Raimonds Staprāns. Klusuma arhitektūra
Atzīmējot izcilā latviešu trimdas mākslinieka – dramaturga un gleznotāja Raimonda Staprāna simtgadi, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. stāva zālēs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) no 2026. gada 14. augusta līdz 2027. gada 17. janvārim būs skatāma izstāde “Raimonds Staprāns. Klusuma arhitektūra”.
Otrā pasaules kara beigās Raimonds Staprāns (1926–2026), astoņpadsmit gadu vecumā, kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Jau 1947. gadā ģimene ieceļoja ASV un apmetās uz dzīvi Seilemā, Oregonā. 1948. gadā Vašingtonas Universitātē Sietlā Staprāns sāka studēt glezniecību un drāmu, iegūstot bakalaura grādu (1948–1952), bet mākslas maģistra darbu aizstāvēja Kalifornijas Universitātē Bērkli (1952–1954). Vēlāk par viņa mājām kļuva Sanfrancisko, kur Raimonds Staprāns veidoja savu mākslinieka un dramaturga karjeru.
2026. gads ir Raimonda Staprāna simtgades gads. Latvijā šo notikumu iezīmē vairāki pasākumi. 2023. gadā pēc Raimonda Staprāna lugu motīviem Dailes teātrī klajā nāca “dokumentāls detektīvs” “Kur pazuda valsts” (dramaturgs Matīss Gricmanis, režisors Tomas Treinis). 2026. gada oktobrī uz ekrāniem gaidām Pētera Krilova dokumentālo spēlfilmu “Sarkanais šķūnis”. Raimonda Staprāna izstādes “Klusuma arhitektūra” atklāšanā 13. augustā tiks atvērti mākslinieka memuāri, kas balstās autora personiskajās atmiņās, kuras sniedzas tālu pāri individuālajam, kļūstot par būtisku laika liecību nākamajām paaudzēm. Grāmatai ir izcila kultūrvēsturiska nozīme, jo tā aptver plašu un savstarpēji saistītu pieredzes loku – no starpkaru Rīgas kultūras un politiskās dzīves līdz bēgļu gaitām un radošajai profesionālajai izaugsmei trimdā un ASV.
Raimonds Staprāns vienmēr vēlējies uzturēt saiti ar dzimteni. Jau 20. gadsimta 60. gados viņš kopā ar dzīvesbiedri Ilonu Staprāni no Maskavas nelegāli ieradās Latvijā. 1972. gadā mākslinieks nosūtīja gleznas izstādei Rīgā, taču kultūras dzīves funkcionāri darbus izstādīja tikai uz vienu dienu paši savai apskatei slēgtās telpās un sabiedrībai tos rādīt neplānoja. Latvijā ar Staprāna daiļradi iepazināmies 2006. gadā, kad Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika viņa plašākā izstāde dzimtenē.
Raimonda Staprāna simtgades izstādes iecere ietver vēlēšanos izcelt līdz šim Latvijā neredzētus darbus un veidot kompaktu, bet piesātinātu stāstu par meistara daiļradi no pašiem agrīnākajiem darbiem 50. gados līdz pat pēdējiem, ko viņš gleznojis 21. gadsimtā. 2025. gada pavasarī izstādes kuratorei Dr. art. Elitai Ansonei bija iespēja mākslinieka darbnīcā Sanfrancisko atlasīt gleznas izstādei Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Izveidotā kolekcija ļauj izsekot, kā septiņdesmit gadu garumā mainījies Staprāna glezniecības unikālais rokraksts. Viņa māksla uzplauka abstraktā ekspresionisma ziedu laikos. Kalifornijas Universitātē Bērkli stundas pasniedza leģendāri gleznotāji Erls Lorāns (Erle Loran, 1905–1999), Karls Kastens (Karl Albert Kasten, 1916–2010), Felikss Ruvolo (Felix Ruvolo, 1912–1992), nereti ar padomiem ieradās Hans Hofmans (Hans Hofmann, 1880–1966) un Vilems de Kūnings (Willem de Kooning, 1904–1997). Lorāns deklarējis: “Mēs šeit mācām tikai abstrakto un bezpriekšmetīgo glezniecību. Ja kāds no jums to nevēlas, iesaku meklēt citu mācību iestādi.” Taču, lai arī cik abstrakti Staprāns necentās gleznot, viņu arvien vilka pie figuratīviem ainaviskiem vai kluso dabu motīviem, un pie tiem arī mākslinieks palika, ierindojoties Kalifornijas Līča piekrastes glezniecības (Bay Area Painting) lokā. Staprāns teicis, ka viņš mācījies ne tik daudz no saviem skolotājiem, kā no citiem māksliniekiem. Viņš apbrīnojis arī Nikolasu de Stēlu (Nicolas de Staël, 1914–1955), taču vēlāk visnoturīgākā tuvība Staprāna mākslā izveidojās ar Kalifornijas mākslinieku Ričardu Dībenkornu (Richard Diebenkorn, 1922–1993).
No abstraktā ekspresionisma Staprāns iemācījās glezniecības “arhitektūru”, to, kā glezna tiek konstruēta. “Gleznai jāspēj “stāvēt” kā ēkai,” sacīja mākslinieks. Staprāna glezniecība ir enigmātiska, tā izceļas ar stingri arhitektonisku kompozīciju un kolorītu, kas novests līdz kādai galējai sajūtai, kas piepildīta ar iekšējo spriegumu. Šī ir intelektuāla glezniecības valoda – Staprāns neizskaidro pasauli, bet ar precīziem vizuālajiem līdzekļiem rada emocionāli un estētiski piesātinātu un nospriegotu klusuma telpu. Ikviena Staprāna glezna ir kā noslīpēts dimants, kas tapis ilgā, lēnā procesā.
Raimonds Staprāns savā mūžā sarīkojis vairāk nekā 60 personālizstādes. Autora darbi atrodas Sanfrancisko Mākslas muzeja, Kalifornijas Ouklendas muzeja, Losandželosas Valsts mākslas muzeja, Sanhosē Mākslas muzeja, Portlendas Mākslas muzeja, Pasadīnas Mākslas muzeja, Fīneksas Mākslas muzeja, Krokera Mākslas muzeja, Santa Barbaras Mākslas muzeja, Hjūstonas Mākslas muzeja, Džona F. Kenedija Mākslas muzeja (ASV) un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.
Teksts: Elita Ansone
Pateicība:
Paldies Raimonda Staprāna ģimenei, īpaši Ilonai Staprānei, par atbalstu izstādes veidošanā
