Izstādes anotācija vieglajā valodā
Izstādē ‘’Nospiedumi un saknes. Anatolija mūsdienu Turcijas mākslā’’
Anatolija ir pussala Āzijas kontinenta rietumos un aizņem lielāko daļu mūsdienu Turcijas teritorijas.
Jau no seniem laikiem Anatolijā līdzās pastāv dažādu tautu kultūras.
Tas ietekmējis mūsdienu Turcijas vērtības, tradīcijas un kultūra.
Izstādē “Nospiedumi un saknes” ir 12 Turcijas mākslinieku darbi.
Šie darbi stāsta, kā mūsdienu mākslā parādās senā Anatolijas reģiona daba un kultūra.
Mākslinieki iedvesmojās no savas dzimtās zemes dabas, vēstures un tradīcijām.
Šīs tēmas mūsdienīgā veidā viņi ietvēra savos mākslas darbos.
Izstāde parāda pagātnes mantojuma saikni ar mūsdienām.
Izstādi organizē: Turcijas Republikas vēstniecība Latvijā.
Izstāde notiek sadarbībā ar:
- Latvijas Nacionālo mākslas muzeju;
- Mākslas muzeju RĪGAS BIRŽA.
Par izstādes māksliniekiem:
Habips Aidoģdu glezno spilgtās krāsās, īpaši viņu saista sarkanā krāsa.
Tā viņš redz Anatoliju, kur norisinājušās dažādu kultūru sadursmes.
Aidins Ajans savās gleznās izmanto Anatolijas leģendas, tautas pasakas un kultūras simbolus.
Tā viņš ataino pagātni un arī dažādas mūsdienu pasaules problēmas.
Resuls Ajtemurs glezno pilsētas ainas – tirgus, transporta pieturas, laukumus, parkus.
Viņa darbos atklājas cilvēku savstarpējās attiecības un pilsētas atmosfēra.
Berila Anilanmerta rada keramikas skulptūras.
Māksliniece iedvesmojas no seno laiku notikumiem un stāstiem, bet uzlūko tos kritiski.
Zehra Čobanli keramikas darbos rāda ikdienas dzīves ainas, piemēram, tējas dzeršanu vai putnu barošanu.
Tā viņa stāsta par cilvēku statusu sabiedrībā, neaizsargātību, cilvēku pārcelšanos no vienas vietas uz otru.
Māksliniece darbos apvieno tradicionālo keramiku un mūsdienīgus risinājumus.
Devrims Erbils glezno pilsētas skatus rakursā no augšas.
Viņa darbos apvienojas abstraktā māksla ar Anatolijas arhitektūras un dabas motīviem.
Jalčins Gekčebags attēlo mierīgu dzīvi Anatolijas laukos, kur darbs mijas ar atpūtu.
Mākslinieks glezno ainavas kā no putna lidojuma skatupunkta.
Tas raisa pārdomas par laika ritējumu.
Fevzī Karakočam interesē simboli, piemēram, putnu, koku, zirgu tēli, unkā tas sasaucas ar cilvēka iekšējo pasauli.
Gleznās tas parādās kā figūras uz krāsaina fona.
Viņš iedvesmojas no Anatolijas dabas, folkloras, Austrumu filozofijas, turku dzejas.
Alajbejs Karoglu glezno nosacītas ainavas.
Viņu saista izteiksmīgi krāsu laukumi un plašs otas triepiens.
Gleznās ienāk Anatolijai raksturīgie simboli un krāsas.
Temīrs Kērans darbos apvieno spilgtas krāsas ar abstraktiem un reālistiskiem tēliem.
Savos darbos viņš vēsta par atmiņām, piederību un cilvēka emocijām.
Hasans Pekmezdži glezno figurālus un abstraktus tēlus.
Tā viņš darbos atklāj cilvēku emocijas, turku kultūru, laika ritējumu.
Pekmezdži iedvesmojas no ikdienas notikumiem un tautas mākslas.
Pekmezdži savos darbos pārrada Anatolijas mākslas tradīcijas mūsdienīgā veidā.
Šikrana Pekmezdži savos darbos uzsver sievietes lomu.
Viņa ataino dažādus lauku dzīves notikumus un rituālus, piemēram, kāzas un tautas svētkus.
Tādā veidā viņa atdzīvina saikni starp pagātni un tagadni.
Viņas gleznas aicina domāt arī par senajām amatniecības prasmēm, kā keramika un aušana.