Audioapraksts

Janis Rozentāls.
Melna čūska miltus mala

Glezna: “Melna čūska miltus mala” 
Mākslinieks: Janis Rozentāls. Dzīvojis no 1866. līdz 1916. gadam
Mūsu priekšā ir horizontāla taisnstūra formas glezna
Tās augstums ir 68 centimetri, bet platums – 98 centimetri
Mākslas darbs gleznots ar eļļas krāsām uz kartona
Glezna radīta 1903. gadā 

Glezna ievietota dekoratīvā zeltītā rāmī. Pie rāmja apakšējās malas centrā ir piestiprināta apdilusi ādas plāksnīte zelta krāsā. Plāksnīte piestiprināta pie rāmja ar nagliņām. Uz tā ir lasāmas rindas latviešu valodā: “Melnā čūska miltus mala Vidū jūrā uz akmeņa, Tos būs ēsti tiem kungiem, Kas bez saules kalpināja.” Virs teksta norādīts mākslinieka vārds: “Rozentāls, Janis (1866–1916)”. Zem teksta dāvinātāja paraksts: “Dāvinājis Augusts Dombrovska kgs 1./XII 1923. g.” (Mēnesis norādīts ar romiešu cipariem). 

Gleznas centrā attēlota mitoloģiska būtne – pa pusei sieviete, pa pusei čūska. Tā sēž uz liela, nogludināta klintsakmeņa, kas paceļas bangojošas jūras vidū. Viļņi sitas pret akmens bluķi ar milzīgu spēku, veidojot baltas sakultu putu šļakatas. Ūdens ir tumši zaļā krāsā ar zilām un pelēkām nokrāsām. 

Teiksmainajai būtnei līdz viduklim ir sievietes ķermenis – kails, ar lielām, nošļukušām krūtīm. Ķermeņa apakšdaļa ir melna, gara čūskas aste, kas apvijusies ap akmeni. Ar abām muskuļotajām rokām stingri satvērusi, čūsksieviete griež uz līdzenās klintsbluķa pamatnes novietoto konusveida viengabalaino dzirnakmeni. Būtnes galva pagriezta pa labi. Pagarie, vaļā palaistie mati tāpat kā čūskas aste ir melni un plivinās stiprajā vējā. Seja ir sarkanīga. Acis plaši ieplestas, skatiens ir saspringts. Arī mute ir līdz galam vaļā, kliedzot, raudot vai dziedot. 

Debesis virs sakultās jūras klāj zemi, tumšpelēki negaisa mākoņi, taču pie apvāršņa redzama kontrastējoša gaiša, zeltaini dzeltena josla – šaura skaidras debess sprauga. 

Ainas gaisotne ir draudīga, tā izstaro cīņu, piepūli un slēptu apdraudējumu. Attēlotā mītiskā būtne, šķiet, apvieno sievišķo spēku, dabas dusmas un niknumu, paužot mitoloģisku simbolismu. 

Gleznas apakšējā kreisajā stūrī ir paraksts - Jan Rosenthal 1903.

Audioapraksta beigas

Eiropā simbolisma virziens kļuva aktuāls 19. gadsimta 70. gados, bet Latvijā šī virziena izpausmes iezīmējas 20. gadsimta sākumā. Mākslinieki, smeļoties iedvesmu tautas kultūrā, folklorā un vietējās pasakās, kā arī unikālajās dabas ainavās, radīja mākslas darbus, kuriem piemita patiesa oriģinalitāte. Glezniecībā simbolisms lielā mērā veidojās kā pretmets reālismam jeb reālistiskam, īstenību atspoguļojošam pasaules atveidam, mēģinot attēlot vārdos neizsakāmo cilvēka iekšējo pasauli, intuīciju, saskari ar mistisko un pārdabisko. Simbolismam raksturīgie izteiksmes līdzekļi un saturiskā būtība Latvijas mākslā visizteiktāk atklājas Jaņa Rozentāla daiļradē. Mākslinieku saistīja mitoloģijas un folkloras tēmas, kurās dominē teiksmainība un fantāzija, kā arī liriskas noskaņas. Šīs gleznas pamatā ir tautasdziesmas četrrinde, kas vērsta pret vācu kundzību un pauž naidu pret latviešu tautas gadsimtiem ilgušo paverdzināto stāvokli. Gleznas centrā bangojošas jūras vidū attēlota pusčūska-pussieviete, kas, neatlaidīgā apņēmībā atmaksāt saviem pāridarītājiem, griež dzirnakmeni, maļot rūgti sāļos, tautas asarām piesūcinātos miltus.

Atbalstītājs