Patvērums vienradzim
No 2025. gada 18. decembra līdz 2026. gada 8. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10, Rīgā) būs skatāma izstāde “Patvērums vienradzim”, veltīta latviešu tekstilmākslinieka Georga Barkāna simtgadei.
Georgs Barkāns (1925–2010) bija viena no ietekmīgākajām figūrām latviešu tekstilmākslas uzplaukuma periodā, kas sākās 20. gadsimta 60. gadu beigās un turpinājās līdz valsts neatkarības atjaunošanai. Tekstilmāksla emancipējās no tradicionāli lietišķās mākslas statusa, kļūstot moderna, tēlaina, izteiksmīga. Barkāna ieguldījums šajos procesos bija ievērojams.
Georga Barkāna ceļš uz tekstila jomu bija netipisks: viņš iemācījās aust, kad jau bija studējis glezniecību Mākslas akadēmijā (1946–1949), pabeidzis Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāti pie Ernesta Štālberga (1945–1952) un sācis strādāt par pasniedzēju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (no 1958. gada). Mākslinieks attīstīja sev raksturīgus kompozīcijas principus, kā arī izkopa piesātinātu un reizē niansētu krāsu paleti. Barkāna attēlotās figūras bija ļoti stilizētas, laukumu kārtojums – abstrakts, atvasināts no ģeometrijas pamatelementiem – kvadrāta, apļa, trijstūra, bieži izmantojot optisku simetriju. Darbu tematika bija piepildīta ar vēsturiskām atsaucēm uz, piemēram, latviešu etnogrāfijas, Rīgas arhitektūras mantojumu un nereti ietiecās mitoloģijas laukā. Meistaru sevišķi fascinēja vienradža tēls – Barkāns pārfrazēja Eiropas tekstilmākslas klasiku, nezināmu autoru radīto 14.–15. gadsimta gobelēnu ciklu, kuru māksliniekam bija iespēja redzēt Francijas Nacionālajā viduslaiku muzejā Klinī (Musée de Cluny).
Georgs Barkāns līdzās Imantam Žūriņam un Martai Staņai lika pamatus mūsdienīgai dizaina pedagoģijas metodikai Latvijā, ilgus gadus pasniedzot kompozīciju Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola). Daudzi mūsdienās strādājoši latviešu mākslinieki ir viņa spožās personības – nevainojamās gaumes savienojumā ar neformālu komunikāciju – iespaidoti.
Izstāde “Patvērums vienradzim” iekļauj tikai daļu no Georga Barkāna milzīgā radošā mantojuma, jo mākslinieka darbaspējas, kopā ar dzīvesbiedri Dzidru Ozoliņu (1922–2014), likās neizsmeļamas. Pēc padomju perioda viņi turpināja aktīvi strādāt, sastopoties ar jaunā laikmeta izaicinājumiem. Apmeklētāji ieraudzīs lielformāta gobelēnus no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) kolekcijas un Latvijas Mākslinieku savienības krājuma, kā arī meistara jaunības gadu batikas un mūža nogales abstraktos darbus. Izstādes kurators Vilnis Vējš un vizuālās dramaturģijas autors godalgotais scenogrāfs Reinis Dzudzilo ekspozīciju veidojuši, parādot cieņu Georga Barkāna izkoptajam simetrijas principam un DMDM ēkas – Rīgas senākās sakrālās celtnes – unikālajam raksturam.
Izstāde portretē izcilu personību, kuras spilgtajai iztēlei un radošajai aktivitātei bija jāsadzīvo ar laikmeta diktētiem noteikumiem. Georgs Barkāns kā tekstila mākslā, tā dizaina pedagoģijā izpaudās kā novators un nemiera gars, tomēr tiešā veidā nereflektēja par savu laiku – tā vietā viņš veica kultūrizglītojošu misiju mūža garumā, aktualizējot iepriekšējo paaudžu atstāto mantojumu un atgādinot par Eiropas mākslas vērtībām. Viņa parafrāzes par vienradža tēmu arī šodien var uzlūkot kā noteiktu radošu pozīciju iepretī apkārtējās pasaules brutālajai realitātei.
Teksts: Vilnis Vējš
Izstādi atbalsta: