LNMM piedalās izstādē “Deivids Hoknijs. Dziesma par zemi” Monsā
No 2025. gada 4. oktobra līdz 2026. gada 25. janvārim Monsas Mākslas muzejā skatītājiem ir atvērta vērienīga starptautiska izstāde “Deivids Hoknijs: Dziesma par zemi”, kurā ar divām Johana Valtera un Vilhelma Purvīša gleznām piedalās Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Izstāde “Deivids Hoknijs: Dziesma par zemi” (“David Hockney. Le chant de la terre”) Monsas Mākslas muzejā (Beļģija, CAP/Le Musée des Beaux-Arts de Mons) veidota kā savdabīgs vizuāli muzikāls ceļojums, kurā apvienota glezniecība, dzeja un mūzika, un kura vadmotīvs ir Gustava Mālera (Gustav Mahler, 1860–1911) monumentālā simfonija – kantāte. Idejas autore ir Orsē muzeja Parīzē goda kuratore, mākslas vēsturniece Izabella Kāna (Isabelle Cahn), kas pazīstama kā 19. gadsimta otrās pusēs – 20. gadsimta sākuma mākslas eksperte un daudzu starptautisku izstāžu kuratore.
Monsas izstādes koncepcijas pamatā ir slavenā britu mākslinieka Deivida Hoknija (David Hockney, 1937) gleznu kolekcija, kuru vidū īpaši izceļas iespaidīgas lielformāta un uz iPad radītās kompozīcijas. Līdzās šai centrālajai figūrai ekspozīcija tematiski izgaismo Vincenta van Goga (Vincent van Gogh, 1853–1890), Konstantīna Menjē (Constantin Meunier, 1831–1905), Alberta Edelfelta (Albert Edelfelt, 1854–1905), Edvarda Munka (Edvard Munch, 1863–1944) un citu ievērojamu autoru daiļradi.
Projekts pēta saikni starp cilvēku un dabu: zemi, laukiem, gadalaikiem, ziediem, vientulību un dzeju, piedāvājot izvērstu emocionāli piesātinātu stāstu sešās sadaļās: “Alma mater”, “Vientuļnieks rudenī”, “Pavasara reibums”, “Flourescenses”, “Četri gadalaiki” un “Perspektīva Deivida Hoknija darbos”, ko papildina trīs imersīvās telpas. Katrā zālē notiek saspēle starp glezniecību, mūziku un tekstu, atspoguļojot Mālera skaņdarbu “Dziesma par zemi” (“Das Lied von der Erde”). 1907.–1908. gadā sacerētā simfonija ir veltījums dabai, tās trauslajam skaistumam un dzīvības spēkam. Izstādē tas atklājas kā kopīga tēma – universāls gars, kas caurvij darbus, savieno māksliniekus un pavada apmeklētāju gan vizuālā, gan skaņas instalāciju pasaulē.
Dialogu ar Hoknija daiļradi un citiem Eiropas mākslas klasiķiem veido latviešu vecmeistara Johana Valtera “Zemnieku meitene” (ap 1904), kas savulaik kļuva par vizuālo identitāti izstādē Orsē muzejā “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (2018). Kuratores Izabellas Kānas redzējumā Valtera zemnieku meitene sadaļā “Alma mater” ir pavisam atšķirīgs, uz nākotni vērsts tēls citu gleznotāju – Žana-Fransuā Milē (Jean-François Millet, 1814–1875) un Žila Bretona (Jules Breton, 1827–1906) – zemnieku tēlu virknē. Viņa paskaidro: “Zemnieku figūras lauku ainās dažkārt rada melanholisku iespaidu, kas vērojams Ziemeļeiropas simbolistu darbos ap 20. gadsimta sākumu.”
Vilhelma Purvīša glezna “Rudens” (ap 1913) skatāma sadaļā “Vientuļnieks rudenī”, kur tā harmoniski sabalsojas ar Vinsenta van Goga agrīnajām sadzīves ainavu un kluso dabu kompozīcijām un gaismām tumšajās rudens krāsās. Zīmīgi, ka ziemeļnieciskās noskaņas līdzās Edvarda Munka darbiem akcentē arī igauņu gleznotāja Konrāda Megi (Konrad Mägi, 1878–1925) audekli.
Izstāde “Deivids Hoknijs: Dziesma par zemi” ir viens no ambicioziem projektiem, ko realizē Monsas pilsēta. Vienlaicīgi tā aktualizē Latvijas sadarbības projektu veidošanu ar Beļģijas kultūras institūcijām. Vērts atgādināt, ka agrāk tika organizētās tādas plašās mākslas ekspozīcijas kā “Simbolisma laiks Latvijā” Briselē, izstāžu zālē Hôtel de Ville (2010), “CoBrA&Co” Rīgā, LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS (2010), “Iespaidi un paralēles” Ljēžas Mākslas muzejā (2014) u.c.
Teksts: Ginta Gerharde-Upeniece
