No 2026. gada 11. decembra līdz 2027. gada 30. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) būs skatāma izstāde “Laimīgie. Viktors Eglītis un Hilda Vīka. Anšlavs un Vidvuds”.
2026. gada 11. decembris – 2027. gada 30. maijs
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka /
2. stāva kreisais spārns
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izstāde veltīta rakstniekam un mākslas teorētiķim Viktoram Eglītim (1877–1945), viņa otrajai sievai, gleznotājai un rakstniecei Hildai Vīkai (1897–1963) un Viktora dēliem – rakstniekam un gleznotājam Anšlavam Eglītim (1906–1993) un mūziķim un juristam Vidvudam Eglītim (1913–2003).
“Laimīgie” ir Anšlava Eglīša 1952. gadā sarakstītā romāna nosaukums, kas ietver zināmu devu ironijas un ne mazāku devu smeldzes par dzīvi Eslingenā – nekad nebūs tik daudz miera un brīvības kā šķietami nebrīvajā bēgļu nometnē pēc kara šausmām un pirms lielā nezināmā jaunajās mītnes zemēs.
Aplūkojot Eglīšu ģimenes dzīvi Valdemāra ielas mājoklī un zinot par “pansiju pilī” jeb muižas ēku Inciemā, mēs varam teikt to pašu. Kaut arī Viktora Eglīša pirmā sieva un abu dēlu māte, pianiste, angļu un franču valodas skolotāja un tulkotāja Marija Eglīte (dzimusi Stalbova, 1879–1926) pāragri aizgājusi mūžībā, priekšā ir vēl ne mazums nopietnu pārbaudījumu, ko sagādās abas okupācijas varas. Bet tajā mirklī par viņiem – Eglīti, Vīku un abiem dēliem – var teikt, ka viņi ir laimīgie. Pat ja ikdienas dzīve un sadzīve ne vienmēr ir viegla un saskanīga, tā tomēr rit starp grāmatām, mūziku, gleznām un sarunām – gan ģimenē, gan katram savu draugu lokā brīvvalsts Rīgas ielās un namos.
2026. gada oktobrī Anšlavam Eglītim aprit 120 gadi, savukārt 2027. gada aprīlī Viktoru Eglīti atcerēsimies 150 gadu jubilejā, bet Hildai Vīkai tā paša gada novembrī – 130. Izstāde piedāvā stāstu par Eglīšu dzimtu un tai piederīgajiem, īpašu uzmanību pievēršot laika posmam, kas pavadīts tik tuvu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja telpām. Ekspozīcijā aplūkojami Anšlava Eglīša un Hildas Vīkas mākslas darbi, Viktora Eglīša zīmējumi, dzejoļu pieraksti, daži Anšlava Eglīša literāro darbu manuskripti.
Būtiska ir Viktora Eglīša saikne ar latviešu modernistiem. Studējis Penzas Mākslas skolā, turpat kur vēlāk savas mācību gaitas Pirmā pasaules kara laikā turpināja nākamie Rīgas grupas mākslinieki, Viktors Eglītis uzskatīja par pienākumu ar saviem rakstiem presē 20. gadsimta 20. gadu sākumā aizstāvēt latviešu modernismu. Viņu saistīja draudzīgas attiecības ar daudziem jaunākās paaudzes māksliniekiem. Izstādē par to atgādina Jēkaba Kazaka, Konrāda Ubāna, Voldemāra Tones, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas veidotie Viktora Eglīša un viņa pirmās sievas Marijas Stalbovas portreti. Eksponētos mākslas darbus papildina fotogrāfijas un videoieraksti no šīs ģimenes arhīva.
Izstādē izmantoti mākslas darbi un priekšmeti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, Dobeles novada muzeja, Latvijas Universitātes bibliotēkas Misiņa bibliotēkas, Mākslas muzeja Zuzeum krājuma un privātkolekcijām.
Izstādi atbalsta:
Nākotnes Atbalsta fonds
Izstādes kuratores:
Dr. art. Ieva Struka
Rakstniece, literatūrzinātniece, žurnāliste
Dr. art. Nataļja Jevsejeva
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: (+371) 67 288 800
E:
