Bibliotēka
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēka dibināta 1905. gadā. Jau muzeja projektā arhitekts Vilhelms Neimanis bija paredzējis speciālu telpu bibliotēkai, kas tolaik bija pieejama galvenokārt muzeja speciālistiem, mākslas augstskolu studentiem, mācībspēkiem un mākslas zinātniekiem.
Pašlaik bibliotēkā ir nepilni 29 000 grāmatu. Tās pamatkrājumu veido izdevumi par latviešu un cittautu mākslas vēsturi, mākslinieku monogrāfijas, reprodukciju albumi, mākslas leksikoni, vārdnīcas, rokasgrāmatas un enciklopēdijas. Vērtīgāko krājuma daļu sastāda muzejā organizēto izstāžu katalogi, kas sniedz priekšstatu par muzeja darbību no 1905. līdz mūsdienām. Apskatāmi arī 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta nozīmīgākie ārvalstīs un Latvijā izdotie mākslas periodiskie izdevumi. Pamatkrājumā iekļauti arī vērtīgi dāvinājumi no privātpersonām. Piemēram, mākslinieka Kārļa Sūniņa personīgā mākslas izdevumu bibliotēka.
Bibliotēkā strādājuši daudz izcili speciālisti. Viena no leģendārākajām, nenoliedzami, ir bijusi Mērija Grīnberga (1909–1975), kura vadījusi bibliotēku 20. gadsimta 50. gados. Otrā pasaules kara beigās, kad nacistiskā Vācija no okupētajām teritorijām centās uz Rietumiem izvest visas kultūras vērtības, 700 kastēs tika sasaiņotas muzeja kolekcijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja. Kultūrvēsturiskās vērtības ar kuģi transportēja uz Kēnigsbergu Vācijā un vēlāk uz dažādām vietām Čehijā. Pārsteidzoši ir tas, ka kultūrvērtības no aizvešanas līdz atvešanai uzraudzīja viena pati Mērija Grīnberga. Turklāt viņa nekur pēc tam presē nav pieminēta, un viņai nav izteikta pateicība. Tieši pretēji - viņa bija pakļauta pratināšanām, un muzeja darbs viņai bija jāatstāj. Mērijas Grīnbergas dzīve ir neparasta un vēsturisku pētījumu vērta.
Bibliotēkas darba laiks:
O., T., C. 12.00–17.00*
*Darba laiks var mainīties saskaņā ar muzejā aktuālajām norisēm
Lai izmantotu bibliotēkas resursus pētniecības, studiju vai citām vajadzībām, aicinām iepriekš pieteikties:
