Preses relīzes

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izdevis jaunu grāmatu “Muzeja raksti 10”

Norises laiks 12.06.2026.
Publicēts 11.06.2026.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja grāmatu sērijā “Muzeja raksti” klajā nācis 10. izdevums, kura uzmanības fokusā ir mākslas autentiskums un oriģinalitāte.

Krājuma atvēršanas svētki 2026. gada 12. jūnijā plkst. 12.00

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA /
Konferenču zāle (3. stāvā)
Doma laukums 6, Rīga

Krājums “Muzeja raksti 10” daudzpusīgi aplūko autentiskuma un oriģinalitātes jautājumu, izceļot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Ārzemju mākslas departamenta Nolējumu kolekciju un tās vēsturi. Publikāciju tēmu loks aptver 2024. gadā Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA notikušo starptautisko zinātnisko lasījumu “Autentiskums muzeju kolekcijās un pasaules kultūru kontekstā. Pieredze, kritika un perspektīvas” materiālus, atspoguļojot sadarbību ar ārvalstu un pašmāju pētniekiem un praktiķiem. Izdevums apvieno rakstus un intervijas, sniedzot starpdisciplināru un vispusīgu problemātikas raksturojumu gan starptautisku nolējumu kolekciju kontekstā, gan saistībā ar procesiem laikmetīgās mākslas, grafikas, numismātikas, dekoratīvi lietišķās mākslas, kultūras un mākslas vēstures nozarēs.

“Muzeja raksti 10” lasāmi latviešu un angļu valodā, tie strukturēti četrās galvenajās nodaļās. Grāmatu ievada Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītājas Daigas Upenieces priekšvārds. Pirmā izdevuma sadaļa veltīta nolējumiem un to kolekcijām, apkopojot pašmāju un ārvalstu kuratoru, mākslas vēsturnieku un mantojuma institūciju speciālistu apcerējumus. Autori stāsta par konkrētu kolekciju vēsturi, saglabāšanas izaicinājumiem un lomu mākslas vēstures apguvē. Viņi pievērš sevišķu uzmanību ģipša nolējumu mijiedarbībai ar laikmetīgo mākslu, to uztverei un nozīmei patstāvīgu mākslas objektu statusā.

Otrā krājuma nodaļa veltīta autentiskuma un oriģinalitātes aspektiem, apvienojot trīs pētījumus. Autori iztirzā šos jēdzienus dažādu kultūru piederības kontekstā un izvirza autentiskumu kā būtisku materiālā kultūras mantojuma vērtības kritēriju. Tāpat nodaļā tiek skatītas robežas starp reprodukciju, oriģinālu un rekonstrukciju, meklējot šo terminu vēsturiskos krustpunktus.

Trešā nodaļa ir veltīta autentiskuma un oriģinalitātes praktisko piemēru analīzei, apkopojot mākslas un vēstures pētnieku, muzeju krājuma glabātāju, arhīvistu, kā arī mākslinieku pieredzi un secinājumus. Autori savos darbos dalās atziņās par konkrētu antīko monētu, dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetu un vēsturisko diapozitīvu kolekciju autentiskumu. Tāpat nodaļā tiek vērtēti oriģinalitātes kritēriji un robežas grafikas mākslā, meklētas atbildes uz jautājumu par autentiskuma iespējamību un transformācijām laikmetīgajā mākslā.

Rakstu krājumu noslēdz interviju sadaļa ar septiņiem ārvalstu pētniekiem un nozares ekspertiem, sniedzot ieskatu nolējumu kolekcijās un to darbnīcās dažādās Eiropas valstīs. Sarunās piedalās klasiskās arheoloģijas profesori, muzeju un kolekciju direktori, kultūras mantojuma pārvaldības kuratori, skulptūru kolekciju un ģipša nolējumu darbnīcu vadītāji. Šīs intervijas paver plašāku starptautisko dimensiju, ļaujot labāk izprast Latvijas kolekcijas vēsturi, nozīmi un interpretācijas iespējas.

