Vakara saruna:
Džemmai 100
Piektdien, 19. septembrī, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz sarunu vakaru, kas veltīts Džemmas Skulmes simtgadei. Viņas jubilejas priekšvakarā vēlamies runāt par Džemmu kā mākslinieci, lai gan viņas aktīvā dzīves pozīcija nenovēršami noved arī pie sabiedriskās darbības apskates.
1925. gada 20. septembrī mākslinieku Martas Liepiņas-Skulmes un Oto Skulmes ģimenē pasaulē nāca meitenīte. DŽEMMA. Viņas vecāki bija brīvās Latvijas mākslas vides redzami veidotāji. Būt saistītai ar mākslu Džemmai bija tikpat dabiski kā elpot.
Gleznotājas pašas mākslas ceļš iesākās 20. gadsimta 50. gados, Latvijas okupācijas un svešas uzspiestas ideoloģijas laikmetā. Šajos apstākļos nebija vienkārši būt māksliniecei un pastāvēt par savu radošo brīvību. Džemmai bija stratēģija kā rīkoties Latvijas mākslas labā, viņas viedoklī ieklausījās, viņas publiskās uzstāšanās apliecināja veselā saprāta iespēju, pat tā laika absurdajā politiskajā sistēmā. Izšķirīgajos 20. gadsimta 80. gados Džemma bija vadošā personība Latvijas mākslas dzīvē, viņa kļuva par PSRS Augstākās padomes deputāti un 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību.
Liktenis Džemmai bija lēmis deviņdesmit četrus gadus, un tajos nepagāja neviena diena, kad viņa nedomātu par mākslu. Viņa bija lieliska māksliniece un majestātiska personība.
Sarunā piedalīsies izstādes “Džemma” kuratore, gleznotāja Sandra Krastiņa, kura pakavēsies pie izstādes veidošanas procesa un atklās, cik viegli vai sarežģīti bija strādāt pie ekspozīcijas izveides. Kā izejas punktu viņa izcels vienu no Džemmas Skulmes nozīmīgākajiem darbiem “Tautas dziesma” (1969), kura mitoloģija ļauj ieraudzīt, kā tautas mantojuma tēma izvērsta mākslinieces daiļradē un dzīves laikā kopumā, un kā tā ietverta izstādes tematiskajā scenārijā. Šis darbs, līdzīgi kā daži citi, kļuvis par autores radošās dzīves simbolu un pazīšanās zīmi nākamajām paaudzēm.
Par Džemmas Skulmes liktenīgo satikšanos ar viņas mūža mīlestību, domubiedru un mākslinieku Ojāru Ābolu, runās LNMM nodaļas vadītāja Dr. art Elita Ansone, kura šobrīd strādā pie Ojāra Ābola izstādes sagatavošanas, kas skatītājiem durvis vērs nākošā gada 9. janvārī.
Sarunā piedalīsies arī mākslinieki Rasa Jansone un Kristians Brekte, kuri pievērsīsies Džemmas darbu uztverei un nozīmei mūsdienās, un mijiedarbībai, kas pastāvēja starp Džemmu un jaunajiem autoriem. Meklēsim atbildi uz jautājumu: kurš kuru iedvesmoja?
Vakaru vadīs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Papildu informācija
- Norise notiek Konferenču zālē 1. stāvā.
- Muzejā vēlams ierasties aptuveni 10–15 minūtes pirms norises sākuma, lai nesteidzīgi varētu izmantot kases un garderobes pakalpojumus.
- Informējam, ka LNMM publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par muzeja piedāvājumu, darba rezultātiem un aktualitātēm. Vairāk par privātuma politiku.
Norises piekļūstamība
- Norise ir piekļūstama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
- Līdz norises vietai var nokļūt, izmantojot kāpnes vai liftu.
- Lai nodrošinātu labāku dzirdamību, norises laikā var tikt izmantots mikrofons un skaļrunis.
- Norises telpā ir uzstādīta indukcijas cilpas sistēma cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
- Norises telpā ir paredzētas vietas ratiņkrēsliem.
- Informācija par bezmaksas ieeju muzejā.
- Plašāka informācija par piekļūstamību muzejā.
Jums jānodrošina īpašas piekļuves prasības vai ir jautājumi par muzeja piekļūstamību, lūdzam sazināties: (+371) 67 324 461, .
