Memoriālo grāmatu kolekcija
Memoriālo grāmatu kolekciju veido māksliniekiem Romanam Sutam (1896–1944) un Aleksandrai Beļcovai (1892–1981), kā arī viņu meitai mākslas zinātniecei Tatjanai Sutai (1923–2004) piederējusī bibliotēka. Kolekcijā iekļauts vairāk nekā 1000 grāmatu, žurnālu, izstāžu katalogu un brošūru.
Romanam Sutam un Aleksandrai Beļcovai bija diezgan plaša bibliotēka, kas kopā ar mākslas darbiem, arhīvu un pārējo mantojumu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā nonāca 2006. gadā saskaņā ar Tatjanas Sutas testamentu.
Ļoti nozīmīga kolekcijas daļa ir grāmatas ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas vāku noformējumiem un ilustrācijām. Vērtīgāko sējumu vidū var minēt Romana Sutas grāmatu par Latvijas mākslas vēsturi “60 Jahre lettischer Kunst” (Leipciga, 1923), Berlīnē izdotā latviešu avangarda mākslas žurnāla “Laikmets” numuru un slavenā avangarda mākslinieka Ela Ļisicka ilustrēto izdevumu “Supremātiska pasaka par diviem kvadrātiem” (1922).
Tāpat kā citi modernisti Romans Suta un Aleksandra Beļcova ne tikai pārzināja vecmeistaru daiļradi, par ko liecina daudzi ilustrētie albumi un monogrāfijas, bet arī interesējās par ārpus Eiropas tautu kultūru. Līdzās Valdemāra Matveja slavenajiem sacerējumiem “Faktūra” (1914) un “Nēģeru māksla” (1919) viņu plauktā atradās arī grāmatas par Indijas, Javas salas arhitektūru un citu eksotisku zemju mākslu. No daudziem ceļojumiem atvestie galeriju ceļveži un 20. gadsimta pirmajā pusē izdotie žurnāli – “L’Esprit Nouveau”, “Blok”, “Teatro”, “Noi”, “Simplicissimus”, “Jugend” un citi – ir dzīva liecība par plašajiem kontaktiem, kas viņus un citus Rīgas mākslinieku grupas pārstāvjus saistīja ar franču, poļu, itāļu un vācu māksliniekiem. Latvijā izdotā periodika mākslinieku bibliotēkā bija pārstāvēta ar žurnāliem “Ritums”, “Daugava”, “Latvju Māksla”, “Senatne”, “Ilustrēts Žurnāls”, “Zaļā Vārna” u. c. Pētniekus var interesēt arī 20. gadsimta 20.–40. gadu izstāžu katalogi.
Savukārt vecākie sējumi, kas izdoti 19. gadsimta vidū, visticamāk piederējuši Romana mātei Natālijai Amālijai Sutai (1869–1955). Jāpiemin arī viņas sarakstītā un 1930. gadā publicētā “Pavāru grāmata” ar plašu veģetāro recepšu klāstu, kas savulaik tika piedāvātas N. Sutas vadītajā un Rīgas radošās bohēmas iemīļotajā kafejnīcā “SUKUB”. Savukārt mākslinieku meitai Tatjanai Sutai bija sava daiļliteratūras izlase, kuru vēlāk papildināja viņas pašas publicētie izdevumi par latviešu māksliniekiem. Sutu ģimeni varētu raksturot kā frankofīlus, tāpēc liels grāmatu skaits viņu bibliotēkā bija franču valodā.