Sarunas muzejā:
Laikmetīgās mākslas kolekcija – no personīgas aizraušanās līdz muzeja krājumam
Piektdien, 2. oktobrī, plkst. 17.00 aicinām uz diskusiju “Laikmetīgās mākslas kolekcija: no personīgas aizraušanās līdz muzeja krājumam", kas norisināsies izstādes “Laikmetīgais zīmējums. Floransas un Daniela Gerlēnu dāvinājumi Pompidū centram” ietvaros Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā).
Diskusijā par kolekcionēšanas pieredzi, laikmetīgās mākslas nozīmi un privāto kolekciju lomu nacionāla muzeja krājuma veidošanā piedalīsies:
- Floransa un Daniels Gerlēni – kolekcionāri un mecenāti (Francija);
- Māris Vītols – laikmetīgās mākslas kolekcionārs un kurators, Latvijas Nacionālā teātra direktors;
- Jānis Žagars – Rietumu Bankas mārketinga vadītājs, Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs;
- Maija Kurševa – māksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente, zīmējumu izstādes “Iemiesotā doma” līdzkuratore;
- Arta Vārpa – Laikmetīgās mākslas muzeja nodaļas vadītāja, Mākslas muzejs “Arsenāls”.
Diskusijas moderatore – Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, projekta vadītāja, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja.
Sarunas valodas – latviešu, franču.
Kolekcionēšana nereti sākas ar personīgu aizraušanos, interesi par mākslu un vēlmi saglabāt sev būtiskus laikmeta stāstus. Taču privāta kolekcija laika gaitā var iegūt arī plašāku nozīmi – kļūt par būtisku ieguldījumu sabiedrības kultūras dzīvē. Diskusijā tiks runāts par laikmetīgās mākslas kolekcionēšanas motivāciju un pieredzi, kolekcionāra un mecenāta lomu, privāto kolekciju nozīmi Latvijas un pasaules kultūrtelpā, kā arī par to, kā personīga izvēle un aizraušanās var pārtapt par ilgtermiņa ieguldījumu laikmetīgās mākslas krājuma veidošanā.
Turpinot tematisko līniju par mecenātismu un kolekcionēšanas vēsturi, kurā organiski ierakstās Floransas un Daniela Gerlēnu stāsts, to iespējams skatīt arī plašākā hronoloģiskā izvērsumā. Izstādes, kas veltītas mākslas mecenātiem, mākslas dzīves veidotājiem un kolekcionāriem, vienlaikus atklāj muzeju krājumu veidošanās procesu, tā finansiālos priekšnoteikumus un gaumes kritērijus, izceļ mākslinieku vārdus, maina akcentus un nereti arī ietekmē priekšstatus par mākslas darba vērtību.
Saruna aktualizēs gan kolekcionēšanas tradīciju, gan 21. gadsimta laikmetīgās mākslas kolekcionēšanas izaicinājumus. Franču mākslas socioloģe Natālija Heiniša (Natalie Heinish) mākslas tirgus, privātās telpas un publisko institūciju kolekciju paradigmu kontekstā uzdod jautājumu par kolekcijas veidotāja lomu mūsdienās: “Starp tiem, kuri, saskaroties ar jaunu laikmetīgās mākslas izstādi [objektu – G. G-U.], izjūt, ka viņi to visu jau ir “redzējuši tūkstoš reižu” [“déjà vu mille fois”], un tiem, kuri tajā atklāj arvien jaunas, smalkākas viena un tā paša mākslas darba variācijas, nesapratne ir nepārvarama. Citiem vārdiem sakot, uz šo jautājumu nav iespējams sniegt vienprātīgu atbildi, jo pati nozīme, ko tam var piešķirt, ir bezgalīgi relatīva.”(Natalie Heinich, Le paradigme de l’art contemporain. Structures d’une révolution artistique, Gallimard, 2024).
Līdz ar to arī jautājumam par kolekcionāra lomu nav viennozīmīgas atbildes. Kolekcija nav tikai priekšmetu kopums vai estētisku izvēļu rezultāts – tā ir personiska interpretācija, kas atspoguļo konkrēta laikmeta vērtības, gaumi, zināšanas un attieksmi pret mākslu. Tās nozīme veidojas mijiedarbībā starp kolekcionāru, mākslas darbu, institūciju un skatītāju un tādējādi vienmēr paliek mainīga un daudznozīmīga.
Papildu informācija
- Norise un pulcēšanās notiek 2. stāva kreisā spārna izstāžu zālēs.
- Muzejā vēlams ierasties aptuveni 10–15 minūtes pirms norises sākuma, lai nesteidzīgi varētu izmantot kases un garderobes pakalpojumus.
- Informējam, ka LNMM publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par muzeja piedāvājumu, darba rezultātiem un aktualitātēm. Vairāk par privātuma politiku.
Norises piekļūstamība
- Norise ir piekļūstama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
- Līdz norises vietai var nokļūt, izmantojot kāpnes vai liftu.
- Lai nodrošinātu labāku dzirdamību, norises laikā var tikt izmantots mikrofons un skaļrunis.
- Norises telpā ir paredzētas vietas ratiņkrēsliem.
- Norises laikā iespējams izmantot pārnēsājamos krēslus. Krēsli ir izmantojami arī kā atbalsts pārvietojoties. Tie atrodas muzeja 2. stāva vestibilā pie Informācijas punkta.
- Informācija par bezmaksas ieeju muzejā.
- Plašāka informācija par piekļūstamību muzejā un izstādē.
Ja Jums jānodrošina īpašas piekļuves prasības vai ir jautājumi par muzeja piekļūstamību, lūdzam sazināties: (+371) 67 324 461, .
