Četri priekšlasījumi un diskusija:
Starp konformismu un nonkonformismu

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz priekšlasījumiem un diskusiju “Starp konformismu un nonkonformismu: vai Latvijā pastāvēja pagrīdes un neoficiālās mākslas vide? 20. gadsimta 60.–80. gadi”. Norise veltīta muzeja Lielajā zālē no 10. janvāra skatāmajai izstādei “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā šobrīd vienlaicīgi apskatāmas divas izstādes – “Džemma” un “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”. Džemma Skulme (1926–2019) un Ojārs Ābols (1922–1983) bija dzīvesbiedri, domubiedri un nozīmīgas figūras Latvijas mākslā padomju okupācijas periodā.

Ojāra Ābola dzīvē notika politisko uzskatu evolūcija – no jaunības aizrautības ar komunisma idejām līdz pārtapšanai nacionālkomunistā, vilšanās pieredzei un visbeidzot pretdarbībai. Viņš bija erudīts intelektuālis, ilggadējs Mākslinieku savienības valdes loceklis un gleznotāju sekcijas priekšsēdētājs. Ābola māksliniecisko uzskatu veidošanās un transformācija ir stāsts par to, kā ar komunisma ideāliem pārņemts jauneklis kļūst par nozīmīgu modernisma mākslas praktiķi un teorētiķi, kā arī par Latvijas konceptuālās mākslas iedvesmotāju. Džemma Skulme vienmēr bija līdzās Ojāram Ābolam un pēc viņa nāves turpināja kopīgi uzsākto. Viņa kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētāju, LPSR Augstākās Padomes deputāti un aktīvi līdzdarbojās nacionālās Atmodas kustībā. Abu mākslinieku darbi tika iepirkti arī Nensijas un Nortona Dodžu Padomju Savienības nonkonformisma mākslas kolekcijai, kas atrodas Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā ASV. Šajā kolekcijā glabājas pavisam 131 latviešu autora darbi, taču lielāko daļu šo mākslinieku Latvijā nekad neesam uzskatījuši par nonkonformistiem. Tas izgaismo atšķirīgas nonkonformisma interpretācijas Latvijas un ASV ekspertu skatījumā.

Priekšlasījumos iecerēts analizēt, kā oficiāli atzītu mākslinieku darbos identificējamas nonkonformisma pazīmes un kādas stratēģijas viņi izvēlējās. Tiks aplūkots Mākslinieku savienības viedokļu līdera Ojāra Ābola aktīvisms iepretim Zentai Loginai, kura izvēlējās eskeipisku dzīves pozīciju, kā arī 70. gados mākslā ienākusī jaunās paaudzes mākslinieku izvēle attālināties no skarbā stila patosa, pievēršoties apolitiskam mākslas darba saturam un postmodernai formai.

Ar priekšlasījumiem uzstāsies:

• Dr. art. Elita Ansone “Ojārs Ābols. Sadarbošanās kā stratēģija”;
• LMA doktorante Mg. art. Agnese Zviedre “Cilvēks nav sala: 1970. gadu "Latvijas mākslinieku formālie eksperimenti un meklējumi”;
• LMA doktorante Mg. art. Ieva Kalniņa “Konformisma un non-konformisma robežtrajektorija padomju okupācijas agrīnajos gados Latvijā: Zentas Loginas stāsts”;
• Dr. Džeina Eštone Šārpa (Jane Ashton Sharp), ASV “Par pagrīdes kustībām un avangardu: Nensijas un Nortona Dodžu kolekcijas loma Baltijas nonkonformisma veidošanā”.

Pēc priekšlasījumiem norisināsies diskusija “Uzbrukums māksliniekam. Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā?” Tajā sarunāsimies par situāciju šodien – vai tā kaut kādā ziņā ir salīdzināma ar cenzūru un norādījumiem “no augšas” par to, kādai ir jābūt vēlamai un vajadzīgai mākslai? Vai mūsdienās ir iespējams runāt par avangardu mākslā, vai tam ir kāds sakars ar nonkonformismu šodien? Diskusijā piedalīsies četri Latvijas mākslinieki – Kristaps Epners, Gundega Evelone, Margrieta Griestiņa, Krišs Salmanis, apskatot mākslinieka lomu mūsdienu kultūrpolitiskajā vidē, daloties savā pieredzē un veidojot diskusiju par nonkonformisma tēmu. Diskusijas moderators: Mārtiņš Kaprāns, komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un Eiropas Politikas analīzes centra eksperts.

Papildu informācija

• Norise notiek 1. stāva Konferenču zālē.
• Muzejā vēlams ierasties aptuveni 10–15 minūtes pirms norises sākuma, lai nesteidzīgi varētu izmantot kases un garderobes pakalpojumus.
• Informējam, ka LNMM publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par muzeja piedāvājumu, darba rezultātiem un aktualitātēm. Vairāk par privātuma politiku.

Norises piekļūstamība

• Norise ir piekļūstama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
• Līdz norises un pulcēšanās vietai var nokļūt, izmantojot kāpnes vai liftu.
• Lai nodrošinātu labāku dzirdamību, norises laikā tiks izmantots mikrofons un skaļrunis.
• Norise paredzēta ar sēdvietām (ar muguras balstu).
• Norises telpā ir paredzētas vietas ratiņkrēsliem.
• Norises telpā ir uzstādīta indukcijas cilpas sistēma cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
• Informācija par bezmaksas ieeju muzejā (ja attiecināms).
• Plašāka informācija par piekļūstamību muzejā.

Ja Jums jānodrošina īpašas piekļuves prasības vai ir jautājumi par muzeja piekļūstamību, lūdzam sazināties: (+371) 67 324 461,