Ārzemju glezniecības kolekcija
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju glezniecības kolekcija, kas savu mājvietu radusi Mākslas muzejā “Rīgas Birža”, ir vērienīgākais šāda veida krājums Baltijā un vienīgā kolekcija Latvijā, kurā tik plaši un daudzveidīgi pārstāvēta Rietumeiropas glezniecība no 16. gadsimta līdz pat 20. gadsimta pirmajai pusei. Šis krājums sniedz visaptverošu ieskatu nozīmīgākajās nacionālajās skolās, aptverot ne tikai Rietumeiropas meistaru darbus, bet arī bagātīgu krievu glezniecības kolekciju.
Kolekcijas pamatu veido vairākas 19. gadsimta kolekcionāru un mecenātu kolekcijas, kā Frīdriha Vilhelma Brederlo (Friedrich Wilhelm Brederlo, 1779–1862), Dominiko de Robiāni (Domenico de Robiani, 1795–1889), Paula fon Tranzē-Rozeneka (Paul von Transehe-Roseneck, 1853–1928) u. c. 1932. gadā, pateicoties Latvijas sūtņa Beļģijā Jāņa Lazdiņa iniciatīvai, muzejs saņēma beļģu glezniecības kolekciju, bet vēlāk – gleznas no Kurzemes provinces muzeja. 1950. gadā no Latvijas Rēriha biedrības kolekcijā ienāca Nikolaja Rēriha darbi. 20. gadsimta 70. gados sāka veidoties krievu ikonu kolekcija.
Glezniecības ekspozīcija ir izvietota muzeja greznākajās telpās, ievērojot hronoloģisko un nacionālo skolu principu. Venēcijas zālē dominē 16.–18. gadsimta meistardarbi, tostarp holandiešu un flāmu "zelta laikmeta" glezniecība, kā arī itāļu, vācu un franču baroka mākslas paraugi. Ekspozīciju papildina arī 18.–19. gadsimta portreta miniatūru kolekcija, kas atspoguļo sava laika estētiskās tendences un saglabā kultūrvēsturiskās liecībās par Baltijas reģionu. Makarta zāle ir veltīta 19. gadsimta Eiropas mākslai, kur centrālo vietu ieņem skaitliski lielākā kolekcijas daļa – vācu glezniecības skola ar romantisma un bīdermeijera stila darbiem. Ekspozīcijas kontekstu paplašina Rietumeiropas porcelāna galerija, kur 19. gadsimta ainavu glezniecība un 20. gadsimta sākuma simbolisma tendences dialogā ar attiecīgā perioda porcelāna mākslu atklāj vēsturiskās Rīgas kolekcionāru vides estētiskās kvalitātes.
Līdzās Āzijas mākslas ekspozīcijai atrodas Rēriha kabinets, kur pastāvīgi eksponēti Nikolaja Rēriha (1874–1947) un viņa dēla Svjatoslava Rēriha (1904–1993) darbi. Šīs gleznas sniedz ieskatu mākslinieku filozofiskajos un estētiskajos meklējumos, vienlaikus atklājot arī 20. gadsimta garīgos saskares punktus starp Eiropas un Āzijas kultūrtelpām.