Ārzemju dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcija
Ārzemju dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcija aptver plašu laika periodu un dažādus lietišķās mākslas veidus no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Krājums atspoguļo Eiropas un Āzijas kultūras mantojumu, dažādu tautu estētiskos priekšstatus, amatniecības tradīcijas un materiālo kultūru. Tā ir vienīgā Latvijā, kurā glabājas Senās Ēģiptes un Grieķijas senlietas, lielākā Āzijas tradicionālās mākslas un nozīmīga Eiropas porcelāna kolekcija. Hronoloģiski visvecākie darbi ir no Senās Ēģiptes Pirmsdinastiju laika, 4. gadu tūkstoša pirms Kristus, bet jaunākie – 21. gadsimta sākuma Indonēzijas un Taizemes mākslas darbi.
Par kolekcijas pirmsākumu uzskatāms 1920. gads, kad Valsts mākslas muzejs saņēma apjomīgu dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetu kopumu no valsts apgādībā esošās mākslas darbu krātuves. Mūsdienu struktūru tā ieguva pēc muzeju reorganizācijas 20. gadsimta 50. gados, apvienojot Valsts mākslas muzeja un Rīgas pilsētas mākslas muzeja krājumus. Turpmākajos gados krājumu papildināja priekšmeti no likvidētā Latvijas Universitātes mākslas muzeja, Kurzemes provinces muzeja Jelgavā, Doma muzeja Rīgā, Latvijas Vēstures muzeja u.c. muzejiem. Nozīmīga loma kolekcijas attīstībā bijusi dāvinājumiem, novēlējumiem un mērķtiecīgiem pirkumiem. Starp būtiskākajiem papildinājumiem ir 20. gadsimta 60. gados no Indijas, Japānas un Ķīnas saņemtās tradicionālās mākslas kolekcijas, vēlāk tēlnieka Teodora Zaļkalna (1876–1972), gleznotāja Ģederta Eliasa (1887–1975) kolekcijas, bet 21. gadsimta sākumā arī diplomāta un kolekcionāra Karla Kēlera (Karl Köhler, 1942–2022) dāvinātie Indijas 19.–20. gadsimta mākslas darbi.
Kolekcija strukturēta pēc ģeogrāfiskā principa, ļaujot izsekot dažādu valstu un reģionu mākslas un amatniecības tradīciju attīstībai. To veido trīs kolekcijas – keramikas, dekoratīvi lietišķās mākslas un mēbeļu kolekcija, no kurām skaitliski lielākā ir keramikas kolekcija.
Eiropas 18.–20. gadsimta mākslu iezīmē stilu attīstība no renesanses līdz jūgendstilam ar atsevišķiem art deco stila paraugiem. Skaitliski lielāko daļu veido dažādās Vācijas fabrikās ražotais porcelāns, īpaši plaši pārstāvēti ir Meisenes manufaktūras darinājumi. Kolekcijā ietilpst arī Anglijas, Austrijas, Itālijas, Dānijas, Zviedrijas un Francijas porcelāns, kā arī mēbeles, pulksteņi, svečturi, miniatūras, tabakdozes un citi dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti. Nozīmīgu vietu ieņem 19.–20. gadsimta Krievijas porcelāna un keramikas darbi.
Daudzveidīga ir Āzijas mākslas kolekcija, kas atklāj reģiona bagāto kultūras mantojumu un paaudzēs izkoptās amatniecības tradīcijas. Lielākās ir Indijas, Ķīnas, Japānas un Indonēzijas kolekcijas, savukārt ar atsevišķiem priekšmetiem pārstāvēta Taizeme, Vjetnama, Laosa, Kambodža, Nepāla un Mjanma. Kolekcijā ietilpst sadzīvē un reliģiskajā praksē izmantoti dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti no keramikas, metāla, akmens, ziloņkaula, lakas un tekstila, kā arī audumu un tradicionālo tērpu paraugi. Neliela, bet nozīmīga ir Irānas 19. gadsimta mākslas kolekcija. Atsevišķas, taču nozīmīgas priekšmetu grupas veido Senās Ēģiptes senlietas un antīkā keramika, kas sniedz ieskatu seno civilizāciju ikdienā, reliģijā un mākslinieciskajās tradīcijās.
Kolekcija plaši pārstāvēta četrās muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās - Antīkās mākslas kabinetā, kur apskatāma Senās Grieķijas keramika, Āzijas mākslas galerijā – Ķīnas, Japānas un Indijas 17.–20. gadsimta māksla, Senās Ēģiptes kabinetā – Senās Ēģiptes senlietas un Eiropas mākslas galerijā 18.–20. gadsimta Eiropas porcelāna kolekcija. Kopumā ekspozīcijas atspoguļo plašu ģeogrāfisko, kultūras un hronoloģisko spektru, vienlaikus liecinot par muzeja mērķtiecīgo darbu pasaules dekoratīvi lietišķās mākslas mantojuma vākšanā, saglabāšanā, pētniecībā un popularizēšanā.