Miķelis Fišers. Baisais mantojums
Laikā no 2026. gada 5. decembra līdz 2027. gada 18. aprīlim LNMM Lielajā izstāžu zālē notiks mākslinieka un scenogrāfa Miķeļa Fišera līdz šim apjomīgākā personālizstāde “Baisais mantojums”. Izstāde piedāvās retrospektīvu ieskatu mākslinieka darbos, kas tapuši dažādos radošās darbības posmos kā savulaik izteiktos nākotnes pareģojumos, un prezentēs arī M. Fišera jaundarbus.
Kopš 20. gadsimta 90. gadiem Miķelis Fišers savā praksē pievēršas paralēlo pasauļu un vēstures liecību vizuālai analīzei, asai mītradei, kas rezonē ar sociālajiem, politiskajiem un civilizācijas procesiem. “Baisais mantojums” konceptuāli atklāsies kā triptihs – ceļojums cauri trim realitātes stāvokļiem: zemapziņas tumšākajiem laukiem, pēkšņai apgaismībai un ikdienu veidojošajai realitātei.
Izstāde aktualizē civilizāciju kā sistēmu – vēsturisku, sociālu un idejisku iekārtu, kas nosaka sabiedrības sapratnes, vienlīdzības un eksistences pamatus. Šeit sociālā vide atklājas kā dinamiska un pretrunīga struktūra, kurā savijas vēsture, mīti, ideoloģijas un ikdienas realitāte. Miķeļa Fišera māksla piedāvā kritisku un precīzu skatījumu uz šiem procesiem, rosinot sabiedrības refleksiju par aktuālajiem globālajiem izaicinājumiem un cilvēka atbildību mūsdienu pasaulē.
Izstādes norisi papildinās plaša publiskā programma ar uzsvaru uz pieejamību, izglītību un dialogu. Publiskās programmas mērķis ir veicināt padziļinātu izstādes satura izpratni, paplašināt mākslas interpretācijas iespējas un nostiprināt izstādi kā domāšanas un diskusijas telpu, nevis tikai vizuālu pieredzi.
Miķelis Fišers (1970) ir latviešu mākslinieks un scenogrāfs. Viņš ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem autoriem, sarīkojis vairāk nekā divdesmit personālizstādes Latvijā, Lielbritānijā un citviet Eiropā. 2015. gadā par personālizstādi “Netaisnība” viņš saņēma Purvīša balvu, savukārt 2017. gadā pārstāvēja Latviju 57. Venēcijas mākslas biennālē ar izstādi “Kas slikts var notikt / What Can Go Wrong”. Mākslinieks ir veidojis arī skatuves telpas risinājumus vairākos Latvijas teātros, apliecinot interesi par telpu kā daudzslāņainu un konceptuāli ietilpīgu mediju.
Fišera radošo interešu centrā ir realitātes trauslums un tās uztveres robežas. Apokaliptiskas alūzijas viņa darbos kalpo kā instruments, lai, abstrahējoties starpgalaktiskā un transdimensionālā mērogā, reflektētu par mūsdienu civilizācijas kritiskajiem stāvokļiem. Pats mākslinieks savu pētniecību raksturo kā “postmoderno neoapokaliptoloģiju”. Viņa darbos savijas vīzijas un murgi, radot skatītājā labilu, robežstāvoklim pietuvinātu psihisko pieredzi.
Izstādi atbalsta: VKKF, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments