Tēlniecības kolekcija 18. gs. – 20. gs. 1. puse
Latvijas agrīnās tēlniecības kolekcija ir visai neliela, tikai aptuveni 270 vienību, tomēr tā piedāvā plašu skatu uz vietējās tēlniecības attīstību. Kolekcijas lielāko daļu veido latviešu izcelsmes tēlnieku darbi, kas tapuši laikā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum.
Tēlniecības kolekcijā saglabātie darbi reprezentē gan tādu Eiropā savā laikā populāru stilu kā impresionisma, simbolisma, jūgendstila un citu ietekmes, gan arī jaunajā nacionālajā Latvijas valstī nozīmīgas tēmas un tēlniecības formālo valodu. 20. gadsimta 20.–30. gados tapušajiem Latvijas tēlnieku darbiem raksturīgs lielāks formu lakonisms un monumentalitāte, savukārt tematiski tie iekļauj kareivju un brīvības simbolu atveidojumus, dažādu mitoloģisku un folkloras iedvesmotu motīvu izmantojumu un dažādu latviešu personību iemūžināšanu.
Kolekcijas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad Latvijas Nacionālā mākslas muzeja priekšteča, Rīgas pilsētas mākslas muzeja (dib. 1905), krājumam tika iegādāts atsevišķu Baltijā strādājošo tēlnieku veikums. Tomēr kolekcijas kodolu veido darbi, kas muzejā ienākuši pēc 1919. gada, kad tā direktors Vilhelms Purvītis aktīvi uzsāka latviešu mākslinieku darbu kolekcionēšanu, gan iegādājoties darbus no pašiem tēlniekiem un izstādēs, gan saņemot kā dāvinājumus. Šo kolekciju 1945. gadā papildināja arī tēlnieka Burkarda Dzeņa vadītā Valsts mākslas muzeja (dib. 1920) krājumam iegūtie tēlniecības darbi. Kaut arī kolekcijā tiek komplektēti darbi no nosacīti šaura un slēgta laika posma, kas ir labi apzināts un izpētīts, tomēr tā joprojām tiek papildināta ar atsevišķiem atradumiem.
Tēlniecības kolekcijas lielāko daļu veido Latvijas izcilāko tēlnieku darbi, kuru autori ir tādi mākslinieki kā Gustavs Šķilters, Konstantīns Rončevskis, Teodors Zaļkalns, Burkards Dzenis, Artūrs Bērnieks, Kārlis Zāle, Marta Liepiņa-Skulme, Kārlis Zemdega un daudzi citi. Kolekcijā glabātie darbi veidoti dažādos materiālos: marmorā, bronzā, granītā, kokā, stiklā, ģipsī, terakotā, alumīnijā un citos. Lielākā daļa darbu ir stājtēlniecības skulptūras, slavenu Latvijas kultūras un politiskās dzīves personību portreti un animālijas, tomēr kolekcijā iekļautas arī medaļas, ciļņi, sīkplastika un pat daži pēcnāves masku atlējumi. Stilistiski kolekcijā valda liela dažādība – no reālistiskiem vaibstu attēlojumiem portretos līdz formu stilizācijai un ģeometrizācijai, variējot starp lakonisku vienkāršošanu un pat kubistisku abstraktu pieeju.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijā iekļautie tēlniecības darbi veiksmīgi atspoguļo Latvijas tēlnieku niansēto darbu ar dažādiem materiāliem. Ekspozīcijā skatāmi gan faktūrām bagāti latviešu tautasdziesmu sižetu atveidi (kā Gustava Šķiltera “Maziņš biju, neredzēju…”), gan reālistiski psiholoģiskie portreti (kā Burkarda Dzeņa “Sievas portrets”), gan stilizēti nacionālajai dzīvesziņai nozīmīgi simboli (kā Martas Liepiņas-Skulmes “Vidzemniece” un Teodora Zaļkalna “Sēdošā māmiņa”), gan ģeometriski formas eksperimenti portretu atveidē (kā Teodora Zaļkalna “Modesta Musorgska portrets” un Emīla Meldera “Rakstnieka Pāvila Rozīša portrets”).