Koncertvakars:
Izmeklētā stunda / L’heure exquise
Otrdien, 2025. gada 14. oktobrī, plkst. 18.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) aicina kopā nosvinēt savas pastāvēšanas 17. jubileju, baudot franču kamermūziku koncertā “Izmeklētā stunda / L’heure exquise”.
Jauno mūziķu trio Lindas Pētersones (vokāls), Kristas Kristiānas Pugačas (klavieres) un Darjas Baranovas (flauta) uzburtā komponistu Reinaldo Hāna (Reynaldo Hahn, 1874–1947), Filipa Gobēra (Philippe Gaubert, 1879–1941), Franča Pulenka (Francis Poulenc, 1899–1963) un Kloda Debisī (Claude Debussy, 1862–1918) skaņu pasaule simboliski vienos ar māksliniekiem Romanam Sutam (1896–1944), Aleksandrai Beļcovai (1892–1981) un pāra meitai mākslas zinātniecei, muzeja dibinātājai Tatjanai Sutai (1923–2004) tik tuvo franču kultūras garu, ļaujot paviesoties viņu laikmetam, dzīvei un daiļradei iezīmīgās pieturvietās no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta vidum.
Koncertvakarā izskanēs liriski maigais Reinaldo Hāna cikls balsij un klavierēm “Chansons grises” ar franču simbolisma dzejnieka Pola Verlēna (Paul Verlaine, 1844–1896) 1893. gadā publicēto dzeju, kā arī viena no viņa visizsmalcinātākajām un visbiežāk izpildītajām franču mélodies dziesmām – 1916. gadā pirmatskaņotā “À Chloris”.
Tāpat pasākuma viesi dzirdēs ikonisko flautas solo skaņdarbu – Kloda Debisī 1913. gadā sacerēto “Syrinx”. Komponista un flautista Filipa Gobēra sarakstītā kompozīcija soprānam, flautai un klavierēm ievedīs teiksmainu tēlu pasaulē, kurā katrs mūzikas instruments izspēlēs savu poētisko lomu. Bet Franča Pulenka dziesma soprānam un klavierēm “Violon” no cikla “Fiançailles pour rire” (1939) būs kā meditācija par vijoles skaņu, kas salīdzināta ar mīlestības izpausmēm, – jutekliska un reizē noslēpumaina.
Šos un citus franču mūzikas skaņražu kamerstila darbus klavierēm, balsij un flautai apmeklētāji aicināti piedzīvot muzeja dzīvokļa mājīgajā salonistabā, pirms koncerta aplūkojot pastāvīgo ekspozīciju, veltītu Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas daiļradei, kā arī izstādi “Modernisma un Art Deco plakāti Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados” ar tās mākslas darbu un vēsturisko priekšmetu kopuma svaigo papildinājumu.
Par mūziķēm
Linda Pētersone ir mecosoprāna balss īpašniece, aizrautīga ansambļa māksliniece un mērķtiecīga vokālā pedagoģe ar dziļām saknēm Latvijas koru un vokālajās tradīcijās. Pašlaik viņa studē vokālo mākslu maģistrantūrā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) profesores A. Gobas vadībā. Linda ir izkopusi plašu un daudzveidīgu koncertrepertuāru, kas aptver sakrālo, operas, kamermūzikas un laikmetīgo žanru. Viņa aktīvi iesaistās starpdisciplināros projektos, tostarp Jaunās mūzikas festivālā “Arēna” un koncertciklā “Pilnas ausis kultūras”, kurā apvienojas vokālā improvizācija, dzeja un elektroakustiskā mūzika.
Linda Pētersone sadarbojusies ar Latvijas ērģelniekiem – J. Pelši, V. Kalnciemu, A. Sīmani un A. Ranceviču –, izpildot sakrālo repertuāru, tostarp Dž. B. Pergolēzi “Stabat Mater” un citus liturģiskus darbus Latvijas baznīcās. Operas skatuvē dziedātāja atveidojusi Abati Pučīni operā “Suor Angelica”, Ježibabu Dvoržāka operā “Nāra”, Oberonu Britena “Sapnis vasaras naktī”, kā arī titullomu Gluka operā “Orfejs un Eiridīke”. Viņa bijusi soliste opermūzikas koncertos orķestra pavadībā “Ad Astra” un “Vivat Mozart! Bravo Da Ponte!” diriģenta G. Buhaltera (ASV) un vācu repetitora A. Vitlina vadībā. Linda regulāri pilnveido savu profesionālo meistarību starptautiskās meistarklasēs pie izciliem vokālajiem pedagogiem un māksliniekiem.
Krista Kristiāna Pugača absolvējusi Emīla Dārziņa mūzikas skolu pedagoģes L. Paulas klasē un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru klasi pie prof. J. Maļecka. Pašreiz pianiste studē maģistrantūru kameransamblī asoc. prof. H. Hansenas vadībā, paralēli gūstot zināšanas pavadījumā pie prof. A. Liepiņa. Krista katru gadu uzstājas dažādos koncertos, priekšroku dodot kamermuzicēšanai. Pianiste aktīvi piedalās meistarklasēs, papildinot zināšanas pie slaveniem mūziķiem, piem., kā J. Sinaiska (Vācija / Austrija), S. Konstantinovas (Austrija), V. Vujic (Austrija), T. Koršunskas (Šveice), L. Skrides, A. Egliņas u.c. Mākslinieces intereses aptver vokālās un instrumentālās kamermūzikas repertuāru, sākot no klasicisma līdz mūsdienām.
Flautiste Darja Baranova ir ieguvusi maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā I. Meijas klasē, studējusi Strasbūras konservatorijā K. Gudmena klasē “Erasmus+” programmas ietvaros. Labprāt piedalās dažādos kamermūzikas un orķestru projektos, kā arī papildina zināšanas meistarklasēs. Strādājusi flautu grupas koncertmeistara vietnieces amatā Liepājas Simfoniskajā orķestrī 2023.–2024. gadā, piedalījusies projektos LNSO, “Sinfonietta Riga” un “Academia Baltica” sastāvos. 2022. gadā ieguvusi “Yamaha” stipendiju. Konkursā “JVLMA labākais studentu kameransamblis” 2022. gadā saņēma 2. vietu.
Uz tikšanos Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni gaidīts ikviens!
Papildu informācija
- Muzejā vēlams ierasties aptuveni 10–15 minūtes pirms norises sākuma, lai nesteidzīgi varētu izmantot kases un garderobes pakalpojumus.
- Norise notiek muzeja ekspozīcijā.
- Informējam, ka muzeja publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par muzeja piedāvājumu, darba rezultātiem un aktualitātēm. Vairāk par privātuma politiku.
Norises piekļūstamība
- Muzejs atrodas ēkas 5. stāvā. Muzejs nav piekļūstams personām ratiņkrēslos, lifta durvju vērtņu aizvēršanas mehānisma dēļ. Lifta durvju vērtnes atvērtā veidā ir 75 cm.
- Norise paredzēta ar sēdvietām (ar muguras balstu).
Ja Jums jānodrošina īpašas piekļuves prasības vai ir jautājumi par muzeja piekļūstamību, lūdzam sazināties: (+371) 67 288 800, .
