē) no 2025. gada 11. oktobra līdz 2026. gada 1. februārim norisinās izstāde “Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939”, kurā eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

Eiropas kultūras galvaspilsētā Kemnicā pavasarī Guncenhauzera muzejs (Museum Gunzenhauser) aicināja uz plašu starptautisku izstādi “Eiropas realitātes. 20. gadsimta 20. un 30. gadu reālisma kustības Eiropā” (“European Realities. Realismusbewegungen der 1920er und 1930er Jahre in Europa” / “European Realities. Realism Movements of the 1920s and 1930s in Europe”). Skaitliski nelielāka gleznu izlase, kas turpinājumā veidota sadarbībā ar Vācijā notikušās izstādes galveno kuratori Anju Rihteri (Anja Richter), patlaban un vēl nākamā gada janvārī ir aplūkojama Nīderlandē.

Ar starpkaru laikmeta reālisma fenomenam veltīto skati “Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939” (“European Realities | Painting 1919–1939”), kurā eksponēti teju 80 mākslas darbi no 20 valstīm, MORE muzejs (Museum MORE) Gorselā (Gorssel) atzīmē savas darbības desmitgadi un vienlaicīgi atgādina par leģendārās Manheimas izstādes “Jaunā lietišķība” (“Neue Sachlickeit”) simtgadi, kas šogad ar izstādēm, konferencēm un publikācijām īpaši aktualizēta Vācijā. Aptverot figuratīvās mākslas parādības no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām, MORE muzejs, kura nosaukumā ietverta apzīmējuma Modern Realism abreviatūra, ar rīkoto izstāžu diapazonu reprezentē sevi kā lielāko modernas reālistiskas mākslas muzeju Nīderlandē.

Latviju šajā starpkaru reālisma variācijām veltītajā kopizstādē pārstāv četras no Kemnicā parādītajām sešpadsmit Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas gleznām – starptautiski ievērotais Aleksandras Beļcovas meistardarbs “Tenisiste” (1927), Ludolfa Liberta “Mūri” (1921–1922), Jāņa Liepiņa “Dzērāji” (1920) un “Cīkstoņi” (1928).

Pievēršoties mazāk izzinātu Eiropas reģionu un mākslas centru parādībām, eksponātu izlasē un izstādes kārtojumā respektēti vācu kuratores Anjas Rihteres iepriekš izraudzītie skatpunkti un tematisko sadaļu akcenti, kas cita starpā mērķtiecīgi papildina sieviešu mākslas vēstures izpēti un pievieno jaunus vārdus tās lappusēm. Pirms simt gadiem vēsturiskajā Manheimas izstādē, kas ieviesa virzienisko “jaunās lietišķības” terminu, nebija pārstāvēta neviena māksliniece.

Būtiski mainot 20.–30. gadu eiropeiskās mākslas panorāmu, Francijas, Itālijas un Vācijas reālistiskās un neoklasiskās mākslas noteicošās tendences, ko rosināja pēckara “atgriešanās pie kārtības” (retour à l’ordre) un klasiskās tradīcijas atdzimšana, daudzbalsīgi sazarojās citu valstu reālisma izpausmēs. Meklējot kopīgo un atšķirīgo, kā arī papildinot ievērības vērtu autoru loku, kuratoriālais redzējums ārpus ierastā Rietumeiropas kanona robežām piedāvā jaunatklājumus un iezīmē sadarbības perspektīvu Baltijas reģiona virzienā.

Izstādi “Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939” dokumentē holandiešu un angļu valodā Zvollē izdots bagātīgi ilustrēts katalogs, kurā līdzās Anjas Rihteres un Floransas Tūrmesas (Florence Thurmes) ievadrakstam lasāma holandiešu kuratores Jūlijas Deikstras (Julia Dijkstra) eseja “Daži novērojumi par reālismu kā starptautisku parādību (1919–1939)”.

Teksts: Aija Brasliņa