Priekšlasījumi un diskusija “Starp konformismu un nonkonformismu”

Otrdien, 2026. gada 20. janvārī, no plkst. 12.00 līdz 16.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) rīko priekšlasījumus “Starp konformismu un nonkonformismu: vai Latvijā pastāvēja pagrīdes un neoficiālās mākslas vide? 20. gadsimta 60.–80. gadi”, pulcējot mākslas zinātniekus no Latvijas un ASV. Pasākumu noslēgs diskusija “Uzbrukums māksliniekam. Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā?”, kuras viesi būs pazīstami latviešu mākslinieki.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) šobrīd vienlaicīgi notiek divas izstādes – “Džemma” (līdz 25. janvārim) un “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes” (līdz 10. maijam). Džemma Skulme (1925–2019) un Ojārs Ābols (1922–1983) bija dzīvesbiedri, domubiedri un ievērojamas figūras Latvijas mākslā padomju okupācijas periodā.

Ojāra Ābola dzīvē notika politisko uzskatu evolūcija no pārņemtības ar komunisma idejām jaunībā, vēlākas pārtapšanas nacionālkomunistā un visbeidzot pretdarbības un dziļas vilšanās sistēmā. Ābola radošā darbība risinājās 20. gadsimta 50.–80. gados un neizbēgami bija saistīta ar politiskajām konsekvencēm. Viņš bija erudīts intelektuālis, ilggadējs Latvijas Mākslinieku savienības valdes loceklis un gleznotāju sekcijas priekšsēdētājs (1973–1981), uzstājās ar kaismīgām runām par mākslu. Ojāra Ābola māksliniecisko uzskatu veidošanās un transformācija ir stāsts par to, kā ar komunisma ideāliem pārņemts jauneklis kļūst par nozīmīgu modernisma mākslas praktiķi un teorētiķi, Latvijas konceptuālās mākslas iedvesmotāju.

Džemma Skulme vienmēr bija līdzās Ojāram Ābolam un pēc viņa nāves turpināja abu kopā uzsākto ceļu par Latvijas tuvināšanos Eiropas kultūras telpai. Skulme kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētāju (1982–1992) un LPSR Augstākās Padomes deputāti, aktīvi līdzdarbojās nacionālās Atmodas kustībā.

Abu mākslinieku darbi tika iepirkti arī Nortona un Nensijas Dodžu (Norton and Nancy Dodge) Padomju Savienības nonkonformisma mākslas kolekcijai, kas atrodas Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā ASV. Šajā kolekcijā glabājas pavisam 131 latviešu autora darbi, taču lielāko daļu šo mākslinieku Latvijā nekad neesam dēvējuši par nonkonformistiem. Tas uzrāda atšķirīgus skatījumus un vajadzību noskaidrot, kā mēs Latvijā definējam nonkonformismu un kā to interpretē eksperti no ASV.

Latvijā kā nonkonformisti drīzāk tiek kategorizēti tie mākslinieki, kuri nebija oficiāli atzīti, nepiedalījās izstādēs un darbojās pagrīdē (angļu underground). Pastāv vispārējs viedoklis, ka Latvijā andergraunda māksla gandrīz neeksistēja, un tā noturību nosaka fakts, ka šis jautājums Latvijas mākslas vēsturē ir ļoti maz pētīts. Iespējams, ka tādas figūras, kā Ojārs Ābols un Džemma Skulme, kuri nepieļāva, ka daudzi autori tiek izstumti no mākslas vides, un nosargāja latviešu modernistu darbus no nocenzēšanas, radīja situāciju, ka mākslas dzīvē varēja piedalīties visi, kas bija Mākslinieku savienības biedri.

