Sandra Krastiņa. Grieztie ziedi
No 2027. gada 30. janvāra līdz 9. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) būs skatāma izstāde “Sandra Krastiņa. Grieztie ziedi”.
Sandra Krastiņa (1957) ir gleznotāja, kas konkrētiem tēliem spēj piešķirt plašu vispārinājumu. Viņa nevairās arī no autobiogrāfiskiem motīviem, paužot kritisku, pat politisku nostāju. Piemēram, 1986. gada darbā «Līdzināties, mierā!» Krastiņa attēloja skolniekus, kas nostādīti ierindā kā kareivji. Tā bija viena no nedaudzām gleznām okupācijas perioda latviešu mākslā, kas pauda konkrētu sociālpolitisko reāliju kritiku, aicinot tās mainīt.
Pēc četrdesmit gadiem māksliniece atkal pievērsusies skolas laikam. Tomēr tās nav nostalģiskas, romantiskas atmiņas, bet dalīšanās traumatiskā pieredzē, kuru uzjundījusi mūsdienu politiskā situācija. Tēmas un tēli, kas tiek vai nu izslēgti no sabiedrības kolektīvās atmiņas kā «novecojuši», «neaktuāli» vai vienkārši nepatīkami, vai arī pārvēršas suvenīros no pagātnes, atklājas ar biedējošu spēku, pastāvot reāliem Krievijas draudiem atjaunot Padomju Savienību tās bijušajās robežās pēc kara pret Ukrainu. Vietējās sabiedrības daļas atsaucība nedemokrātiskām idejām pārvērš murgainas atmiņas repetitīvā, intensīvā trauksmē.
Jaunākajā gleznu sērijā māksliniece attēlojusi padomju laika skolēnu formu modeļus un “1. septembra puķes” – gladiolas. Māksliniecei raksturīgā zilā krāsa šoreiz ir lietota ar paplašinātu nozīmi – gan konkrēti atvasināta no skolēnu formām, gan simboliski pārnesta uz ziedu attēliem. Ekspresīvais otas raksts mākslinieces darbos nav formāls, tas līdz ar citiem atjautīgi lietotiem elementiem (fona rūtojums, notecējumi, izplūdumi) pasvītro kompozīciju satraucošo raksturu.
Māksliniece neattēlo cilvēku figūras, bet viņas skatījums ir izteikti humāns, empātisks – pieņemot, ka bērni ir izauguši – “izgājuši” no savām čaulām katrs ar savu raksturu, individualitāti, cerībām, ko neļāva saskatīt uniformētā vide. Tie, kas piedzīvojuši okupācijas periodu, to atcerēsies, jaunākās paaudzes aicinātas uztvert izstādi kā liecību un brīdinājumu.
Izstādes kuratori: Inese Baranovska un Vilnis Vējš