Vieglā valoda
Izstādē "Raimonds Staprāns. Klusuma arhitektūra"
Par izstādi
Raimonds Staprāns bija latviešu gleznotājs un dramaturgs.
Lielāko daļu savas dzīves viņš pavadīja Amerikas Savienotajās Valstīs.
Turp viņš kopā ar ģimeni devās pēc Otrā pasaules kara.
Šajā laikā daudzi latvieši devās prom no Latvijas, jo baidījās no padomju okupācijas.
Staprānam tolaik bija 18 gadu.
Savās lugās Staprāns bieži rakstīja par Latvijas vēsturi.
Viņš īpaši pievērsās cilvēku izvēlēm grūtos vēstures brīžos.
Staprāna glezniecībai ir nozīmīga loma gan latviešu, gan amerikāņu kultūrā un mākslā.
Izstādē redzamie darbi Latvijā izstādīti pirmo reizi.
Tie ir gan autora agrīnie darbi, gan viņa pēdējās gleznas.
15 mākslas darbi uz muzeju atvesti no Amerikas, Sanfrancisko.
Šajās gleznās nav svarīgi stāsti vai notikumi.
Staprānu vairāk interesēja:
- krāsa,
- gaisma,
- forma,
- kompozīcija,
- noskaņa.
Viņa gleznās bieži var redzēt:
- spilgto Kalifornijas gaismu,
- lielus krāsu laukumus,
- jūras piekrasti, ūdeni, debesis,
- dažādas ēkas un telpas,
- mēbeles un objektus.
Šīs lietas viņš attēloja ar vienkāršotām ģeometriskām formām.
Tāpēc viņa gleznas izskatās skaidras un mierīgas.
Staprāns caur glezniecību necentās izskaidrot pasauli.
Mākslinieka darbs pie gleznām bija ilgs un rūpīgs.
Viņa darbi drīzāk aicina apstāties un lēnām vērot.
Raimonda Staprāna gleznas atrodas dažādu muzeju kolekcijās Amerikā un arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Diemžēl Raimonds Staprāns nepiedzīvoja savu 100. jubilejas izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Mākslinieks miris 2026. gada janvārī.
Izstādes kuratore ir mākslas zinātņu doktore Elita Ansone.
Par autoru
1950–1960
Staprāns studējis Vašingtonas Universitātē Sietlā un Kalifornijas Universitātē Bērklijā.
Tur viņš pievērsās glezniecības un drāmas studijām.
Kad Raimonds Staprāns ieradās Kalifornijā, Amerikā populārs bija abstraktā ekspresionisma stils.
Tas ir mākslas virziens, kurā mākslinieks ar krāsu, līniju un formu palīdzību parāda savas sajūtas.
Šajos darbos bieži nav attēloti konkrēti cilvēki vai priekšmeti.
Staprāns gribēja gleznot reālistiski, tāpēc viņam bija grūti pielāgoties šim stilam.
Viņš pats ar humoru teica, ka viņa tā laika gleznas dažreiz atgādināja citu amerikāņu mākslinieku darbus.
Pēc studiju beigām Staprāns meklēja savu īpašo glezniecības stilu.
Sākumā viņš uz audekla klāja daudz krāsas.
Krāsa veidoja biezas un izteiksmīgas virsmas.
Staprāns uzskatīja, ka šādi var vislabāk parādīt spēcīgas emocijas.
Vēlāk Staprāns sāka gleznās izmantot mazāk detaļu un tās vienkāršot.
Sešdesmitajos gados viņa gleznas tikai nedaudz atgādināja ainavas.
Tās kļuva arvien līdzīgākas abstraktām gleznām.
1970
20. gadsimta 70. gados un 80. gadu sākumā Staprāns radīja vairākas īpašas gleznu sērijas.
Tajās viņš attēloja:
- kailas sievietes,
- cilvēku galvas,
- dusmīgus putnus.
Šīs Staprāna gleznas ir līdzīgas ekspresionisma mākslai.
Ekspresionisma mākslā mākslinieki bieži izmanto spēcīgas emocijas, krāsas un izteiksmīgas formas.
Sieviešu ķermeņus Staprāns gleznoja ļoti atklāti.
Šāds attēlojums var šķist skarbs un izaicinošs.
Sieviešu sejas gleznās parasti nav redzamas.
Tas rada sajūtu, ka sievietes ir pievērsušās sev un savām iekšējām sajūtām.
Spilgti sarkanā krāsa rada spēcīgu spriedzes noskaņu.
Līdzīgs iespaids ir Staprāna galvu un putnu sērijas darbiem.
Cilvēku sejas gleznās ir apzināti izmainītas.
Dusmīgajiem putniem ir gari, izstiepti kakli un plaši atvērti knābji, it kā putni kliegtu.
Šajos darbos var saskatīt sāpes, dusmas vai skumjas.
1980–2026
Ainavas un klusās dabas ir vieni no svarīgākajiem Raimonda Staprāna gleznu veidiem.
Klusā daba ir glezna, kurā attēloti priekšmeti.
Taču Staprāna gleznas nav vienkārši dabas vai priekšmetu attēli.
Viņš rūpīgi veidoja katras gleznas krāsas un telpu.
Lai to panāktu viņš:
- izmantoja vienkāršas ģeometriskas formas,
- ar līmlenti veidoja taisnas līnijas,
- sadalīja gleznu krāsu laukumos,
- ļāva krāsai uz audekla atstāt nejaušas pēdas.
Staprāna ainavu glezniecību ietekmēja amerikāņu mākslinieks Ričards Dībenkorns.
Dībenkorns gleznoja plašus un gaišus Kalifornijas skatus.
Staprāns gleznoja arī ikdienas priekšmetus.
Šiem priekšmetiem viņš parasti nepievienoja īpašu simbolisku nozīmi.
Viņam svarīgāks bija to izvietojums.
Staprāna glezniecību var saistīt arī ar popārtu.
Popārts ir mākslas veids, kurā bieži redzami ikdienas priekšmeti, reklāmas elementi un spilgtas krāsas.
Taču Staprāna gleznās biežāk jūtama vientulība un klusums.
Tas ļoti atšķiras no popārta spilgtā un skaļā tēlojuma.