Audioapraksts

Vilhelms Purvītis.
Atkusnis

Glezna: “Atkusnis” 
Mākslinieks: Vilhelms Purvītis. Dzīvojis no 1872. līdz 1945. gadam
Mūsu priekšā ir horizontāla taisnstūra formas glezna
Tās augstums ir 48,3 centimetri, bet platums – 67 centimetri
Mākslas darbs gleznots ar eļļas krāsām uz kartona
Glezna radīta ne vēlāk kā 1907. gadā

Šajā ainavā attēlota sniega kušana pavasarī ar birzi fonā. Krāsu gamma ir atturīga: pārsvarā redzami pelēki, balti, zili un brūni toņi. Mākslinieks dažādiem gleznas elementiem izmantojis atšķirīga platuma otas.  

Ainavas centrālais elements ir līkumaina upīte – priekšplānā platāka, aizvijoties tālumā, tā paliek arvien šaurāka. Tā attēlota plūstam no gleznas audekla apakšējās malas virzienā uz centru un pazūd aiz līkuma. Ūdenī spoguļojas debesis un koki. Abās upes malās redzama dažāda blīvuma kūstošā ledus, vižņu un sniega kārta. Reljefs ir paugurains. Krastus klāj irdens sniegs. Sniegs gleznots ar dažādiem krāsu toņiem – tumši un gaiši pelēcīgiem, ziliem un pat rozīgi oranžiem. Labajā krastā sniegs aizņem lielāko priekšplāna daļu. Tālumā, gleznas augšējā labajā pusē blīvi slejas koku stumbri – gaiši pelēki, augsti, slaidi, vēl bez lapām. Tie iziet ārpus gleznas audekla. Kreisajā krastā ir tādi paši koki, bet retāk augoši. Tie aug brūnā, no sniega atkusušā zemē. Cauri kokiem vīd daļa no gaiši oranžas mājas sienas un pelēcīga jumta. Starp kokiem tālumā nojaušami tumši zaļu priežu vai egļu silueti. Aiz tiem – zilas debesis. Gaisma krīt no kreisās puses, izceļot sniega reljefu un radot tumši zilas un garas ēnas fonā esošajiem koku stumbriem. Tas viss aicina sajust agra pavasara miera, svaiguma un vēsuma sajūtu. 

Labajā apakšējā stūrī ir neliels mākslinieka paraksts “W. Purvit” melnā krāsā. 

Audioapraksta beigas 

Ainava ir viena no populārākajām pasaules mākslas tēmām. Par ainavu mākslā pieņemts uzskatīt dabas vai jebkādas citas ārtelpas vides skata attēlojumu mākslinieka interpretācijā. Patstāvīga žanra nozīmi Eiropas mākslā ainava ieguva 17. gadsimtā. Latvijas glezniecībā ainavas žanrs ieņēma redzamu vietu tikai 19.–20. gadsimta mijā, un par vienu no tā aizsācējiem uzskata mākslinieku Jūliju Federu. Turpmākajā periodā par Latvijas ainavas pamatlicēju un žanra lielmeistaru kļuva Vilhelms Purvītis. Būtiskākais Purvīša ieguldījums ainavas žanra attīstībā ir tematiskais paplašinājums, ieviešot Latvijas ainavai raksturīgo gadalaiku tēmu. Daudzas Purvīša gleznās sastopamās ainavu tēmas latviešu mākslā iepriekš nebija skartas un kļuva populāras tikai viņa darbības rezultātā.  Ainavu glezniecībā dominējošie vasaras dabas skati tieši Purvīša ietekmē tika dažādoti ar ziemas, agra pavasara un rudens ainavu motīviem. Mākslinieka novatorisms izpaudās arī krāsu atveidojumā. Kritika Purvīša kolorista spējas apbrīnoja jau pirmajos rakstos par mākslinieku, uzsverot niansētās un rūpīgi veidotās toņu pārejas. Vēl viena no Purvīša mākslas īpatnībām, ko atzīmējuši pētnieki, ir skanējums. Ar vārdu "skanējums" glezniecībā tiek apzīmēta abstrakto formveides elementu – līniju un krāsu laukumu – valoda, kas spēj izraisīt mūzikas iedarbei līdzīgu pārdzīvojumu. 

Atbalstītājs