Grāmatas autoru vidū ir prof. Dr. Lorencs Vinklers-Horačeks (Lorenz Winkler-Horaček), kurators, Berlīnes Brīvās universitātes Antīkās tēlniecības nolējumu kolekcijas ekspozīcijas vadītājs; Dr. hist. Nele Šrēdere-Grībela (Nele Schröder-Griebel), Minhenes Klasiskās tēlniecības nolējumu muzeja vadītāja; Mare Heimrāte-Patačīni, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju grafikas kolekcijas glabātāja; Kristīne Milere, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāžu kuratore; Baiba Uburģe, LNMM Ārzemju dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja; Rihards Pētersons, mākslas zinātnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts; Dr. phil. Katarina Manne (Katharina Mann), mākslas vēsturniece, māksliniece, skulptūru polihromijas pētniece; Mārtiņš Vāveris, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas pētnieks; Ilana Pārstrauta, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva Fondu analītikas un uzziņu sistēmu nodaļas galvenā arhīviste; prof. Guntars Sietiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras vadītājs; Astrīda Rogule, mākslas zinātniece, kādreizējā LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja; Vita Ozoliņa, mākslas vēsturniece, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izglītības programmu kuratore; Mārīte Saviča, Latvijas Universitātes bibliotēkas direktora vietniece.

Intervijas publicētas ar Dr. phil. Eleni Manakidu (Eleni Manakidou), Nolējumu un senlietu muzeja direktori, klasiskās arheoloģijas profesori Aristoteļa universitātē Tesalonīkē; Dr. Masimiliāno Papīni (Massimiliano Papini), Romas Klasiskās mākslas muzeja direktoru, klasiskās arheoloģijas profesoru Romas universitātē La Sapienza; Dr. art. Maiklu Valdronu (Michael Waldron), kolekciju un tematisko projektu kuratoru Kroforda mākslas galerijā Korkā; Dr. art. Mārgaretu Lentriju (Margaret Lantry), Korkas Universitātes koledžas kuratori mantojuma pārvaldībā; Dr. art. Veroniku Tohu (Veronika Tocha), Berlīnes Valsts muzeju Ģipša nolējumu darbnīcas direktores vietnieci un kuratori; Vitniju Kerru-Lūisu (Whitney Kerr-Lewis), Skulptūru kolekcijas (1800 – mūsdienas) kuratori Viktorijas un Alberta muzejā Londonā; Neli Strobi (Nele Strobbe), Briseles Karaliskā mākslas un vēstures muzeja ģipša nolējumu darbnīcas vadītāju.

Tā kā šis sērijas izdevums pirmo reizi izgaismo tieši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Nolējumu kolekciju, grāmatas “Muzeja raksti 10” iznākšana un tajā iekļautās ekspertu atziņas ir labs iemesls, lai vēlreiz apmeklētu Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīciju “Skulptūru mežsMuzeju krātuvē Pulka ielā 8 un ieraudzītu tos jaunā gaismā vai citām acīm. Ekspozīcija apskatāma bez maksas trešdienās no plkst. 11.00 līdz 19.00, kā arī ceturtdienās un piektdienās no plkst. 11.00 līdz 17.00.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs “Muzeja rakstu” izdošanu uzsāka 2009. gadā ar mērķi publicēt LNMM speciālistu pētnieciskā darba rezultātus – referātus un rakstus, tiem atsevišķos gadījumos piepulcinot citu pētnieku veikumu, kas prezentēts muzeja rīkotajās konferencēs. Līdz šim iznākušas jau deviņas grāmatas, un šobrīd lasītājiem tiek nodots desmitais izdevums.

Krājums izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu.

Grāmatas “Muzeja raksti 10” atvēršanas svētki notiks 12. jūnijā plkst. 12.00 Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Konferenču zālē, uz ko laipni aicināts ikviens interesents. Pirms prezentācijas apmeklētāji varēs aplūkot muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi.

Pasākumu atbalsta “SALA” konditoreja un kafejnīcas.

Ziņas par izdevumu

Muzeja raksti 10
Rakstu krājuma publikāciju teksti latviešu un angļu valodā
Sastādītāja: Mare Heimrāte-Patačīni
Latviešu tekstu redaktore: Antra Bula
Tulkotāja latviešu un angļu valodā: Marita Gintare, tulkošanas birojs “iztulkot.lv”
Angļu tekstu redaktors: Uldis Brūns
Dizains: Rauls Liepiņš, SIA “Al secco
Izdevējs: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga
Iespiests Jelgavas tipogrāfijā, 2026
418 lpp., krāsainie un melnbaltie attēli
Tirāža: 300 eksemplāri

Grāmatu no 12. jūnija varēs iegādāties Latvijas Nacionālā mākslas muzeja suvenīru veikalā un Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA kasē, kā arī tiešsaistē, aizpildot formu. Pēc pieprasījuma saņemšanas ar Jums sazināsies muzeja darbinieks. Grāmatas cena – 15,00 EUR.

Šī ir pirmā reize, kad sērijas “Muzeja raksti” izdevums būs lasāms Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapā.

Papildu informācija:
Mare Heimrāte-Patačīni
Ārzemju grafikas kolekcijas glabātāja /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: (+371) 67 716 109
E: