Audioapraksts

Teodors Zaļkalns.
Cūka

Skulptūra: "Cūka" 
Tēlnieks: Teodors Zaļkalns. Dzīvojis no 1876. līdz 1972. gadam
Tās augstums ir 70 cm, platums ir 41 cm, bet dziļums 80 cm
Skulptūra veidota no granīta materiāla 1937. gadā

Mūsu priekšā ir granītā veidota skulptūra. Akmens ir silti rozā un pelēkā tonī, ar vienmērīgu graudainu tekstūru. Raupjā virsma maigi atstaro gaismu, uzsverot plūdlīnijas formas. 

Skulptūrā ir attēlota sēdoša cūka. Figūra ir vispārināta, bez liekām detaļām: tās forma ir viengabalaina un noapaļota, veidojot monumentālu koptēlu. Priekškājas ir savilktas zem ķermeņa, pakaļkājas nav redzamas. Cūka sēž, cieši piespiedusies  virsmai, pilnībā saplūstot ar skulptūras pamatni. Aste nav redzama. Ķermenis ir stabils, smags, tā līnijas ir gludas, gandrīz plūstošas. Mugura paceļas stāvā lokā, pēc tam pāriet īsā kaklā un stingri uz priekšu izstieptā galvā. Galva turpina muguras izliekumu, it kā dzīvnieks, izstiepis šņukuru pret kaut ko tikko uztveramu, ošņā gaisu.  

Ausis ir skaidri izceltas, bet pieglaustas galvai. Tas liek domāt, ka dzīvnieks ir piesardzīgi vērīgs. Acis nav iezīmētas. Uzmanību piesaista cūkas šņukurs. Tas ir liels, noapaļots un manāmi izvirzīts uz priekšu. Neskatoties uz norādījumu “neaiztikt” – uz postamenta esošo pārsvītrotas rokas piktogrammu –, laika un pieskārienu nopulētais šņukurs ir kļuvis manāmi tumšāks. To vairs nevar padarīt gaišāku – restaurācijas mēģinājumi nav atgriezuši materiālam šajā vietā sākotnējo krāsu. 

Audioapraksta beigas

Mākslinieki kopš sendienām pievērsušies dažādu dzīvnieku attēlojumam, piemērojot tiem cilvēciskās īpašības un noskaņojumus. Mākslas žanrs, kas veltīts tikai dzīvnieka atveidojumam, ir animālija. Tēlniecībā populārākie dzīvnieku tēli bijuši suns, zirgs un ērglis. Teodors Zaļkalns šajā ziņā lauž tradīciju, izvēloties attēlot cūku. Mākslinieks bērnību pavadīja no plēstiem laukakmeņiem celtajās Zaļā kalna tēva mājās Allažu pagastā. Viņš mīlēja vienkāršību un ierastos latviešu viensētas mājdzīvniekus, kurus arī attēlojis savos darbos. Par animālijām Zaļkalns ieinteresējās, studējot barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā. Zaļkalna iecerēs cūkas skulptūra aizņēma ilgu dzīves periodu. Tai bija vairāki varianti,  no kuriem pirmais tapa 1932. gadā, bet pēdējais 50. gados. Pret cūku tās krāšņo, plūdeni gludo un plastisko formu dēļ Zaļkalns izturējās ar neslēptu sajūsmu. Granītā precīzi iemiesotais cūkas ķermeņa apjoms atklāj šī nereti noniecinātā dzīvnieka formu pilnību un tēla māksliniecisko vērtību. Cūkai nav atveidota aste, nav detalizēti izdalītas pakaļkājas un acis. Vienīgā detaļa, kas ir atveidota atbilstoši reālajai formai, ir ausis. To raksturīgais apjoms savienojumā ar ķermeņa masīvo korpusu piešķir dzīvnieka tēlam nemaldīgu atpazīstamības pakāpi. Robustais granīta akmens, kas neļauj atveidot izteiktu detalizāciju, darbojas kā cūkas masīvo būtību paspilgtinošs elements.  

Skulptūra "Cūka" kopš 70. gadiem ir viens no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apmeklētāju iemīļotākajiem tēlniecības darbiem. 

Atbalstītājs