Četros priekšlasījumos “Starp konformismu un nonkonformismu: vai Latvijā pastāvēja pagrīdes un neoficiālās mākslas vide? 20. gadsimta 60.–80. gadi” iecerēts aplūkot, kā oficiāli atzīto mākslinieku darbos identificējamas nonkonformisma pazīmes, un kādas stratēģijas viņi pielietoja. Kā Mākslinieku savienības viedokļu līdera Ojāra Ābola aktīvisms skatāms iepretim Zentai Loginai, kura ieņēma eskeipisku dzīves pozīciju. Un kā 70. gados mākslā ienākusī jaunā paaudze izvairījās no skarbā stila patosa, izvēloties apolitisku mākslas darba saturu un postmodernu formu.

Ar priekšlasījumu “Ojārs Ābols. Sadarbošanās kā stratēģija” uzstāsies LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) un Ojāram Ābolam veltītās izstādes kuratore Dr. art. Elita Ansone. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) doktorante Mg. art. Ieva Kalniņa piedāvās referātu “Konformisma un nonkonformisma robežtrajektorija padomju okupācijas agrīnajos gados Latvijā: Zentas Loginas stāsts”. Savukārt LMA doktorante Mg. art. Agnese Zviedre iztirzās tēmu “Cilvēks nav sala: 1970. gadu Latvijas mākslinieku formālie eksperimenti un meklējumi”. “Par pagrīdes kustībām un avangardu: Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijas loma Baltijas nonkonformisma veidošanā” tiešsaistē runās Ratgersa Universitātes Mākslas vēstures katedras profesore Dr. Džeina Eštone Šārpa (Jane Ashton Sharp).

Pēc referātu daļas sekos diskusija “Uzbrukums māksliniekam. Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā?”, kurā tiks analizēta šodienas situācija. Vai tā kaut kādā ziņā ir salīdzināma ar cenzūru un norādījumiem “no augšas” par to, kādai ir jābūt vēlamai un vajadzīgai mākslai? Vai mūsdienās ir iespējams runāt par avangardu mākslā, vai tam ir kāds sakars ar nonkonformismu?

Sarunā piedalīsies četri Latvijas mākslinieki: Kristaps Epners, Gundega Evelone, Margrieta Griestiņa un Krišs Salmanis, apskatot mākslinieka lomu mūsdienu kultūrpolitiskajā vidē, daloties savā pieredzē un attīstot nonkonformisma problemātiku šādos aspektos: vai pastāv kādas dominējošas tēmas? kas nosaka to izvēli? vai pastāv pašcenzūra?

Diskusiju vadīs komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, Eiropas Politikas analīzes centra eksperts.

Uz tikšanos Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni gaidīts ikviens!

Programma

Četri priekšlasījumi

Starp konformismu un nonkonformismu: vai Latvijā pastāvēja pagrīdes un neoficiālās mākslas vide? 20. gadsimta 60.–80. gadi

12.00–12.35
Ojārs Ābols. Sadarbošanās kā stratēģija
Dr. art. Elita Ansone, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.)

Šodien gleznotājs un mākslas teorētiķis Ojārs Ābols (1922–1983) tiek vērtēts kā 20. gadsimta 60.–70. gadu avangardists, teorētiskās domas līderis, Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijas virzītājspēks, Latvijas laikmetīgās mākslas krusttēvs. Tomēr Ojāra Ābola dzīvei it kā ir divas daļas – komunisma idejām kalpojošā un tā, kas aizgūtnēm gribēja tuvināties Rietumu mākslai un Rietumu dzīves stilam. Būšana komunistiskajā partijā un tās uzdevumu pildīšana deva iespēju piekļūt tuvāk Rietumiem. Ābols spēlēja dubultu spēli, sadarbojās ar varas struktūrām, jo tā bija arī iespēja apspēlēt sistēmu. Priekšlasījums pievērsīsies piemēriem, kā mākslinieks balansēja starp konformismu un nonkonformismu.

