Impresionistiska ainava ar ziedošiem kokiem, zaļu lauku un tālumā redzamiem māju jumtiem zem gaiši zilām debesīm.

Glezniecības kolekcija 18. gs. – 20. gs. 1. puse

18. gadsimta – 20. gadsimta pirmās puses glezniecības kolekcija ietver vairāk nekā 3350 mākslas darbu, kas veido ieskatu Latvijas profesionālās glezniecības vēsturē un vairāk nekā 300 autoru mākslinieciskajā mantojumā.

Glezniecības kolekcijā ar stilistiski un žanriski daudzveidīgiem stājglezniecības darbiem ir pārstāvēti Baltijas un Latvijas 18. gadsimta beigu – 20. gadsimta pirmās puses gleznotāji – kopskaitā ap 320 autoru. Dominējot eļļas glezniecībai uz audekla un aptverot formātu diapazonu no miniatūram līdz lielizmēram, skaitliski atsevišķu mākslinieku oriģināldarbu kopas sniedzas no vienas vienības līdz pusotram simtam.

Gleznota kompozīcija ar diviem stilizētiem cilvēku tēliem baltos tērpos ar sarkanām detaļām uz zilas debesu fona.

Glezna ar sarkanspalvainu sievieti sudrabotā kleitā, kas noliekusies un tur garas pērlīšu virtenes, blakus mazai pērtiķa figūrai sarkanā tērpā.

Gleznota ainava ar augstiem kokiem pie upes, kur pa taciņu jātnieks sarkanā apģērbā jāj uz balta zirga.

Abstrakta akvareļa un guaša kompozīcija ar augstām, alai līdzīgām dzeltenām, melnām un brūnām vertikālām formām, starp kurām redzami nelieli cilvēku tēli.

Figurāla glezna ar blondi sievietes profilu tumšā, ekspresīvā interjerā.

Gleznota kompozīcija ar sēdošu sievieti violetā tērpā uz dīvāna un tumšādainu meiteni priekšplānā, interjerā ar logiem un baltu liliju.

Krāsaina glezna ar stāvošu sievieti dzeltenā priekšautkleitā, zilā tērpā un sarkanās kurpēs interjerā ar pītu krēslu, podā augu pie loga un ziedu rakstiem fonā.

Tumšā glezna ar vairākām gaišām cilvēkfigūrām pie noapaļotas celtnes ar krustiem un klasiska formas kapa pieminekļa fonā.

Eļļas glezna ar kafejnīcas interjeru, kur vairāki cilvēki sēž pie galdiem, bet centrā stāv sieviete zaļā kleitā un fonā redzamas sarkanas drapērijas un bārs.

Gleznota ainava ar ļaužu pūli pie baznīcas, kur redzami dažāda vecuma cilvēki tautastērpos un svētku drēbēs uz akmens ceļa.

Gleznots ziemas ainavas skats ar sniegotiem pakalniem, tumšu mežu fonā un dažām nelielām eglītēm priekšplānā.

Figurāla glezna ar stāvošu vīrieti pelēkā uzvalkā ar pīpi un sēdošu sievieti ar bērnu, ko ieskauj vēl divi tēli zem kailiem koku zariem pelēcīgā ainavā.

Eļļas glezna ar tumšmatainas sievietes portretu sarkanā kleitā uz tumša, fakturēta fona.

Glezna ar diviem kailiem tēliem, kur priekšplānā sieviete ar cirtainiem matiem tur abās rokās kāršu vai spēles priekšmetu, bet aiz viņas redzams vīrietis ar kortu un uz galda noliktas spēļu kārtis un cilindriski priekšmeti.

Latvijas glezniecības kolekcijas vēsturisko kodolu veido pēc Otrā pasaules kara pārdalītie agrāko Rīgas pilsētas mākslas muzeja (dib. 1905) un Valsts mākslas muzeja (dib. 1920) glezniecības krājumi, kas ietver arī daļu no kādreizējām Rīgas Mākslas biedrības (Rigascher Kunstverein, dib. 1870), Latviešu mākslas veicināšanas biedrības (dib. 1911) un citām senākām kolekcijām. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā abi minētie muzeji mērķtiecīgi pievērsās nacionālās mākslas krājumu izveidei. Pēckara Latvijas muzeju sistēmas pārstrukturēšanā, kas iesākās padomju okupācijas apstākļos 1941. gadā, latviešu mākslas apvienotajā vākumā nonāca arī dažādu institūciju pārņemtie un muzejam nodotie mākslas darbi.

Muzeja krājumā glabājas bagātīgas izcilāko Latvijas glezniecības klasiķu – 19. gadsimta otrās puses ainavista Jūlija Federa, nacionālās mākslas pamatlicēju un 19.–20. gadsimta mijas glezniecības modernizētāju Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla un Johana Valtera (Johann Walter) – darbu kolekcijas. Ar nelielāku gleznu skaitu reprezentēti ievērojamie 19. gadsimta otrās puses meistari Kārlis Hūns un Jānis Staņislavs Roze.

