Sarunas muzejā:
Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portretu žanra glezniecībā
Cikla “Sarunas muzejā” ietvaros Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs otrdien, 21. aprīlī, plkst. 17.30 aicina uz tikšanos ar izstādes kuratori, mākslas zinātnieci un muzeja vadītāju Dr. art. Nataļju Jevsejevu.
Izstādes “Melancholia imaginativa. Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portretu žanra glezniecībā” kuratores Nataļjas Jevsejevas stāstījums ļaus muzeja apmeklētājiem iepazīt melanholijas jēdziena vēsturi un melanholisko tēlu ikonogrāfiju mākslā.
Sarunu vakarā tiks akcentēta Albrehta Dīrera (Albrecht Dürer, 1471-1528) gravīra “Melancholia” (Melencolia I) kā viens no nozīmīgākajiem šīs tēmas avotiem. Mākslas vēsturnieki mēdz teikt, ka pēc šim darbam veltītajiem pētījumiem var izsekot visu mākslas zinātnes attīstības gaitu. Pirmie raksti par slavenā vācu Renesanses meistara darbu tapa jau 20. gadsimta sākumā: svarīgākie no tiem ir Abi Vārburga (1866-1929), Ervina Panofska (1892-1968), Raimonda Klibanska (1905-2005) un Frica Zaksla (1890-1948) teksti, kuros šī kompozīcija tika interpretēta kā mākslinieka garīgais pašportrets un daudzās detaļās saskatīti smalki iešifrēti simboli.
Kuratore lekcijā iezīmēs melanholijas tēlojuma tradīciju plašākā vēsturiskā kontekstā, sākot ar tā saknēm antīkajā mākslā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta 19. gadsimta romantisma laikmetam, kad melanholisko žestu valoda tika paplašināta, kļūstot par radošuma, lirisma un intelektuālas refleksijas zīmi. Savukārt 20. gs. 30. gados un Otrā pasaules kara laikā politiskā situācija un sociālie apstākļi Eiropā rosināja atsevišķus māksliniekus atkal pievērsties melanholijas ikonogrāfijai, šoreiz akcentējot cilvēka bezspēcību, apātiju un izmisumu. Un tieši šis periods Aleksandras Beļcovas (1892-1981) mākslinieces biogrāfijā ir bijis ierosinātājs izstādes tapšanai, kur minētā tradīcija iegūst personisku un niansētu izteiksmi.
N. Jevsejeva ir padziļināti vairāku gadu garumā pētījusi A. Beļcovas radošo mantojumu, sarakstot apjomīgu monogrāfiju “Aleksandra Beļcova” un izveidojot plašu viņai veltītu izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2019). Aktuālās ekspozīcijas ietvaros pētniece dalīsies arī ar jaunatklājumiem mākslinieces personiskajā arhīvā, vienlīdz izceļot gan laikmeta sociālpolitiskās situācijas, gan dziļi intīmu refleksiju ietekmi mākslas tapšanā.
Papildu informācija
- Muzejā vēlams ierasties aptuveni 10–15 minūtes pirms norises sākuma, lai nesteidzīgi varētu izmantot kases un garderobes pakalpojumus.
- Norise notiek muzeja ekspozīcijā. Pirms koncerta apmeklētāji varēs aplūkot muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi.
- Informējam, ka muzeja publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par muzeja piedāvājumu, darba rezultātiem un aktualitātēm. Vairāk par privātuma politiku.
Norises piekļūstamība
- Muzejs atrodas ēkas 5. stāvā. Muzejs nav piekļūstams personām ratiņkrēslos, lifta durvju vērtņu aizvēršanas mehānisma dēļ. Lifta durvju vērtnes atvērtā veidā ir 75 cm.
- Norise paredzēta ar sēdvietām (ar muguras balstu).
Ja Jums jānodrošina īpašas piekļuves prasības vai ir jautājumi par muzeja piekļūstamību, lūdzam sazināties: (+371) 67 288 800, .
