Lekciju cikls:
Klasiskās vērtības
Lekciju cikls “Klasiskās vērtības” jau vairāk nekā desmit gadus ir nozīmīga Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izglītības programma, kas aktualizē latviešu dizaina un dekoratīvās mākslas spilgtākos dārgumus, skatot tos mūsdienu kontekstā. Rudens sezonas programmā ir iekļautas trīs saistošas lekcijas, kurās ar saviem jaunākajiem pētījumiem un zināšanām dalīsies savas jomas profesionāles − mākslas un vēstures pētnieces.
Patiesībā māksla atspoguļo nevis dzīvi, bet skatītāju.
Oskars Vailds
Rudens ciklu 24. septembrī plkst. 18.00 ievadīs Dr. art. Baibas Vanagas lekcija “Pirmās modernās mākslas vēstneses Latvijā". Mākslas vēsturniece auditoriju iepazīstinās ar vairākām Latvijas māksliniecēm, kuras ienesa jaunas, modernisma idejām caurstrāvotas tendences, kā arī atgādinās par jau pazīstamām autorēm, kuras neatlaidīgi pilnveidoja savu māksliniecisko rokrakstu un šodien atzīstamas par klasiķēm.
Lektores skatītais laika posms ietvers 20. gadsimta 10. un 20. gadus, kas ir dramatisks laiks Latvijas vēsturē. Apmeklētāji uzzinās par māksliniecēm, kas pamatā ir dzimušas un uzsākušas savas gaitas mākslā Latvijas teritorijā pirms Pirmā pasaules kara un ir saistītas ar Latvijas mākslas dzīvi arī neatkarīgajā Latvijā.
Lekcijā caur ieskatu biogrāfijās un mākslas darbos varēs iepazīt Minhenē un Parīzē studējušās gleznotājas Evu Margarēti Borherti-Šveinfurti (Eva Margarethe Borchert-Schweinfurth, 1878–1964) un Ļubovu Soņu Grimmu (Ljubow Sonja Grimm, 1882–1958), vācu mākslas vidē ielūkojušos moderno grafiķi Alisi Dmitrijevu (Alice Dmitrijew, 1876–1945), Parīzes privāto mākslas akadēmiju izglītību baudījušo gleznotāju Mildu Grīnfeldi (1881–1966), kā arī pie krievu modernistiem studējušās gleznotājas Lūciju Kuršinsku (1894–1976) un Aleksandru Beļcovu (1892–1981) un vēl vairākas citas.
5. novembrī plkst. 18.00 muzejs aicina uz Mg. hist. Lienes Dreimanes lekciju “Māksla un diplomātija starpkaru Latvijā. Sieviešu aktīvisms”. Lasījums pievērsīsies līdz šim mazāk pētītai Latvijas vēstures lappusei – sieviešu lomai valsts tapšanā, attīstībā un šodienas valsts ideālu radīšanā. Lektore detalizētāk skatīs nozīmīgas liecības par Latvijas mākslas vēstures vērtībām, kas redzamas muzeja ekspozīcijā un Latvijā, ieskaitot tās, kas kļuvušas par mūsdienu kultūras kanona sastāvdaļām, īpaši izceļot tautastērpus, amatniecību un rokdarbniecību. Sieviešu radītie darbi šajā laikā pārtapa par modernās mākslas paraugiem ar starptautisku atzinību, apliecinot, ka rokdarbi nebija vien atpūtas nodarbe, bet gan nozīmīgs pamats sociālai uzņēmējdarbībai, kas stiprināja valsti un vienlaikus bagātināja latvisko dekoratīvās mākslas mantojumu.
Priekšlasījumā pētniece izcels spilgtas starpkaru Latvijas personības – politiķi un Latvju sieviešu nacionālās līgas dibinātāju Bertu Pīpiņu (1883–?), kā arī viņas domubiedres un aktīvistes Bertu Ašmani (1885–1973) un Zelmu Cēsnieci-Freidenfeldi (1892–1929) u.c.
Īpaša uzmanība tiks veltīta arī Satversmes tapšanai – Latvijas valsts pamatlikumam, kurā šodien ir nostiprināta dzimumu līdztiesība. Lektore uzsvērs, ka to veidoja ne tikai 144 Satversmes tēvi, bet arī sešas Satversmes mātes – Aspazija (1865–1943), Valērija Seile (1891–1970), Berta Vesmane (1878–1941), Klāra Kalniņa (1874–1964), Zelma Cēsniece-Freidenfelde un Apolonija Laurinoviča (1886–1967).
Lekciju ciklu 3. decembrī plkst. 18.00 noslēgs PhD Ritas Brokas lekcija “Ainava gobelēnā – austais pasaules tēls”. Lektore atklās kā ainava, kas ir visplašāk pārstāvētais motīvs Latvijas gobelēna mākslā, atklājas visdažādākajās satura un formas variācijās. Prezentācija ieskatīsies ainavas attēlojuma izpausmēs gobelēnā, sākot no gobelēna mākslas pirmsākumiem 14. gadsimtā līdz mūsdienām. Pētniece pievērsīsies medijam būtiskākajiem vēsturisko attīstību noteicošajiem pavērsiena punktiem, svarīgākajiem aušanas centriem un radošajām pieejām jeb skolām. Izcilāko piemēru veidā lektore aplūkos ainavas attēlojuma variācijas Eiropas gobelēna mākslā, skaidros tās nemainīgās aktualitātes noteicošos iemeslus, kā arī iezīmēs Latvijas mākslinieku devumu laikmetīgā gobelēna un ainavas tēla atveidojuma attīstībā.
Nozīmīgāko ieguldījumu līdzās profesoram Rūdolfam Heimrātam (1926-1992) šajā jomā devuši mākslinieki Edīte Pauls-Vīgnere (1939-2025), Aija Baumane (1943-2019), Ilma Austriņa, Aina Muze (1943-2017), Irisa Blumate, Māra Kalniņa-Zvirbule (1942-2025), Lilita Postaža (1941-2011), Zinta Beimane, Dzintra Vilks, Inga Skujiņa, Viesturs Bērziņš (1954-2019), Iveta Vecenāne un citi.
Iepriekšējo sezonu lekciju ieraksti pieejami muzeja mājaslapā un YouTube kanālā “Mākslas muzeji”.
Programmu atbalsta:
Papildu informācija
- Norise notiek 3. stāva pastāvīgajā ekspozīcijā “Dizaina process”.
- Muzejā vēlams ierasties aptuveni 10–15 minūtes pirms norises sākuma, lai nesteidzīgi varētu izmantot kases un garderobes pakalpojumus.
- Informējam, ka DMDM publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par muzeja piedāvājumu, darba rezultātiem un aktualitātēm. Vairāk par privātuma politiku.
Norises piekļūstamība
- Norise ir daļēji piekļūstama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
- Līdz norises vietai var nokļūt, izmantojot kāpnes vai liftu.
- Lai nodrošinātu labāku dzirdamību, norises laikā tiks izmantots mikrofons un skaļrunis.
- Norise paredzēta ar sēdvietām (ar muguras balstu).
- Informācija par bezmaksas ieeju muzejā.
- Plašāka informācija par piekļūstamību muzejā.
Ja Jums jānodrošina īpašas piekļuves prasības vai ir jautājumi par muzeja piekļūstamību, lūdzam sazināties: (+371) 67 222 235, .
