gada 10. jūnijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) pēdējo dienu būs apskatāma ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kura kopš 2023. gada pulcēja interesentus un ir bijusi ierosme daudzveidīgai izglītības, pasākumu un digitālā satura programmai. Izstādes izskaņā būs iespēja vēlreiz novērtēt Latvijas laikmetīgās mākslas avangardisko lomu sociālpolitisko pārmaiņu laikā, apmeklējot “Senioru rītu muzejā”, nodarbību “Es un māksla”, kā arī “Sarunas muzejā” ar kuratorēm Līnu Birzaku-Priekuli, Artu Vārpu un īpašo viešņu – mākslas zinātnieci Helēnu Demakovu.
2026. gada 28. maijs –10. jūnijs
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka /
2.stāva kreisais spārns
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
“Ekspozīcija “Mūra nojaukšana” aktualizēja posmu, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā aizsāktā pārbūves un atklātības politika iedvesmoja liberalizācijas procesus sabiedrībā un radošajās kopienās. Šajā nesenās vēstures periodā māksla kļuva par drosmīgu pretošanās formu un pārmaiņu dzinējspēku. Izstāde tapa laikā, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Redzam, ka šajos trīs gados spriedze ir tikai pieaugusi – mēs dzīvojam globālu baiļu un nestabilitātes ēnā, kurā demokrātijas apdraudējums un militāri konflikti kļuvuši par skaudru ikdienu. Šādos apstākļos “Mūra nojaukšana” ir pildījusi īpaši nozīmīgu uzdevumu: atsedzot veidus, kādos mākslinieki kritiski vērsās pret padomju sociālpolitisko realitāti, tā aktualizēja arī mākslas brīvības un radošās autonomijas jautājumus. Vairāk nekā jebkad agrāk ir būtiski atgādināt par solidaritātes, brīvības un uzdrīkstēšanās spēku – vērtībām, kas brucināja ideoloģiskos mūrus Atmodas laikā. Šo darbu – izvērstā mērogā un tvērumā – arī turpināsim Mākslas muzeja ARSENĀLS programmā jau 2028. gadā,” pauž projekta kuratores Līna Birzaka-Priekule un Arta Vārpa.
Izstādes nosaukums atsaucas uz tajā aplūkojamo Kristapa Ģelža videoinstalāciju “Mūra nojaukšana”, kurā mūris interpretējams kā ideoloģisks simbols “dzelzs priekškaram”, kas sadalīja Eiropu četrus gadu desmitus. Ekspozīcijas pamatu veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas darbi, kas parāda Visvalža Asara, Ilmāra Blumberga, Māra Bogustova, Andra Brežes, Ulda Brieža, Birutas Delles, Ingrīdas Drāznieces, Kristapa Ģelža, Helēnas Heinrihsones, Ievas Iltneres, Gvido Kajona, Andreja Kalnača, Frančeskas Kirkes, Jāņa Knāķa, Sandras Krastiņas, Leonarda Laganovska, Daces Lielās, Aivara Liepiņa, Gunāra Lūša, Sarmītes Māliņas, Jāņa Mitrēvica, NSRD, Ojāra Pētersona, Ivara Poikāna, Miervalža Poļa, Jura Putrāma, Māra Subača, Laimoņa Šēnberga un Aijas Zariņas sniegumu tēmas kontekstā. Atlasītie darbi izgaismo mākslinieku reakcijas uz sociālpolitiskajiem procesiem Atmodas periodā un atklāj, kā radošā vide ietekmēja sabiedrības domāšanu ceļā uz neatkarības atgūšanu. Vēstījumu papildina vizuālas un dokumentāras liecības par instalācijām, performancēm un citiem būtiskiem mākslas notikumiem.
Izstādes laikā īstenotā plašā izglītības programma aptvēra dažādas auditorijas – skolēnus, jauniešus, seniorus, cilvēkus ar dzirdes traucējumiem un uztveres grūtībām, kā arī ģimenes un pieaugušos interesentus. Notikušas diskusijas par mākslas un muzeju lomu sabiedrībā, tikšanās ar māksliniekiem, lekcijas, tematiskās ekskursijas, radošās darbnīcas, nodarbības skolēniem. Īpaša uzmanība tika pievērsta senioru labsajūtai un sociālajai iesaistei, organizējot mākslas terapijas nodarbības un “Senioru rītus muzejā”.
“Izstāde kļuva par nozīmīgu sākumpunktu muzeja piekļūstamības iniciatīvām, attīstot risinājumus daudzveidīgākai kultūras pieejamībai. Apmeklētājiem tika nodrošināti teksti vieglajā valodā un palielinātajā drukā, digitāli pieejami materiāli, subtitrēti video un audio stāsti, kā arī ekskursijas ar zīmju valodas tulkojumu. Sadarbībā ar fondu “Faveo” īstenotas radošās darbnīcas cilvēkiem ar uztveres grūtībām, akcentējot līdzdalības un demokrātijas vērtības. Savukārt skolēniem izstrādātas tematiskas darba lapas un nodarbības, kas rosināja reflektēt par brīvību, solidaritāti un mākslu kā protesta formu. Izstādes pasākumu programmu papildināja ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas performance un meistarklase, aktualizējot kara un brīvības tēmas mūsdienu situācijā,” uzsver LNMM Izglītības un pieejamības daļas vadītāja Laura Dravniece.
Sadarbībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” un komunikācijas aģentūru “Fox Consulting” tika radīta video interviju sērija ar astoņiem ekspozīcijā pārstāvētajiem māksliniekiem un kultūras darbiniekiem: Sandru Krastiņu, Frančesku Kirki, Helēnu Heinrihsoni, Ivaru Poikānu, Andreju Kalnaču, Uldi Briedi, Ingrīdu Drāznieci un rakstnieku Aivaru Kļavi, kuri dalās atmiņās par pārmaiņu laika garu. Papildus tam rakstnieks Osvalds Zebris katram autoram veltījis eseju. Tās lasāmas LNMM mājaslapā un klausāmas muzeja mobilajā lietotnē, Soundcloud kontā un mājaslapā pieejamos audio failos, ko ierunājis aktieris Kaspars Znotiņš. Savukārt mākslinieks Kristaps Kalns iemūžinājis interviju varoņus fotogrāfijās.
Ekspozīciju pamanīja un novērtēja Latvijas kultūras žurnālisti un sabiedrisko mediju skatītāji un klausītāji – tā tika nominēta un uzvarēja Latvijas Sabiedriskā medija gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2023” pavasara balsojumā kategorijā “Mantojums” un tika izvirzīta 2023. gada balvas fināla balsojumam.
Noslēdzot lielo projektu, muzejs sagatavojis vēl dažas aktivitātes, kas dažādos veidos papildinās kultūrvēsturisko kopainu un paplašinās priekšstatu par Latvijas mākslas attīstību 20. gadsimta 80. un 90. gadu mijā.
Ceturtdien, 28. maijā, plkst. 12.00 vecākās paaudzes pārstāvji tiek aicināti pavadīt “Senioru rītu muzejā”, lai no cita skatpunkta ieraudzītu un novērtētu pārmaiņu laiku Latvijas kultūrā, kad drosmīgi un novatoriski mākslinieki, saukti par “Latvijas avangardu” un “robežpārkāpējiem”, nojaucot gan ideoloģiskus, gan domāšanas mūrus, atklāti runāja par brīvību, sabiedrību, neatkarības priekšnojautām un aktīvi meklēja jaunus radošās pašizteiksmes līdzekļus.
Sestdien, 30. maijā, plkst. 12.00 mazākie muzeja apmeklētāji tiek gaidīti uz zīmēšanas nodarbību “Es un māksla I: Super-supergrafiķi!”. Iedvesmojoties no monumentāliem grafikas darbiem izstādē, bērni paši kļūs par supergrafiķiem un veidos savas unikālās lielizmēra kompozīcijas, izmantojot zīmuļa, grafītu un marķiera māksliniecisko potenciālu.
30. maijā plkst. 14.30 uz “Sarunu muzejā” ir uzaicināta mākslas zinātniece un kuratore Helēna Demakova. Komentējot ekspozīciju, viņa piedāvās analizēt izstādē aplūkotās parādības, tendences, personības un notikumus no plašākas kultūrvēsturiskas perspektīvas un kopā pārdomāt mākslas nozīmi sabiedrības transformācijas procesos. Uz izstādes darbu piemēriem klātesošajiem būs iespēja atklāt gan laikmeta idejisko daudzveidību, gan mākslas spēju kļūt par pārmaiņu liecinieci un līdzdalībnieci, spriežot par brīvību, identitāti un nākotni. Pasākums būs vērtīgs gan mākslas cienītājiem, gan ikvienam, kurš vēlas padziļināti izprast Atmodas laika kultūras vidi un tās ietekmi uz mūsdienu Latviju.
Otrdien, 9. jūnijā, plkst. 17.00 muzejs ielūdz uz izstādes finisāžu, kurā būs iespēja satikties ar projekta kuratorēm Līnu Birzaku-Priekuli un Artu Vārpu. Pasākumā apmeklētāji aicināti ne vien iepazīt ekspozīciju ar tās autoru acīm, bet arī iesaistīties sarunā par mākslas spēju dokumentēt laikmetu un ierosināt pārmaiņas. Šī tikšanās būs saistoša gan tiem, kuri izstādi jau redzējuši, gan tiem, kuri vēlas to piedzīvot noslēguma noskaņā.
Dalība pasākumos saskaņā ar muzeja cenrādi.
Iepriekšēja pieteikšanās norisēm nav nepieciešama.
Uz tikšanos Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni gaidīts ikviens interesents!
