Vieglā valoda

Izstādē "Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes"

Par izstādi

Ojārs Ābols bija gleznotājs un mākslas teorētiķis. 

Viņš dzīvoja no 1922. līdz 1983. gadam. 

Ābols strādāja laikā, kad Latvija bija okupēta. 

Tad māksla bija cieši saistīta ar politiku. 

Ābols bija zinošs cilvēks.  

Viņš domāja un rakstīja par mākslu. 

Vairākus gadus Ābols:

• strādāja Mākslinieku savienības valdē;

• vadīja gleznotāju nodaļu.

Ābols dzīvoja iekšējās pretrunās. 

Sākumā viņš atbalstīja komunisma idejas. 

Tomēr viņu saistīja arī Rietumu pasaules māksla.  


Izstāde ataino pārmaiņas Ābola dzīvē un mākslā. 

Izstāde vēsta arī par sarežģīto Latvijas vēsturi. 

No komunisma ideju atbalstītāja Ābols kļuva par:

• nozīmīgu modernisma mākslinieku un domātāju;

• konceptuālās mākslas iedvesmotāju Latvijā.

Konceptuālajā mākslā vissvarīgākā ir darba ideja. 

Ābols jau agrā jaunībā bija sabiedriski un politiski aktīvs. 

Sākumā Ābols mācījās gleznot Romana Sutas studijā Rīgā. 

Tur Ābols iepazina modernos mākslas virzienus. 

1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienība.

Tad Ābols kļuva par valdošās varas partijas darbinieku. 

Otrā pasaules kara laikā Ābols atradās Krievijā.  

Viņš tur mācījās un strādāja. 

Tad padomju vara Ābolu nosūtīja strādāt uz Latviju. 

Rīgā Ābols atgriezās enerģisks un optimistisks. 

Ābols kļuva par Komunistiskās partijas biedru. 

Tomēr vēlāk Ābols atteicās no politiskās karjeras. 

Viņš vēlējās būt mākslinieks. 

Ābols iestājās LPSR Mākslas akadēmijā. 

Tur viņš mācījās pie Otto Skulmes.  

Vēlāk Ābols turpināja studijas Ļeņingradā (tagadējā Sanktpēterburgā). 

Tur viņš ieguva mākslas zinātņu kandidāta grādu. 

Izstādē redzami arī Ābola agrīnie darbi no 20. gadsimta vidus. 

Šie darbi veidoti sociālistiskā reālisma stilā unvēsta par komunisma idejām. 


1956. gadā Ābols apceļoja Eiropu.

Viņš ceļoja kopā ar sievu Džemmu Skulmi. 

Ābols nokļuva ārpus Padomju Savienības. 

Tur viņš ieraudzīja modernisma mākslu. 

Tad viņa uzskati par mākslu mainījās. 

20. gadsimta 60. gadu vidū Ābola glezniecība kļuva abstrakta.

Šajā laikā Ābola mākslā jūtamas ietekmes no māksliniekiem Romana Sutas un Pablo Pikaso.

Vēlāk Ābola māksla kļuva konceptuālāka. 

Ābolu interesēja notiekošie procesi pasaulē. 

Ābols radīja vairākus gleznu ciklus par:

• dabas aizsardzību;

• kodolieročudraudiem;

• cilvēku vēlmi pārmērīgi patērēt lietas.

Ābols visu laiku dzīvoja spriedzē. 

No vienas puses, Ābols bija komunists. 

Viņš strādāja padomju varas sistēmā. 

No otras puses, viņu saistīja Rietumu pasaules idejas. 

Ābols gleznoja mākslas darbu ciklu "Ēvelsols". 

Šīs gleznas vēsta par valsts varas kontroli pār cilvēku.  

Gleznas ataino spriegumu, pretspēku, kustību. 

Dzīves laikā Ābolam Latvijā nenotika neviena personālizstāde. 

Tomēr viņš aktīvi piedalījās mākslinieku kopīgajās izstādēs. 

Pēc Ābola nāves viņa sieva, māksliniece Džemma Skulme, turpināja kopīgi iesākto darbu Latvijas mākslā. 

Izstādes kuratore, mākslas zinātnes doktore Elita Ansone

Sezānisms un Pikaso ietekme 

20. gadsimta 60. gadu sākumā Ābola mākslā notika pārmaiņas.

Ābols vairs nevēlējās gleznot sociālistiskā reālisma stilā. 

Ābolu interesēja frančumākslinieka Pola Sezana darbi. 

Pēc tam Ābols gleznoja vairākas klusās dabas un ainavas. 

Šajos mākslas darbos:

• objekti ir stabili un masīvi;

• nav izteikta telpiskuma sajūta;

• priekšmeti attēloti skatā no augšas.

Ābolu interesējamākslinieka Pablo Pikaso darbi. 

Ābolu īpaši iedvesmoja Pablo Pikaso zilā perioda glezniecība. 

Tad Ābols radīja portretu ciklu. 

Šajos portretos:

• attēlotas vientulīgas figūras;

• var nojaust tēlu sajūtas un pārdomas;

• izmantota dažādu toņu zilā krāsa.

Formālisma skandāls 

1962. gadā Ābols gleznoja darbu "Kalēji".

Tas aizsāka nozīmīgas pārmaiņas Ābola mākslā.  

Šajā gadā Maskavā notika jauno mākslinieku izstāde. 

Izstādes darbos parādījās eksperimenti ar formām. 

Padomju Savienības vadītājs Ņikita Hruščovs izstādi vērtēja negatīvi. 

Viņš lika izstādi slēgt. 

Šo notikumu dēvē par Manēžas skandālu. 

Pēc tam padomju vara stingrāk ierobežoja un kontrolēja māksliniekus. 

Arī Ābols mākslā eksperimentēja ar formām. 

Tāpēc viņš nonāca padomju varai nevēlamo mākslinieku sarakstā. 

Vairākus gadus Ābolam vajadzēja norobežoties no sabiedriskās mākslas dzīves. 

Šajā laikā viņa sieva Džemma Skulme gleznoja Ābola portretu. 

Gleznai otrā pusē viņa uzrakstīja - "pēc lielā brāziena". 

Tā viņa raksturoja smago laiku Ābola dzīvē.

Sulāža cikls 

Trīs gadus pēc Manēžas skandāla Ābols gleznoja abstraktu darbu "Ķēde". 

Gleznā attēlotas līnijas, formas un plaknes. 

Padomju vara šādas gleznas izstāžu zālēs neizstādīja. 

Tomēr Ābols turpināja radīt abstraktu gleznu ciklus. 

Viņš iedvesmojās nomāksliniekaPjēra Sulāža glezniecības. 

Pjēra Sulāža gleznās dominē melnā krāsa. 

Pjērs Sulāžs radīja ideju "aiz melnā". 

Ideja "aiz melnā" ietver domu par melnās krāsas saspēli ar gaismu un cilvēka redzi.

Murāļi

20. gadsimta 60.– 80. gados Padomju Savienībā sabiedriskās vietas bieži rotāja murāļi. 

Murāļi ir liela formāta mākslas darbi. 

Tie parādījās, piemēram, skolās un rūpnīcās. 

Murāļu radīšanā izmantoja mozaīkas, ciļņus un citus dekoratīvus elementus. 

Vizuāli murāļi bija līdzīgi modernisma stilistikai. 

Murāļu saturs atainoja padomju varas idejas. 

Murāļos bieži varēja redzēt mākslinieka Pablo Pikaso ietekmi. 

Pablo Pikaso mākslas darbs “Miera balodis” kļuva par pasaules miera simbolu. 

Šo simbolu izmantoja arī Padomju Savienībā. 

Ābola murāļu skicēs attēlotas cilvēku figūras ar miera baložiem,sauli, sirpi, āmuru un citiem padomju simboliem. 

Ābola murāļu skices arī ataino padomju varas idejas. 

Tie pauda optimisma, miera un bagātības sajūtu. 

Nav zināms, vai no šīm skicēm radīti murāļi.

Ēvelsols 

Džemma Skulme teica, kaOjārs Ābols vienmēr rūpīgi izvēlējās gleznu motīvus. 

20. gadsimta 60. gados Ābols aizsāka gleznu ciklu "Ēvelsols".

To viņš turpināja gleznot līdz pat mūža galam. 

Ābols radīja vairāk nekādesmit šādus darbus. 

Gleznās redzama klusā daba ar amatnieka darba galdu un skrūvspīlēm. 

Gleznām bija simboliska nozīme. 

Tas bija stāsts par Ābola dzīvi. 

Skrūvspīles simbolizēja padomju varas kontroli pār cilvēku. 

20. gadsimta 80. gados gleznās priekšmeti kļuva mazāk atpazīstami.

Tad darbi kļuva pavisam abstrakti.

Antibīdermeijera cikls 

Ābols kritizēja cilvēku pārmērīgo lietu iegādi un sliktu gaumi. 

Šīs tēmas Ābols atainoja savā glezniecībā. 

Padomju Savienībā bija dažādu preču trūkums. 

