Romanam Sutam - 130
Sadarbībā ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeju Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Āgenskalnā no 2026. gada 7. maija līdz 13. jūnijam būs skatāma izstāde “Romanam Sutam – 130”. Tā veltīta mākslinieka ieguldījumam scenogrāfijā Latvijas dramatisko teātru un Latvijas Nacionālās operas iestudējumos 20. gadsimta 20.–30. gados.
Romans Suta (1896–1944) atstājis bagātīgu un daudzveidīgu radošo mantojumu, būdams viens no sava laikmeta mākslas procesu aktīviem veidotājiem un interpretētājiem. Viņš bija jaunu izteiksmes līdzekļu meklētājs un erudīts teorētiķis, plaši pazīstams kā modernisma gleznotājs, grafiķis, grāmatu ilustrators, kā arī lietišķās mākslas un dizaina meistars. Nozīmīgu vietu viņa daiļradē ieņem scenogrāfija, kurā ierastos iluzorās skatuves gleznieciskos principus aizstāj modernistiski konstruktīvas, arhitektoniski organizētas telpas koncepcija.
Izstādē apmeklētājiem būs iespēja aplūkot teātra dekorāciju metus un kostīmu skices no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja krājuma, kas tapušas 20. gadsimta 20.–30. gados. R. Sutas skatuves noformējumu raksturo funkcionāls telpas plānojums, ģeometrizētas formas un izteiksmīgs, kontrastains krāsu lietojums.
“Romana Sutas veidotajām scenogrāfijām raksturīga īpaši uzmanīga pieeja iestudējuma pamatmateriālam – lugas, baleta vai operas tēmai; sev viņš vienmēr atvēlējis palīga lomu, un to viņam nevar pārmest,” monogrāfijā “Romans Suta” (2016) raksta Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva, piebilstot: “tomēr Sutas darbs teātrī, vismaz dažās izrādēs, augstu vērtējams ne tikai viņa daiļrades kontekstā, bet arī latviešu scenogrāfijas mākslā kopumā.”
Viens no ievērojamākajiem mākslinieka darbiem teātrī ir scenogrāfija izrādei “Princese Turandota”, kuras pirmizrāde Jelgavas Latviešu teātrī notika 1926. gadā. Skatuves dekorācijās izmantotās vienkāršotās, ģeometriskās formas spilgti atklāj Sutas modernisma pieredzi. 1933. gadā viņš scenogrāfijā I. Stravinska baletam “Pulčinella” atkārtoti pievēršas kubisma ietekmētiem itāļu delartiskās komēdijas tēliem, radot izsmalcinātus, dekoratīvi krāsainus un stilizētus kostīmus.
Izstādes materiālos – metos, skicēs un izrāžu fotogrāfijās – būs aplūkojami arī Rīgas Strādnieku teātrī uzvestās Valtera Hāzenklēvera komēdijas “Laulības slēdz debesīs” (1929) un Latvijas Nacionālajā teātrī tapušā Austras Ozoliņas-Krauzes lugas “Katrīna” iestudējuma (1930) vizuālie risinājumi, kā arī 1939. gadā izveidotā scenogrāfija izrādei “Īrisa” Latvijas Nacionālajā operā, sniedzot plašāku ieskatu Romana Sutas darbībā teātra mākslā.
Izstādes teatrālo atmosfēru papildinās un akcentēs mākslinieka eļļas tehnikā darinātais pašportrets a la Velaskēzs un viņa dzīvesbiedres, mākslinieces Aleksandras Beļcovas, pastelī veidotais portrets “Romans Suta” (abi – 20. gs. 30. gadu pirmā puse).