Poētiskais Robotisms. AERO
No 2026. gada 22. augusta līdz 18. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma mākslinieču dueta Lauras Prikules un Evas Vēveres (Poētiskais Robotisms) veidota izstāde AERO.
AERO ir jaunās formas izstāde - interaktīva, skatītājus aktivizējoša instalācija, kas koncentrējas uz dzīvu un mainīgu mākslas pieredžu īstenošanu. Neatņemama AERO sastāvdaļa ir mākslinieču klātbūtne – izstādes laikā autores darbosies uz vietas, izmantojot līdzradīšanas un performatīvās prakses, integrējot skatītāja un mākslinieka darbības vienotā laukā. Izstādes struktūra paredz, ka daļa objektu ir pārvietojami un konfigurējami atbilstoši autoru piedāvātajam mākslas pieredzes procesam. Katra nedēļa apmeklētājam piedāvās jaunu skatpunktu – Kupola zālē divu mēnešu laikā varēs piedzīvot mainīgas, vizuāli atšķirīgas izstādes versijas. Noslēgumā skatītāji vienlaikus sastapsies ar artefaktiem no dažādiem izstādes posmiem.
Konceptuāli AERO pievēršas sistēmas un spēles mijiedarbībai. Izstāde veidota kā telpa ar abstraktu vai pat absurdu struktūru, kas iezīmē interaktīvu maršrutu, kurā maldīties, izmantojot “Varoņa ceļa” motīvu. Vienlaikus tas ir darbībā esošs mehānisms – modulāra instalācija ar mainīgiem un statiskiem elementiem, kas nodrošina jaunu izstādes daļu rašanos visas norises gaitā. Tās pamatā ir priekšmetu un cilvēku pastāvīga mijiedarbība Kupola zāles nodrošinātajā “labirintā”, akcentējot telpas horizontāli un vertikāli. Ienākot AERO, apmeklētāji kļūst par līdzradītājiem, papildinot izstādes realitāti ar subjektīvās pieredzes slāņiem. Priekšmeti veido telpu cilvēku darbībai, kas atkarībā no situācijas var būt performatīva, radoša vai kontemplatīva. Savukārt cilvēki aktivizē citādi “sastingušos” priekšmetus (lietu pasauli). Izstādes gaitā telpa pakāpeniski piedzīvo izmaiņas, priekšmeti un notikumi tajā gan parādās, gan izzūd.
Apmeklētāja pieredze tiek veidota ar Poētiskā Robotisma metožu palīdzību: automātiskām darbībām mijiedarbojoties ar spontāno, efemēro un būvējot tiltus starp dažādām disciplīnām. Poētiskais Robotisms ir koncepts, kas tika atklāts 2009. gadā mākslinieču Lauras Prikules un Evas Vēveres radošajā dialogā. Tas atrodas pastāvīgā attīstībā kā ideju plūsma un uztveres veids. Tas ir arī radošo prakšu kopums, kas ar instalāciju, performanču un tekstu palīdzību pēta robežu starp dzīves spontānajiem (poētiskajiem) un automātiskajiem (robotiskajiem) aspektiem. Poētiskais Robotisms reflektē par ikdienišķo un netveramo, izmantojot ģeometriskas formas, lai strādātu ar daudzslāņu idejām. Tas tiecas paplašināt uztveres lauku, pētot jaunas teritorijas un veidojot tiltus starp “mākslu” un “nemākslu”.