Grafikas kolekcija (20. gs. 2. puse – mūsdienas)
Grafikas kolekcija (20. gs. 2. puse – mūsdienas) ir viena no skaitliski lielākajām un daudzveidīgākajām, to veido gandrīz 12 000 darbu uz papīra – zīmējumi, akvareļi, pasteļi un dažādās iespiedtehnikās radītas grafikas lapas. Kolekcija ataino šo mākslas veidu visdaudzveidīgākās izpausmes iespējas, attīstības tendences, virzienus no pēckara laika līdz mūsdienām, ietverot gan Latvijā strādājošos māksliniekus, gan trimdas un diasporas autoru veikumu.
Kolekcija ir dalīta pēc tehnikām – iespiedgrafika (dobspiedums, augstspiedums, gludspiedums) un oriģinālgrafika (zīmējumi, akvareļi, pasteļi, plakāti, ilustrācijas, grāmatzīmes).
Visbagātākā kolekcijas daļa sniedz ieskatu grafikas iespiedtehniku attīstībā no 20. gadsimta 60. līdz 80. gadiem, kad krājums regulāri tika papildināts ar tajā laikā strādājošo autoru darbiem. 50. un 60. gadus raksturo liels kokgriezumā un kokgrebumā tehnikās strādājošo grafiķu loks – Jānis Plēpis, Oļģerts Ābelīte, Pēteris Upītis, Aleksandrs Junkers un citi. 60. gadu skarbā stila noskaņās priekšplānā izvirzās linogriezumā strādājošie autori – Gunārs Krollis, Dainis Rožkalns, Rihards Skrubis, Zigurds Zuze. 70. gadi nāk ar mērķtiecīgu oforta tehnikas izkopšanu un aktīvu pievēršanos litogrāfijai, šajā laikā grafiķi aktīvi sāk grafikas lapās kā svarīgu izteiksmes līdzekli izmantot krāsu. Spilgti šajā laikā strādā Inārs Helmūts, Aleksandrs Dembo, Lolita Zikmane, Maija Dragūne, Semjons Šegelmans, Genādijs Suhanovs, Vladislavs Grišins, Baņuta Ancāne, Aija Ozoliņa, Lilija Dinere, Māris Ārgalis, Ilmārs Blumbergs un daudzi citi. 80. gadu vidū sevi piesaka "robežparkāpēju" paaudze, ko grafikā izteiksmīgi apliecina lielās sietspiedes jeb supergrafikas, kuras kolekcijā pārstāvētas ar Ojāra Pētersona, Andra Brežes, Jura Putrāma un Kristapa Ģelža darbiem. Tāpat šajā periodā izceļama Andreja Kalnača, Ivara Poikāna un Māra Subača darbība. 80. gadu beigās grafikas smalkumus izkopj Juris Petrašķevičs, Ilze Krūmiņa, Guntars Sietiņš. 21. gadsimtā sākumā iespiedtehniku kolekcija papildināta ar spilgtiem Maijas Kurševas, Pauļa Liepas un Haneles Zanes Putniņas darbiem. Tāpat neliela, bet nozīmīga ir starptautiski pazīstamo latviešu izcelsmes mākslinieku – Vijas Celmiņas un Imanta Tillera – grafikas darbu kolekcija.
Akvareļu kolekcija sniedz plašu ieskatu šīs tehnikas attīstībā no 20. gadsimta 50. gadu otrās puses līdz mūsdienām. Tās uzplaukumu apliecina Kurta Fridrihsona, Kārļa Sūniņa, Egona Cēsnieka un Jāņa Brektes darbi, savukārt 60.–70. gados akvareļa tradīciju turpināja Romis Bēms, Jēkabs Spriņģis, Džemma Skulme un citi. Vēlāk kolekciju papildinājuši Ievas Spalviņas, Jāņa Spalviņa, Henriha Vorkala, Ineses Siliņas, Irinas Vorkales, Romualda Geikina darbi, kā arī mūsdienu autoru meklējumi šajā tehnikā – Kristapa Ģelža, Ievas Jurjānes, Helēnas Heinrihsones un Kristiana Brektes darbi.
Zīmējumu kolekcija veidojusies neviendabīgi, tomēr tajā spilgti pārstāvēti vairāki 20. gadsimta otrās puses nozīmīgi autori, tostarp Boriss Bērziņš, Māris Bišofs, Sigurds Vīdzirkste un Ilmārs Blumbergs. Sekojot mūsdienu mākslinieku pieaugošajai interesei par zīmējumu, kolekcija papildināta ar Kristas Vinbergas-Auznieces, Luīzes Rukšānes, Sabīnes Verneres, Jāņa Šneidera, Maijas Kurševas, Oskara Pavlovska un citu autoru darbiem.
Skaitliski nelielajā, bet spilgtajā pasteļu kolekcijā pārstāvēti Felicitas Pauļukas, Edvīna Kalnenieka, Induļa Landaua, Anitas Kreituses, Baibas Vegeres un citu autoru darbi.
Starp pēdējo gadu nozīmīgākajiem ieguvumiem minama ilustrāciju kolekcijas papildināšana pēc ilgāka pārtraukuma, kā arī dāvinājumi, kas krājumu bagātinājuši ar Māra Bišofa un Viļņa Zābera darbiem.