Pasniegta pirmā Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības Gada balva
2025. gada 17. decembrī Eduarda Smiļģa Teātra muzeja zālē notika Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības (turpmāk – LMZKB ) pirmās Gada balvas pasniegšanas svinības. Par tās laureāti kļuva mākslas zinātniece, ilggadēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (turpmāk – LNMM) darbiniece Edvarda Šmite par monogrāfiju “Aut Caesar, aut nihil. Artura Baumaņa gadījums” (Rīga: Neputns, 2025).
Līdz ar galveno balvu – tēlnieka Bruno Strautiņa darbu (bronza, 2025) – atzinības saņēma vēl četri nominanti. Viena no tām tika pasniegta mākslas zinātniecei, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītājai Nataļjai Jevsejevai par izstādi “Ludolfs Liberts. Art Deco hipnotiskais spožums” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (30.11.2024.-16.03.2025.).
Atzinības saņēma arī Santa Hirša par monogrāfiju “Oļegs Tillbergs” (Rīga: Neputns, 2025), Māra Traumane un Māra Žeikare par izstādi “NSRD: Informācija par transformētu situāciju” Viļņā, Radvila pils mākslas muzejā (21.11.2024.-23.02.2025.), kā arī LNMM Laikmetīgās mākslas speciāliste – kolekcijas glabātāja Roberta Atraste par izstādēm “Birokrāts, kurš slepeni lasa dzejoļus” Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā Pilot (25.04-6.06.2025.) un Kates Krolles un Reiņa Bērziņa izstādi “Organizators” Kultūrtelpā Smilga (24.09.-21.10.2025.).
Balvai nominēto autoru vidū bija vēl divas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāves: LNMM kuratore Baiba Vanaga par izstādi „Jaunais mākslas templis. Rīgas pilsētas mākslas muzejs. 1905–1919” (Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 19.07.–09.11.2025.) un Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja Daiga Upeniece par izstādi „Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība 6.–19. gs.” (Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA 22.05.–24.08.2025.).
Balvas mērķis ir pievērst uzmanību mākslas pētniecības un kuratora darba nozīmīgumam un veicināt mākslas izpratni plašākā sabiedrībā. Kā norāda MZKB, Mākslas zinātnieki bieži strādā „aizkulisēs” un paliek fonā, analizējot mākslinieku biogrāfijas, pētot mākslas darbu izcelsmi, kontekstu un kopsakarības. Protams, ka notikuma vai pētījuma centrā ir mākslinieks, laikmets, virziens, vēstījums vai vizuāls piedzīvojums. Citējot Šveices izcelsmes kuratoru un mākslas kritiķi Hansu Ulrihu Obristu (Hans-Ulrich Obrist), “kuratora uzdevums ir izveidot savienojumus, kas ļautu atšķirīgiem elementiem saskarties”. Un tieši pētījumi, izstādes un ekspozīcijas palīdz ieraudzīt, izprast vizuālo vēstījumu, kā arī skaidrot laikmetīgās mākslas būtību.
2025. gada griezumā nozīmīgāko pretendentu vērtēšanu veica žūrija, kuras sastāvu pirmajā reizē veidoja biedrības valdes un padomes locekles – Silvija Grosa, Aiga Dzalbe, Ieva Astahovska, Sniedze Kāle, darbu vadīja – Ginta Gerharde-Upeniece. Žūrija izskatīja no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 1. decembrim izdotās monogrāfijas, pētījumus un kūrētās izstādes.
