Tekstilmākslas kolekcija
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā izveidota Latvijā apjomīgākā un daudzveidīgākā profesionālās latviešu tekstilmākslas kolekcija, kas aptver laika posmu no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Kolekcijā ir vairāk nekā 2000 tekstila un šķiedras mākslas darbu, ko radījuši vairāk nekā 270 autori. Tā atspoguļo mākslinieciskās izteiksmes, tehniku un materiālu daudzveidību, kā arī tradīciju un inovāciju mijiedarbību.
Latviešu tekstilmākslas un dizaina attīstībā 20. gadsimta sākumā nozīmīgu ieguldījumu deva Jūlijs Madernieks, Jūlijs Straume un Ansis Cīrulis, kuri savā radošajā darbībā attīstīja novatorisku, nacionāli orientētu māksliniecisko stilu un lika pamatus profesionālās latviešu tekstilmākslas turpmākajai attīstībai. Pēc šo mākslinieku metiem darinātos paklājus realizēja audējas, kas tika sagatavotas Latvju sieviešu nacionālās līgas organizētajos aušanas kursos (1924–1940). Viena no aušanas kursu absolventēm, kas vēlāk izveidoja patstāvīgu radošo rokrakstu, bija Milda Klēbaha.
Lietišķās mākslas izglītību no 1926. gada varēja apgūt Liepājas mākslas amatniecības skolā, ko muzeja kolekcijā pārstāv Erna Ošele, Vera Viduka, Natālija Siliņa un Žanis Ventaskrasts.
Neliela audumu, adījumu un izšuvumu kolekcija sakņojas tautas mākslas tradīciju pārmantošanā un amata prasmēs, kur nozīmīga pedagoģiskā loma bija Arvīdam un Aleksandrai Dzērvīšiem. 1932. gadā Rīgā dibinātās Valsts mākslas amatniecības skolas, ko vadīja A. Dzērvītis, absolventu vidū izceļamas Kristīne Pāvuliņa, Erna Rubene un Ella Ūdre-Dviele, kuru darbi pārstāvēti arī muzeja krājumā.
Kolekcijā atspoguļota Georga Barkāna daiļrade, kurš bija viens no nozīmīgākajām latviešu tekstilmākslas figūrām 20. gadsimta otrajā pusē – novators radošajā darbībā un mācībspēks Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Viņa darbu tapšanā būtiski piedalījās arī dzīvesbiedre Dzidra Ozoliņa.
Kolekcijas kodolu veido 20. gadsimta otrās puses monumentālās tekstilijas un darbi jauktās tehnikās, kas atspoguļo dinamisku tekstilmākslas attīstības posmu, saistītu ar Tekstilmākslas nodaļas dibināšanu Latvijas Mākslas akadēmijā 1961. gadā un tās pamatlicēja Rūdolfa Heimrāta darbību. Kā spilgtas individualitātes ar savdabīgiem radošajiem rokrakstiem pārliecinoši sevi pieteica arī nodaļas pirmie absolventi, tekstilmākslinieces Aija Baumane, Rita Eglīte, Aina Muze, Ilma Austriņa, Aina Alksne, Larisa Brauna, Sarma Eglīte, Edīte Pauls-Vīgnere un daudzi citi. Viņu darbos atklājas saikne ar tautas lietišķās mākslas pamatiem un aušanas tradīcijām kā arī daudzveidīgi mākslinieciskās izteiksmes meklējumi.
Nozīmīgu kolekcijas daļu veido batikas, zīda apgleznojumi un darbi dažādās apdrukas tehnikās, kas piedzīvoja uzplaukumu 20. gadsimta 60.–80. gados, apliecinot tekstilmākslas ciešās saiknes ar grafiku un glezniecību, piemēram, Ērikas Iltneres un Georga Kucina darbos.
Līdzās dažādās tehnikās austajām tekstilijām nozīmīgu vietu kolekcijā ieņem arī 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē un 80. gados radītie telpiskie darbi, kas iezīmē netradicionālu izteiksmes līdzekļu meklējumus un jaunu pieeju šķiedras materiāla izmantojumam. 90. gadu pārmaiņas atspoguļojas arī neformālās tekstilmākslinieku grupas "+–48" daiļradē, kuru pārstāvēja Egīls Rozenbergs, Dzintra Vilks, Inese Jakobi, Lija Rage, Arvīds Priedīte, Pēteris Sidars, Baiba Osīte, Zinta Beimane un Viesturs Bērziņš.
21. gadsimta darbi apliecina pieaugošu interesi arī par citām tehnikām – filcēšanu, izšūšanu, tekstilmozaiku, dažādiem pinumu veidiem kā arī inovatīvu materiālu izmantojumu un digitālo tehnoloģiju ienākšanu nozarē.
2001. gadā muzejs aizsāka Rīgas Starptautisko tekstila un šķiedru mākslas triennāles organizēšanu "Tradicionālais un laikmetīgais", kas nodrošina starptautisku platformu radošai apmaiņai, ideju dialogam, kā arī aktualizē šķiedras mākslu kā nozīmīgu un daudzveidīgu mākslas mediju ar senām tradīcijām.