Koncertvakars:
“Vien mīla tā…”: 1920.–1940. gadu kabarē un kinofilmu dziesmas

Otrdien, 2025. gada 22. aprīlī, plkst. 18.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) kopā ar dziedātāju Ievu Paršu un pianistu Aldi Liepiņu aicina uz muzikālu vakaru ““Vien mīla tā…”: 1920.–1940. gadu kabarē un kinofilmu dziesmas”.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Kameransambļa un klavierpavadījuma katedras profesora Alda Liepiņa un mecosoprāna Ievas Paršas saspēle ļaus klausītājiem iegrimt senā kino intīmās burvības un brīvās improvizācijas skatuvju šarma noskaņās.

Koncerta programmā iekļauti ievērojamā vācu komponista Kurta Veila (Kurt Weill, 1900–1950) dzirkstošie un krāšņie skaņdarbi no kinofilmām un mūzikliem, ko meistarīgi pavada smalkas ironijas un asprātības intonācijas. Dzirdēsim ekscentriskā franču komponista un pianista Erika Satī (Éric Alfred Leslie Satie, 1866–1925) mūziku. 1881. gadā Satī darbojies kā pianists Monmartrā, Parīzē atvērtajā bohēmiešu literārajā krodziņā “Melnais Kaķis” (“Le Chat Noir”), kur aizsākās kabarē stila izplatība.

Izskanēs arī starpkaru periodā Latvijā iecienītā austriešu operešu un filmu mūzikas zvaigznes Niko Dostāla (Nikolaus Josef Michael Dostal, 1895–1981) dziesmas. Laikmeta atmosfēru radīs spožie vācu kino mūziķa Franca Grotes (Franz Grothe, 1908–1982) skaņu celiņi no filmām un mūzikliem, kas savulaik guva lielu atzinību Eiropā. Saviesīga vakara repertuāru papildinās pašmāju pianista un komponista Oskara Stroka (1893–1975) melodijas.

Šo un citu autoru dziesmas, kino šlāgeri un kabarē stila muzikālie stāsti izskanēs vācu, franču, latviešu un krievu valodā, atdzīvinot pagājušo laiku Rīgas, Parīzes, Berlīnes dzīvespriecīgās bohēmas, saldsērīgās vientulības un nepārejoši gaisā virmojošās mīlestības notis.

Daudzveidīgo skaņdarbu klāstu lieliski papildinās Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja-dzīvokļa mākslinieciskā gaisotne un nesen atklātā izstāde “Modernisma un Art Deco plakāti Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados”.

Par māksliniekiem

Aldis Liepiņš (1961) ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Kameransambļa un klavierpavadījuma katedrā kopš 1990. gada. Darbojies Latvijas Filharmonijas klavieru trio (1992–1999), uzstājies kopā ar vijolnieku Jāni Bulavu un čellistu Leonu Veldri. Ar šo kolektīvu sniegti koncerti Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Izraēlā, Japānā, Francijā, Polijā un Krievijā. Sadarbojas ar izciliem Latvijas dziedātājiem Ievu Paršu, Kristīni Gailīti, Krišjāni Norveli, Viesturu Jansonu. Radoša sadarbība izveidojusies ar Latvijas Radio kori tādos nozīmīgos projektos kā Radio tiešraižu koncertcikls “Četri gadalaiki četros Latvijas novados” utt.

Aldis Liepiņš sniedzis meistarklases Berlīnes Mākslu universitātē, Enshedes konservatorijā Nīderlandē, Grācas Mūzikas un teātra augstskolā Austrijā u.c. Mūziķis ir daudzu latviešu komponistu (P. Vaska, M. Einfeldes, J. Karlsona, V. Šmīdberga, A. Dzenīša, I. Zemzara u.c.) skaņdarbu pirmatskaņotājs. Šo autoru darbi ieskaņoti Latvijas Radio fondos un CD.

Ieva Parša ir dziedātāja (mecosoprāns), komponiste, pieaicinātā docētāja JVLMA Kameransambļa un klavierpavadījuma katedrā. Mākslinieces uzmanības lokā galvenokārt ir laikmetīgā un latviešu komponistu mūzika, taču viņa labprāt dzied arī baroka un romantisma repertuāru, sevišķi lielu uzmanību pievēršot teksta un satura atklāsmei. Viena no Ievas Paršas spilgtākajām mākslinieciskajām izpausmēm ir kamermūzikas žanrs. Dziedātājai piemīt izsmalcināta stila izjūta un teicama spēja interpretēt 20. gadsimta mūziku.

Piedalījusies visdažādākajos projektos un sastāvos, atskaņojot stilistiski daudzveidīgu mūziku – no operas līdz koncertam solo balsij. Veidojusi vairākas koncertprogrammas ar orķestriem, kameransambļiem, ērģelniekiem un kamerizrādes. Par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās vokālās lirikas pirmatskaņojumiem Ieva Parša saņēmusi Latviešu mūzikas balvu (2008). Nominēta Lielajai mūzikas balvai 2008. un 2009. gadā.

Uz tikšanos Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni gaidīts ikviens!

Papildu informācija

• Muzejā vēlams ierasties aptuveni 10–15 minūtes pirms norises sākuma, lai nesteidzīgi varētu izmantot kases un garderobes pakalpojumus.
• Norise notiek muzeja ekspozīcijā.
• Informējam, ka muzeja publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par muzeja piedāvājumu, darba rezultātiem un aktualitātēm. Vairāk par privātuma politiku.

Norises piekļūstamība

• Muzejs atrodas ēkas 5. stāvā. Muzejs nav piekļūstams personām ratiņkrēslos, lifta durvju vērtņu aizvēršanas mehānisma dēļ. Lifta durvju vērtnes atvērtā veidā ir 75 cm.
• Norise paredzēta ar sēdvietām (ar muguras balstu).

Ja Jums jānodrošina īpašas piekļuves prasības vai ir jautājumi par muzeja piekļūstamību, lūdzam sazināties: (+371) 67 288 800, .