Piektdien, 2026. gada 30. janvārī, plkst. 12.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) aicina žurnālistus uz mediju pastaigu izstādē “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā”, piedāvājot gūt plašāku ieskatu pilsētas, literatūras un mākslas attiecībās 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs.
2026. gada 30. janvāris
plkst. 12.00
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka /
4. stāva izstāžu zāles, Kupola zāle (5. stāvā)
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Dalībnieku reģistrācija: plkst. 11.30–12.00
20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde “Ielu maldos”, kura no š. g. 31. janvāra līdz 26. jūlijam norisināsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas 4. un 5. stāva zālēs, iepazīstina ar latviešu rakstnieku un mākslinieku pieredzi trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un pētot tā vizuālo valodu.
Literatūras un mākslas apvienojums ekspozīcijā izgaismo laikmeta sociālās un kultūras pārmaiņas, atklājot, kā latviešu modernisti atspoguļoja un interpretēja mainīgās urbānās vides iespaidus un dinamiku. Izstāde ietver gan hrestomātiskus, gan mazāk zināmus mākslas darbus, dzejas tekstus, iespieddarbu oriģinālus, fotogrāfijas un video materiālus.
Mediju pastaigā piedalīsies:
- Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore – uzrunās klātesošos;
- Ieva Kalnača, izstādes koncepcijas līdzautore, LNMM Projektu vadības nodaļas vadītāja – moderēs pasākumu un pastāstīs par tā norisi, ieskicēs izstādes ieceri un struktūru;
- Dr. art. Aija Brasliņa, izstādes koncepcijas līdzautore, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs.–20. gs. 1. puse) vadītāja – iepazīstinās ar ekspozīcijā iekļauto vizuālās mākslas skatījumu un darbu mākslas vēsturisko kontekstu;
- Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone, izstādes koncepcijas līdzautore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore – aplūkos izstādes tematiku no literatūras un kultūrvēsturiskā skatpunkta;
- Artis Ostups, izstādes koncepcijas līdzautors, dzejnieks, literatūrkritiķis, žurnāla “Punctum” redaktors – dalīsies ar mūsdienīgu interpretāciju par izstādes idejām un to rezonansi ar šodienas kultūras procesiem;
- Dr. philol. Kārlis Vērdiņš, izstādes koncepcijas līdzautors, dzejnieks, literatūrzinātnieks – raksturos izstādē aktualizētās tēmas;
- Dace Džeriņa, izstādes iekārtotāja, māksliniece – ieskicēs ekspozīcijas scenogrāfijas konceptu;
- Mārtiņš Ratniks, izstādes grafikas dizaina autors, mākslinieks – stāstīs par grafiskā dizaina risinājumiem.
Pēc ievadvārdiem interesenti dosies aplūkot izstādi izvērstā ekskursijā kopā ar projekta komandu, kura plašāk iepazīstinās ar ekspozīcijas ieceri un saturu, izceļot būtiskākos aspektus. Pastaigas laikā žurnālisti varēs uzdot jautājumus, fotografēt un filmēt. Noslēgumā būs iespēja individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas.
Lai vienotos par interviju norisi citā dienā, lūgums sazināties ar LNMM komunikācijas speciālisti Aneti Brakšu, zvanot pa mobilo tālruni (+371) 26 544 860 vai rakstot uz e-pastu .
Par izstādi
20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu rakstnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu.
Pirms Pirmā pasaules kara pa Parīzes ielām kā flanēri jau bija staigājuši Gustavs Šķilters, Jāzeps Grosvalds un citi latviešu mākslinieki, pēc kara viņu pēdās sekoja Rīgas mākslinieku grupa un rakstnieki, kuri steidza dalīties iespaidos gan rakstos, gan mākslas darbos. Latviešu kultūra iekļāvās Eiropas modernisma plūsmā un to bagātināja. Andrejs Kurcijs sacerēja dzejoļu ciklu “Barbars Parīzē”, bet Lūcija Zamaiča pārdeva savu vecāku māju Latvijā, lai pāris gadus varētu dzīvot Francijas galvaspilsētā un ceļot arī citviet. Berlīne rosināja gan rakstnieku Linardu Laicenu, kurš veltīja odas tās drūzmai un mašinērijai, gan tēlnieku Kārli Zāli, kurš kopā ar mācekli Arnoldu Dzirkalu un Andreju Kurciju šajā lielpilsētā izdeva pirmo avangardisko latviešu mākslas žurnālu “Laikmets”. Līdzās tālaika Rietumeiropas metropolēm arī Rīga spēcīgi iedvesmoja latviešu modernisma mākslinieku, rakstnieku un domātāju darbus.
Pilsētvides tēlojumi variējas no krāšņi izgaismotiem Ludolfa Liberta gleznotiem Parīzes nakts skatiem, Jāņa Tīdemaņa pilsētnieku pūļa ainām un Ādolfa Zārdiņa fantāzijām līdz Rīgas nomaļu strādnieku, pašpuiku un staiguļu rēgainajai pasaulei Aleksandra Čaka un Austras Skujiņas dzejā, dendija Kārļa Padega skaudrajā grafikā un sirreālam Daugavmalas tirgus aprakstam Valtera Benjamina piezīmēs. Literatūras un mākslas apvienojums izstādē izgaismo laikmeta sociālās un kultūras pārmaiņas, atklājot, kā latviešu modernisti atspoguļoja un interpretēja mainīgās urbānās vides iespaidus un dinamiku.
Izstādes nosaukums “Ielu maldos” aizgūts no Lūcijas Zamaičas 1923. gada poēmu krājuma. Ekspozīcija ietver gan hrestomātiskus, gan mazāk zināmus mākslas darbus, dzejas tekstus, iespieddarbu oriģinālus, fotogrāfijas un video materiālus.
Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu kā projekta “Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā” (lzp-2022/1-0505) noslēgums (projekta vadītājs Kārlis Vērdiņš).
Ekspozīcijas tehnisko risinājumu atbalsta “LG” – “Māksla atdzīvojas kopā ar LG!”.
Izstādi atbalsta:
Sadarbības partneri:
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Aleksandra Čaka muzejs, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes bibliotēka, Valmieras muzejs, Zuzānu kolekcija, Andra Kļaviņa, Valda Villeruša un citas privātkolekcijas, Deutsche Kinemathek (Berlīne).
Izstādes koncepcija:
Dr. art. Aija Brasliņa
Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas
(18. gs.–20. gs. 1. puse) vadītāja /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: (+371) 67 716 118
E:
Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore
Ieva Kalnača
Projektu vadības nodaļas vadītāja /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: (+371) 67 716 123
E:
Artis Ostups
Dzejnieks, literatūrkritiķis, žurnāla “Punctum” redaktors
Dr. philol. Kārlis Vērdiņš
Dzejnieks, literatūrzinātnieks
Izstādes māksliniece:
Dace Džeriņa
Māksliniece
Grafikas dizains:
Mārtiņš Ratniks
Mākslinieks