Abstrakta kompozīcija eļļas glezniecībā ar ģeometriskām formām, tostarp zilu trijstūri, melnu apli un dzeltenu lodīti.

Gleznā attēlotas trīs sievietes rozā plīvojošos tērpos ar aizklātām sejām uz arhitektoniska fona ar arkveida logiem un tumšiem kontrastiem.

Gleznots sievietes un maza bērna portrets baltos tērpos uz ziedošu sarkanu ogu krūmu fona.

Abstrakta interjera glezna ar stāvošu figūru pie atvērtām durvīm, galdu ar zilu vāzi un ģeometriskām krāsu plaknēm.

Krāsains gleznojums ar sniegotu parka celiņu starp augstiem kailiem kokiem un dažiem gājējiem ziemas ainavā.

Impresionistiska ainava ar ziedošiem kokiem, zaļu lauku un tālumā redzamām ēkām, gleznota ar plašiem triepieniem.

Gleznots ziemas ainavas skats ar mežainu krastu pie daļēji aizsaluša ezera un koku atspulgiem ūdenī.

Glezna ar sievieti tautastērpam līdzīgā apģērbā priekšplānā un vīrieti, kas strādā labības laukā fonā.

Gleznā attēloti trīs kaili bērni, kas stāv un sēž seklā ūdenī pie krasta.

Gleznots plašs upes ielejas ainavas skats ar kokiem priekšplānā, mežainiem kalniem sānos un gaišām debesīm pie horizonta.

Veca bārdaina vīrieša gleznota galva un pleci pie galda, ar aizvērtām acīm un sakļautām rokām, blakus traukam un maizes gabaliem tumšā interjerā.

Alas glezniecības darbs ar klusinātu zivju un citu jūras velšu kompozīciju, dzeltens trauks, balts trauks un zilganas debesis fonā.

Figurāla glezna ar trim sēdošiem cilvēkiem pie sarkanā galda, kur viens vīrietis melnā platmalē paceļ alus krūzi, bet uz galda redzamas krūzes un pudeles.

Portrets gleznā: tumšā tērpā tērpta sieviete ar balto apkakli un garu zelta ķēdīti, kas rokās tur kabatas pulksteni uz tumša fona.

Gleznota sievietes portreta kompozīcija ar gaišu seju, blondām bizēm, zilu kroni un baltu tērpu uz tumša fona.

Nozīmīgu krājuma daļu veido Latvijas klasiskā modernisma aizsācēju Voldemāra Matveja un Jāzepa Grosvalda, kā arī novatoriskās Rīgas mākslinieku grupas dalībnieku – Aleksandras Beļcovas, Jēkaba Kazaka, Jāņa Liepiņa, Oto Skulmes, Ugas Skulmes, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa, Valdemāra Tones un Konrāda Ubāna – radošā mantojuma liecības. Par vietējo starpkaru glezniecības ainu liecina arī apjomīgas Ludolfa Liberta, Kārļa Miesnieka, Jāņa Tīdemaņa, Eduarda Kalniņa un citu laikabiedru kolekcijas.

Baltijas glezniecību 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē šajā krājumā visplašāk pārstāv animālists Johans Heinrihs Baumanis (Johann Heinrich Baumann). Priekšstatu par senāko posmu papildina vācbaltiešu gleznotāju Johana Lēberehta Eginka (Johann Leberecht Eggink), Aleksandra Heibela (Alexander Heubel) un vairāku citu autoru darbi. Savukārt 19.–20. gadsimta mijas Baltijas vācu mākslinieki un mākslinieces kolekcijā iekļaujas ar nelielu darbu klāstu.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija atspoguļo muzeja krājuma bagātību un savdabību, radot priekšstatu par Latvijas vizuālās mākslas vēstures kopainu, attīstības virzību un laika plūdumā mainīgo stilistiku, eiropeisko kontekstu un nacionālās identitātes meklējumiem, spilgtākajām personībām un meistardarbiem teju divu gadsimtu garumā. Augstvērtīgā 18. gadsimta – 20. gadsimta pirmās puses glezniecības kolekcijas izlase veido šīs ekspozīcijas pamatu un galveno vēstījumu, hronoloģiski sekojot nozīmīgākajām parādībām un to iemiesotājiem. Muzeja galvenās ēkas 3. stāva ekspozīcijā vienā spārnā koncentrētās gleznas aptver klasicisma un romantisma (1780–1840), reālisma un historisma (1840–1890) un neoromantiskā modernisma (1890–1915) periodus, bet otrā spārnā – klasiskā modernisma un tradicionālisma periodu (1915–1940).