Ārzemju dārgmetālu un numismātikas kolekcijas
Ārzemju dārgmetālu kolekcijā ir apkopoti priekšmeti, kas reiz piederējuši Latvijas iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskām, militārām un reliģiskām organizācijām: sakrālie un sadzīves sudraba darinājumi (trauki, galda piederumi, svečturi, tējas sietiņi, cukurtrauki, kausi, karafes u. c.), ceļojumu suvenīri, rotaslietas, zīmoggredzeni un zīmogi, ordeņi, medaļas un monētas.
Dārgmetālu kolekcija veidojusies no priekšmetiem, kurus 1923. gadā muzejam nodevusi Finanšu ministrija, t. s., Zelta fonda vērtslietām, ko valstij ziedojuši Latvijas iedzīvotāji. Vēlāk kolekcija papildināta ar priekšmetiem no Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Mākslas kabineta, kā arī no privātkolekcijām.
Dārgmetālu kolekcijas priekšmeti izgatavoti Baltijā, Krievijā un Eiropā, pavisam nedaudz arī Āzijā, piemēram, Indijā, un datējami ar 17. gadsimta beigām – 20. gadsimta sākumu. Baltijas reģions pārstāvēts ar nozīmīgu Rīgas, Jelgavas, Valmieras, Cēsu, Tallinas, Tartu, Pērnavas un Viļņas meistaru darbiem. Eiropas kontekstā Augsburgas sudraba priekšmeti izceļami kā vieni no mākslinieciski augstvērtīgākajiem darinājumiem, savukārt slavenākais vārds starp Krievijas dārglietu meistariem, ko noteikti zina muzeja apmeklētāji, ir Faberžē juvelieru nams.
Unikālu kolekcijas daļu, veido dārgmetālu un dārgakmeņu zīmogi un zīmoggredzeni ar vācbaltiešu ģimeņu ģerboņiem. Tā un vēl aptuveni simts nozīmīgākie priekšmeti no Dārgmetālu kolekcijas eksponēti Mākslas muzeja “Rīgas Birža” Sudrablietu kabinetā – ēkas ceturtā stāva bijušajā seifa telpā.
Numismātikas kolekcija ir unikāla ar divām īpašām grupām – antīkajām monētām un beļģu medaļām. Kopumā kolekcijā ir monētas un medaļas no Senās Grieķijas un Romas, Beļģijas, Anglijas, Itālijas, Vācijas, Ungārijas, Bulgārijas, Moldovas, Gruzijas, Krievijas u.c.
Antīko monētu grupā iekļautas monētas no Senās Grieķijas, Hellēnisma perioda valstīm, kā arī Romas republikas un impērijas laika, kas datētas ar 6. gs. pr. Kr. līdz 4. gs. Romas impērijas monētas veido kolekcijas lielāko daļu. Tās aptver gandrīz visu impērijas pastāvēšanas laika periodu un uz tām attēlota lielākā daļa tā laika valdnieku – sākot ar Oktaviānu Augustu un beidzot ar Valentiniānu II.
Šī kolekcija ir vienots veselums, ko 1950. gadā muzejs saņēma no Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Mākslas kabineta (tobrīd LU Mākslas muzejs). Savukārt Universitātei šo monētu kolekciju 1929. gadā dāvināja privātkolekcionārs, Londonas zobārsts Jūstass Luiss Eskels (Eustace Lewis Eskell, 1869–1954). Vairāk nekā 300 monētu apskatāmas Mākslas muzeja “Rīgas Birža” pastāvīgajā ekspozīcijā Antīkās mākslas kabinetā līdzās ar Senās Grieķijas keramiku un antīkajām marmora skulptūrām.
Muzeja numismātikas kolekcijā īpašu vietu ieņem arī beļģu medaļu grupa. Šo Latvijas valstij dāvināto medaļu kolekciju, tāpat kā pārējo beļģu mākslas kolekciju, veidojis Latvijas sūtnis Beļģijā Jānis Lazdiņš (1875–1953). J. Lazdiņš šīs medaļas saņēmis kā dāvinājumus no pašiem māksliniekiem vai privātkolekcijām, bet 1934. gadā tās nodevis muzejam. Beļģu medaļas un plaketes datējamas ar 19. gadsimtu līdz pat 20. gadsimta 30. gadu sākumam. Medaļas ļauj izsekot sīkplastikas žanra attīstību Beļģijā gadsimta garumā. Kolekcijā pārstāvēti galvenokārt Antverpenes un Briseles mākslinieku darbi. Latviešu skatītājam īpaši interesantas ir Latvijā, Asaros, dzimušā un Beļģijā strādājušā tēlnieka Augusta Bijas (1872–1957) darinātās medaļas un plaketes.