Izstādes teksti digitāli

Izstādē “Meitenes pa labi, zēni pa kreisi”

Vai es esmu pārāk resna? Vai esmu pārāk jūtīgs? Kur es vispār iederos? Vai esmu gana laba? Vai kādreiz patikšu kādam tāds, kāds esmu? Šie jautājumi mūs nodarbina jau agrā vecumā – tiklīdz saskaramies ar apkārtējo vērtējošo attieksmi.

Iznākot publiskā telpā, mēs pirmo reizi sastopamies ar citu cilvēku skatienu. Skola un sporta zāļu ģērbtuves bieži ir pirmās vietas, kur piedzīvojam apcelšanu, izsmieklu vai atstumšanu sava izskata, ķermeņa, fizisko spēju vai identitātes dēļ. Tās ir telpas ar stingriem noteikumiem, kur mācāmies, ko mūsu ķermenis drīkst vai nedrīkst, ko tas spēj un ko – ne. Nereti tās ir vietas, kur vardarbība norisinās bez lieciniekiem. Taču arī pieaugušo klātbūtne ne vienmēr nozīmē aizsardzību – daudzos gadījumos apcelšana turpinās visu acu priekšā, klusumā.

“Meitenes pa labi, zēni pa kreisi” ir teātra instalācija, kas aicina nenovērsties no šiem stāstiem, bet tajos ieklausīties. Tā apvieno dokumentārus liecību fragmentus, kuros skan īstu cilvēku balsis. Pusaudži un pieaugušie dalās pieredzē ne tikai par to, kā tikuši vērtēti, izslēgti vai pazemoti, bet arī par drosmi pieņemt sevi, atrast atbalstu, cieņu un piederības sajūtu.

Instalācijā ierastie mērogi un priekšstati ir apzināti deformēti. Gandrīz sešus metrus augstās lelles attēlo stāstu varoņus. Katrai no tām ir vārds, un apmeklētāji ir aicināti uzkavēties, apsēsties lellēm blakus, noklausīties stāstus un, ja ir vēlme, pierakstīt arī savu. Lūdzam nesteigties un neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Reizēm tieši ieklausīšanās un kopā pavadīts laiks ir pirmais solis ceļā uz izpratni un risinājumu.

Izstāde var raisīt spēcīgas emocijas. Tajā skan liecības par vardarbību, bulingu un atstumšanu, bet arī par pieņemšanu, mīlestību un draudzību. Iespējams, tajās atpazīsiet arī savu pieredzi. Varbūt sastapsieties ar ko tādu, ko līdz šim neesat vēlējušies pieņemt, vai uzzināsiet ko pavisam jaunu. Ja jums ir emocionāli grūti un tuvumā nav neviena, ar ko aprunāties vai kam lūgt palīdzību, zvaniet uz zemāk norādītajiem krīzes tālruņiem.

Instalāciju radījusi dramaturģe Sodja Zupanca Lotkere un arhitekts Tadeašs Ržīha. Tā piedzīvoja pirmizrādi Prāgas pilsētas muzejā, bet Latvijas ekspozīciju veido Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”. To papildina vietējie apcelšanas stāsti, kas apkopoti sadarbībā ar interneta žurnālu “Satori”. Stāstus iesūtīja diemžēl ļoti daudz cilvēku.