Veikalos daudzas preces nevarēja nopirkt. 

Tomēr cilvēki centās piepildīt ledusskapjus un dzīvokļus ar lietām. 

Pārmērīgu lietu iegādi Ābols uzskatīja par sliktu gaumi. 

Ābols atbalstīja modernu minimālismu. 

Ābols gleznās ironiski attēloja smagnējas un greznas mēbeles. 

Mēbeles simbolizēja sliktu gaumi un pārmērību. 

Darbā “Laime ienāk namā” Ābols attēloja vecu mantu kalnu. 

Fonā mantu kalnam ir daudzas svītrasminimālisma stilistikā.

Procesi uz Zemes 

20. gadsimta 70. gados Ābols apmeklēja Venēcijas mākslas biennāli.

Biennāles tēma vēstīja par vides, cilvēku līdzdalības un kultūru jautājumiem. 

Tajā laikā rūpes par dabu bija aktuāla tēma sabiedrībā. 

Ābolu iedvesmoja biennāles apmeklējums. 

Tad Ābols radīja gleznu ciklu "Procesi uz Zemes". 

Gleznas vēstīja par šādām tēmām:

• kodolieroču draudi;

• rūpniecības sekas;

• dabas piesārņojums;

• cilvēka attālināšanās no dabas.

Ābola gleznās “Nukleārās iznīcināšanas aprēķins” var redzēt dabas ainavas skatā no augšas. 

Tajās Ābols attēloja, kā:

• rūpniecība kaitē dabai;

• cilvēki izmanto dabas resursus.

Ābols redzēja konfliktu starp tehnoloģijām un dabu. 

Ābolu interesēja jautājumi par:

• cilvēka atbildību pret pasauli;

• cilvēciskajām vērtībām;

• dabas aizsardzību.

Ābols gribēja Rīgā izveidot lielu mākslas izstādi par šīm tēmām. 

Izstāde “Daba. Vide. Cilvēks” notika 1984. gadā Sv. Pētera baznīcā. 

Šī izstāde kļuva par nozīmīgu notikumu Latvijas mākslā. 

Ābols nomira un nesagaidīja izstādes atklāšanu.

Mežaparka māja 

1952. gadā Ābols kļuva par padomju varai nevēlamu mākslinieku.

Tad Ābols norobežojās no sabiedriskās dzīves. 

Ābols sāka veidot ģimenes māju Mežaparkā. 

To viņš darīja kopā ar Latvijas modernisma arhitektūras aizsācēju Arturu Reinfeldu. 

Ābols veidoja māju 4 gadus. 

Daudzus darbus mājas celtniecībā viņš darīja pats. 

Šī māja kļuva par tā laika modernas celtnes paraugu Latvijā. 

Pēc mājas pabeigšanas tajā dzīvoja Ābols ar sievu Džemmu Skulmi un viņas vecākiem.  

Tur Džemmai un Ābolam bija viena kopīga darbnīca. 

Fotofilmā redzami mājas iekšskati un ģimeniska ikdiena mājas pagalmā.

Sociālistiskais reālisms 

Ābols sāka gleznot 20. gadsimta vidū. 

Tajā laikā Padomju Savienībā māksliniekiem bija jāglezno sociālistiskā reālisma stilā. 

Sociālistiskais reālisms bija oficiālais mākslas virziens Padomju Savienībā.  

Sociālistiskā reālisma mākslas darbi pauda padomju varu atbalstošas idejas. 

Ābols mācījās LPSR Mākslas akadēmijā. 

Tur Ābols gleznoja noslēguma darbu. 

Noslēguma darbu vadītāja profesors Oto Skulme. 

Oto Skulme bija šīs akadēmijas vadītājs un pasniedzējs. 

Ābols noslēguma darbu veltīja politiskai tēmai. 

Tajā attēlots Ļeņina sekotājs Jakovs Sverdlovs un Pēteris Stučka. 

Pēteris Stučka bija viens no Latvijas valdības vadītājiem Padomju Savienībā. 

Vēlāk Ābols turpināja glezniecības studijas Ļeņingradā. 

Tur Ābols gleznoja noslēguma darbu “Ienaida negaisi”. 

Tajā attēloti 19. gadsimta beigu notikumi - 

Rīgas strādnieku sadursme ar cara kārtībsargiem. 

20. gadsimta vidū Ābols pauda padomju varas idejas:

• gleznās;

• avīžu un žurnālu rakstos.

Tad Ābols apceļoja Eiropu. 

Ābols nokļuva ārpus Padomju Savienības. 

Tas mainīja viņa uzskatus par padomju varu.