12.35–13.05
Konformisma un nonkonformisma robežtrajektorija padomju okupācijas agrīnajos gados Latvijā: Zentas Loginas stāsts
Mg. art. Ieva Kalniņa, Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante

Mākslinieces Zentas Loginas (1908–1983) biogrāfija izgaismo padomju okupācijas agrīnā posma pretrunas Latvijas mākslā. Viņas dzīvē un darbībā līdzās pastāv konformisms un iekšēja pretošanās – centieni pielāgoties jaunajai varai, vienlaikus saglabājot savu pārliecību. Referāts rekonstruē Loginas profesionālo ceļu no 1940. līdz 1963. gadam, iezīmējot biogrāfisku un psiholoģisku lūzumu, kurā šī robeža kļūst redzama arī viņas mākslinieciskajā žestā. Zentas Loginas stāsts ir gan izdzīvošanas stratēģija represīvas sistēmas apstākļos, gan daļa no plašāka “citādības” konteksta.

13.05–13.35
Cilvēks nav sala: 1970. gadu Latvijas mākslinieku formālie eksperimenti un meklējumi
Mg. art. Agnese Zviedre, Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante

1974. gadā Līga Purmale un Miervaldis Polis noorganizēja savu pirmo kopizstādi Rīgas centrālajā Poligrafiķu klubā fotokluba “Rīga” telpās, pārsteidzot skatītājus ar fotoreālisma stilā risinātajām kompozīcijām. Mākslinieki gribēja gleznot ar fotogrāfisku precizitāti, pretēji tobrīd jau norietējušajam t.s. “skarbajam stilam”. Šāda veida eksperimenti ir pamanāmi arī citu mākslinieku daiļradē 70. gados, ko var pamatot ar nevēlēšanos samierināties ar oficiāliem mākslas virzieniem un centieniem īstenot jaunas izteiksmes formas. Referātā lektore izcels vairākus radošo meklējumu piemērus 1970. gadu Latvijā gan oficiālās, gan neoficiālās mākslas ietvaros.

13.35–13.50
Pauze

13.50–14.20
Par pagrīdes kustībām un avangardu: Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijas loma Baltijas nonkonformisma veidošanā
Dr. Džeina Eštone Šārpa (Jane Ashton Sharp), Ratgersa Universitātes Mākslas vēstures katedras profesore / ASV

Prezentācija tiešsaistē angļu valodā (bez tulkojuma)

Lekcijā tiks aplūkoti vairāki nozīmīgi Baltijas, īpaši Latvijas, mākslas darbi un to loma Nortona un Nensijas Dodžu Padomju Savienības nonkonformisma mākslas kolekcijā (Norton and Nancy Dodge Collection of Nonconformist Art from the Soviet Union), kas glabājas Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā ASV.

Referāts pievērsīs uzmanību tam, kā šis krājums interpretē padomju perioda politisko realitāti un kā Latvijas un pārējo Baltijas valstu māksla iekļāvās plašākā “neoficiālās” mākslas naratīvā. Vienlaikus tiks uzsvērts, ka vairāki Baltijas mākslinieku darbi ne tikai papildina, bet arī izaicina Dodžu kolekcijas veidoto interpretācijas ietvaru. Tie parāda lokālu pieredzi, kas ne vienmēr sakrīt ar Krievijas nonkonformistu mākslas modeli, uz kā galvenokārt balstīta konkrēta izlase. Šie darbi attēlo un paplašina priekšstatu par “neoficiālo” mākslu PSRS laikā, piedāvājot skatījumu, kurā Baltijas reģiona kultūras un politiskā aina iegūst atšķirīgu, niansētāku raksturojumu.

14.20–14.30
Pauze

Diskusija

Uzbrukums māksliniekam. Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā?

14.30–16.00
Piedalās mākslinieki: Kristaps Epners, Gundega Evelone, Margrieta Griestiņa, Krišs Salmanis. Moderators: Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, Eiropas Politikas analīzes centra eksperts.

Sarunas fokusā būs aktuālā situācija radošajā nozarē. Vai mūsdienu sabiedrībā pastāv cenzūra un norādījumi “no augšas” attiecībā uz to, kādai ir jābūt vēlamai un vajadzīgai mākslai? Vai ir iespējams runāt par avangardu laikmetīgajā mākslā un vai tam ir kāds sakars ar nonkonformismu?

