Saulrieta stunda
No 2026. gada 12. līdz 14. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē pirmo un vienīgo reizi būs skatāma multimediāla instalācija “Saulrieta stunda”, kas apvieno Annas Heinrihsones, MAREUNROL’S, Reiņa Sējāna un Jāņa Šipkēvica radošās prakses vienotā telpiskā pieredzē.
“Saulrieta stunda” iezīmē pārejas stāvokli – brīdi starp dienas noslēgumu un nākamā cēliena sākumu. Tā ir robežzona, kurā ierastā telpas uztvere mainās: formas kļūst nenoteiktākas, gaisma pieklust, bet uzmanība saasinās. Saulriets instalācijā kļūst par metaforu pasaules trauslumam un tās nepārtrauktajai kustībai, vienlaikus pievēršoties jautājumam – ko nozīmē būt klātesošam pārejas brīdī?
Ekspozīcija dekonstruētā veidā savieno visu iesaistīto autoru radošās valodas, veidojot nevis lineāru naratīvu, bet uztveres lauku, kurā skatītājs aicināts pārvietoties starp klātbūtni un atsvešinājumu, troksni un klusumu, autentisko un simulēto. Anna Heinrihsone telpā ienes meža motīvu – vienlaikus kā atspulgu un dziļuma konstrukciju. Savukārt MAREUNROL’S lielformāta skulptūras turpina mākslinieku praksē būtisko interesi par cilvēka attiecībām ar apkārtējo vidi, identitātes konstrukcijām un vizuālās uztveres nestabilitāti. Ekspozīcijā iekļauts arī video darbs “Mežs”, kas pirmoreiz tika izrādīts izstādē “Fieldwork: Invisible Exercises” (Rīgas mākslas telpa, 2023). Skaņas ainavu veido Reinis Sējāns un Jānis Šipkēvics, radot telpā vibrāciju starp trauksmi un meditāciju.
Instalācija LNMM Lielajā zālē būs pieredzama tikai trīs dienas, veidojot īslaicīgu un neatkārtojamu notikumu Latvijas laikmetīgās mākslas vidē. Ģeopolitiski saasinātā laikā, kad realitāte arvien biežāk konkurē ar tās reprezentācijām, instalācija pievēršas jautājumam par cilvēka spēju saglabāt jutīgumu un klātbūtnes pieredzi. Šajā kontekstā māksla vairs nevar būt neitrāla - tā kļūst par empātijas, izvēles un cilvēciskas pozīcijas formu.
Projekts tapis sadarbībā ar kuratori Augusti Petri. Projekta realizētājs ir “Ideju Institūts”. Tehniskos risinājumus nodrošina Fullstage & Euroshow.
Anna Heinrihsone
Kostīmu māksliniece un scenogrāfe, kura paralēli darbībai teātrī aktīvi piedalās Latvijas vizuālās mākslas dzīvē, ir sarīkojusi 13 personālizstādes un piedalījusies vairāk nekā 30 glezniecības un scenogrāfijas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Viņas glezniecības un papīra darbos saplūst dažādu māksliniecisko tehniku un mediju ietekmes, kā arī atklājas interese par savas dzimtas un apkārtējās vides nepastarpinātu izziņu. Annas Heinrihsones darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Swedbank mūsdienu mākslas un KUMU muzeja kolekcijā.
MAREUNROL’S
(Mārīte Mastiņa – Pēterkopa un Rolands Pēterkops) ir starpdisciplināri mākslinieki. Piedalījušies daudzos starptautiskos konkursos un festivālos, biennālēs un grupas izstādēs ārpus Latvijas. Duets ieguvis divas galvenās balvas 24. Starptautiskajā Jēras modes un fotogrāfijas festivālā. Savukārt 2016. gadā tika izvirzīts starp desmit Eiropas nominantiem prestižajai starptautiskajai Woolmark modes balvai. 2024. gadā MAREUNROL’S tika nominēti Purvīša balvai 2025 par izstādi “Fieldwork: Invisible Exercises” (Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa, kuratore Auguste
Reinis Sējāns
Viens no spilgtākajiem latviešu jaunās paaudzes komponistiem un mūziķiem, 24 Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta Mikrofons”, divu AKKA/LAA Autortiesību Bezgalības balvu un daudzu citu apbalvojumu ieguvējs. Reinis ir arī trīs mūzikas balvas “GAMMA” laureāts, savukārt viņa radītie skatuves darbi guvuši atzinību arī profesionālajā dejas mākslā – baleta viencēliens “BAL(e)TS”, kas tapis sadarbībā ar horeogrāfi Elzu Leimani, saņēmis divas “Dejas balvas 2023–2024” kategorijā “Baleta iestudējums vai notikums”.
Kā mūziķis un producents darbojas plašā žanru un instrumentu amplitūdā, apvienojot elektroniskās un akadēmiskās mūzikas, popmūzikas, roka un džeza elementus.
Jānis Šipkēvics
Latviešu dziedātājs, komponists, tekstu autors un producents, grupu “Instrumenti” un “Cosmos” līdzdibinātājs, kā arī solo projekta “Shipsea” autors. Darbojas kora, eksperimentālās un laikmetīgās populārās mūzikas jomā, īpašu uzmanību veltot inovatīvām vokālajām praksēm un telpiskajai skaņai.
Šipkēvica darbi skanējuši ASV, Japānā un Eiropā, tostarp Venēcijas mākslas biennālē, kā arī Jaunā Rīgas teātra, Valmieras teātra un Dailes teātra izrādēs. Viņš sadarbojies ar orķestri Kremerata Baltica, Gidonu Krēmeru un kā dziedātājs piedalījies Marinas Abramovičas performancē “The Cleaner” Stokholmā.
Kopā ar grupu “Instrumenti” saņēmis divpadsmit “Zelta Mikrofona” balvas, vairākkārt apbalvots ar Lielo mūzikas balvu un saņēmis “Spēlmaņu nakts” balvu par dalību Krista Auznieka operā “Tagadne”. Šipkēvics absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kora diriģēšanas klasi un 2025. gadā ieguvis maģistra grādu mūzikas producēšanā Royal College of Music in Stockholm.
