Mākslas muzejā ARSENĀLS atklāts 17.gs kultūrslānis un retas vēstures liecības
Turpinot mākslas muzeja "Arsenāls" vērienīgos pārbūves un restaurācijas darbus VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā, iekšpagalmā un pagrabā tika veikta arheoloģiskā izpēte, kas atklājusi nozīmīgas liecības par teritorijas attīstību pirms paša “Arsenāla” uzcelšanas 19. gadsimta sākumā.
Arheoloģiskā uzraudzība un izpētes darbi galvenokārt veikti jaunās lifta šahtas izbūves vietā, starp kādreizējo pilsētas aizsargmūri un aizbērto aizsarggrāvi. Uzraudzību un izpēti īstenoja arheologs, dr. hist. Artūrs Tomsons. Izpētes laikā iekšpagalmā tika izpētīta šeit paredzētās lifta šahtas vieta, atsedzot gan ar “Arsenāla celšanas laiku saistāmas 19.gs. sākuma liecības, gan divus gadsimtus senākas kultūrslāņa kārtas. Savukārt “Arsenāla” ēkas pagrabā – grīdas pārbūves darbu laikā tika pētīts kādreizējā pilsgrāvja aizbērums.
Izpētes darbu laikā atklātas liecības no 20. gs. līdz pat 16. gs. Atrastās liecības atklāj “Arsenāla” un tam pieguļošās teritorijas dažādo izmantošanas veidu un izmaiņas cauri laikiem. Izpētes zonā atrastas gan vēsturiskās liecības, ka ēka izmantota kā noliktava, gan ar Rīgas pilsētas apkārtējo kvartālu iedzīvotāju sadzīvi saistītas lietas.
"Šie atklājumi dod būtisku pienesumu izpratnei par Torņa ielas apkārtnes attīstības vēsturi, pirms tā kļuva par “Arsenāla” teritoriju. Kultūrslāņa raksturs tomēr liecina par pietiekami intensīvu cilvēka darbību šajā kādreizējā pilsētas nomales daļā ārpus aizsargmūra, kas sāka vairāk attīstīties tikai 19. gs. Būtiski ir vienmēr veikt izpēti pilnā apjomā, norādīt korektu priekšmetu izcelsmi un pielietojumu, kā arī ņemt vērā kontekstu, kurā atrodas atrastās liecības," norāda arheologs Artūrs Tomsons.
Apkopojums par atradumiem un arheologa stāstījums skatāms video stāstā:
Arheoloģiskās izpētes laikā iekšpagalmā tika atsegtas kādas senākas celtnes paliekas, kas provizoriski datējamas ar 18. gs. otro pusi. Atklātās konstrukcijas veidotas no viena ķieģeļa biezuma sienas, zem kuras atklāta simetriski izvietota, vertikāli dzītu koka pāļu josla, kas liecina par kādas celtnes pamatu stiprināšanu. Par teritorijas izmantošanu 18. gs. beigās – 19. gs. sākumam liecina arī atrastais fajansa šķīvis, bet precīzs konstrukcijas datējums būs iegūstams, kad būs veikta koksnes paraugu dendrohronoloģiskā datēšana.
Atklātas arī liecības, kas saglabājušās no 17. gs., piemēram, trīs dažādu tipu krāsns podiņu fragmenti, kas rotāti manierisma mākslai raksturīgiem elementiem, t.sk. treljāžu (četrulapu āboliņa motīvs). Artefaktu vidū bijušas arī retas arheoloģiskas liecības, piemēram, Rietumvācijā gatavotas akmensmasas krūkas fragments no 16. – 17.gs pirmās puses.
Par seno rīdzinieku ikdienu liecina to nozaudētie ikdienas priekšmeti – karošu fragmenti, uzpirksteņi, jostas sprādzes, bet par “Arsenāla” militāro raksturu liecina muskešu un pistoļu svina lodes, formastērpu kokardes, pogas u.c., taču šādu militāra rakstura liecību atrastas diezgan maz. Samērā rets atradums bija no Indijas okeāna atceļojušais kauri gliemežvāks, kādi nereti bija viduslaiku rīdzinieču rotu daļa.
Skaties video stāsta turpinājumā:
“Arsenāls” ir klasicisma arhitektūras paraugs un atjaunošanas projekts ir daļa no Kultūras ministrijas virzītā normatīvā regulējuma unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai, kas atrodas pilsētbūvniecības piemineklī “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” un vienlaicīgi UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Šī projekta ietvaros plānots attīstīt piecus objektus Rīgas vēsturiskajā centrā – Lielo ģildi, “Arsenālu”, Vaļņu ielu un tās apkārtni, Daugavas gāti, kā arī izveidot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas Rīgas pilī.