Par lektorēm

Dr. art. Elita Ansone ir 20. gadsimta otrās puses – 21. gadsimta mākslas pētniece, izstāžu kuratore, sastādījusi grāmatas un katalogus. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā bijusi kuratore vairāk nekā 30 izstādēm. Pievērsusies okupācijas laika mākslas interpretācijas problēmām. Analizējusi sociālistiskā reālisma mākslu rakstu krājumā un izstādē “Padomjzemes mitoloģija”. Pētījusi mākslas stilu un parādību izpausmes latviešu mākslā – hiperreālismu, lingvistisko konceptuālismu, feminisma mākslu, sastādījusi rakstu krājumu “Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā”. Bijusi kuratore un katalogu autore Vijas Celmiņas, Raimonda Staprāna, Imanta Tillera, Dainas Dagnijas, Ilmāra Blumberga, Miķeļa Fišera un Aijas Zariņas mākslai. Šobrīd antoloģijai “Latvijas mākslas vēsture” gatavo nodaļu par Latvijas trimdas mākslu.

Mg. art. Ieva Kalniņa ir mākslas vēsturniece un kuratore. Maģistra grādu ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā, veicot padziļinātu pētījumu “Netradicionālās mākslas izpausmes Latvijā (1972–1984)”. Šobrīd LMA doktorantūrā strādā pie promocijas darba “Divskanis. Zenta Logina un Elīze Atāre”. Kalniņa ir autore monogrāfijai “Kustība. Visvaldis Ziediņš”, kas izdota latviešu un angļu valodā (Kulakova, 2012). Viņas zinātniski pētnieciskās intereses aptver mākslas, kultūras un politikas krustpunktus Aukstā kara periodā.

Mg. art. Agnese Zviedre ir mākslas zinātniece un kuratore. Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā, pētot sociālās problemātikas atspoguļojumu laikmetīgajā mākslā. Šobrīd studē LMA doktorantūras studiju programmā, analizējot laikmetīgās mākslas pieejamību un piekļūstamību Baltijas jūras reģionā. Publicējusi rakstus interneta mākslas un kultūras portālā “Arterritory.com”, Igaunijas vizuālās mākslas žurnālā “Kunst.ee”, ir vairāku akadēmisku publikāciju autore. Regulāri uzstājas starptautiskās konferencēs un kongresos.

Dr. Džeina Eštone Šārpa (Jane Ashton Sharp) ir Ratgersa Universitātes Mākslas vēstures katedras profesore, kā arī Zimmerlijas Mākslas muzeja Nortona un Nensijas Dodžu Padomju Savienības nonkonformisma mākslas kolekcijas (Norton and Nancy Dodge Collection of Nonconformist Art from the Soviet Union) pētniecības kuratore un vairāk nekā 20 izstāžu autore. Publicējusi daudzus darbus par vēsturisko avangardu Krievijas impērijā un tagad koncentrējas uz neoficiālo mākslu Padomju Savienības vēlīnajā periodā. Pēc pirmās grāmatas “Krievijas modernisms starp Austrumiem un Rietumiem: Natālija Gončarova un Maskavas avangards, 1905–1914” (2006) sekoja “Domājošas bildes: Maskavas konceptuālisma vizuālais lauks”, kas kalpoja par katalogu viņas izstādei, kuras eksponāti bija atlasīti no Dodžu kolekcijas Zimmerlijas Mākslas muzejā (Ratgersa Universitāte, 2016–2017). Šī izstāde kļuva par atskaites punktu kopīgi atkārtoti kurētai izstādei, kas notika Igaunijas Nacionālajā mākslas muzejā 2022. gadā. Dr. Šārpa pašlaik pabeidz grāmatu par atkušņa laikmeta abstrakciju bijušajā PSRS, uzturoties rezidencē Institute for Advanced Study (2025–2026), ASV.

Pasākumu atbalsta:

Paldies Gunai Mundheimai