Realitātes tuvplāni
Audio ceļveža saturs zīmju valodā
Pēc fotoreālisma perioda (1973–1976) Līga Purmale glezno dabā un dokumentē vidi sev apkārt. Tie ir apkārtējās vides tuvplāni – interjera elementi un dārza fragmenti. Šajos darbos ar maksimālu jūtīgumu māksliniece pēta materiālo pasauli, augus, diennakts laikus un gadalaikus. Darbi ataino it kā atturīgus, bet emocionāli vērīgus nejauši ierāmētus skatus, kas vienlaikus tiecas uz realitātes dokumentāciju un intimitāti. Zināmā mērā viņa pievērš uzmanību ikdienas priekšmetu nozīmei mūsu dzīvē. Ja fotoreālisma periodā mākslas darbu centrā galvenokārt ir cilvēks, tad, tverot realitātes tuvplānus, cilvēks paliek aizkadrā. Tā klātbūtne ir nojaušama, bet cilvēks nav centrāls. Pēc fotoreālisma perioda (1973–1976) Līga Purmale glezno dabā un dokumentē vidi sev apkārt. Tie ir apkārtējās vides tuvplāni – interjera elementi un dārza fragmenti. Šajos darbos ar maksimālu jūtīgumu māksliniece pēta materiālo pasauli, augus, diennakts laikus un gadalaikus. Darbi ataino it kā atturīgus, bet emocionāli vērīgus nejauši ierāmētus skatus, kas vienlaikus tiecas uz realitātes dokumentāciju un intimitāti. Zināmā mērā viņa pievērš uzmanību ikdienas priekšmetu nozīmei mūsu dzīvē. Ja fotoreālisma periodā mākslas darbu centrā galvenokārt ir cilvēks, tad, tverot realitātes tuvplānus, cilvēks paliek aizkadrā. Tā klātbūtne ir nojaušama, bet cilvēks nav centrāls.
Gleznā redzams kluss un harmonisks iekštelpas skats ar logu. Logs ir centrālais objekts, un tā koka rāmis piešķir dabiskuma un lauku mājas sajūtu. Loga stikls ir tīrs, bet nav jauns, ar smalku plaisu labās puses rūtī.
Loga augšpusē centrā iekārts kaltēts zāļu pušķis, kas sastāv no dažādiem, iespējams, pļavas vai ārstniecības augiem.
Abās loga pusēs nokarājas gaiši oranži aizkari, kas caurlaiž dienasgaismu, radot maigu, izkliedētu gaismas efektu. Aizkari ir viegli caurspīdīgi, ļaujot saskatīt āru. Gaisma aizkarus iekrāso saulainos toņos, kas kontrastē ar loga tumšo rāmi.
Aiz loga paveras mierīga, zaļa ainava. Tā ir mazliet izplūdusi, bet skaidri redzama ir dabas klātbūtne – koku kontūras un zāliena aprises, kas, iespējams, ir pļava vai mežmala. Oranžie aizkari un zaļā dabas ainava harmoniski mijiedarbojas, radot līdzsvaru starp iekšējo un ārējo pasauli. Tēlojums ir precīzs un rūpīgs, piešķirot gleznai reālistisku, taču vienlaikus arī poētisku noskaņu.
