No 2026. gada 21. februāra līdz 3. maijam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) norisināsies izstāde “Sniegs kūst. Japānas māksla”.
2026. gada 21. februāris – 3. maijs
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA /
Lielā izstāžu zāle
Doma laukums 6, Rīga
Mediju pasākums 20. februārī plkst. 11.00
Dalībnieku reģistrācija: plkst. 10.30–11.00
雪とけて
村いっぱいの
子どもかな
Sniegs kūst,
un ciemats ir pārpilns
bērnu
Kobajaši Issa (小林一茶, 1763–1828)
Pavasaris Japānas kultūrā apvieno dabas ritmu, cilvēka dzīves ciklu un estētisko pasaules uztveri vienotā, simboliski piesātinātā pieredzē. Tas iezīmē robežu starp veco un jauno gan dabā, gan cilvēka dzīvē un kļūst par būtisku sākuma punktu pārmaiņām.
Japāņu estētikā pavasaris ir saistīts ar izpratni par skaistuma īslaicīgumu. Ķiršu, plūmju un citu pavasara ziedu plaukums tiek interpretēts kā skaistuma kulminācija tieši tā nepastāvības dēļ, mudinot uz līdzpārdzīvojumu un apzinātu mirkļa notveršanu.
Pavasaris nav tikai dabā, cilvēki to kopīgi izdzīvo. Šajā gadalaikā Japānā īpaša nozīme ir rituāliem. Tādas tradīcijas kā hanami, sezonālie svētki un reliģiskie rituāli pulcējuši cilvēkus vienotā telpā un laikā jau vairāk nekā tūkstoš gadu. Šī kolektīvā pieredze atspoguļojas gan teātrī, gan vizuālajā mākslā, kur pavasaris iezīmējas nevis tikai kā dekoratīvs fons, bet kā jēgpilns princips, kas veido tēlainību, kompozīciju un skatītāja emocionālo tvērumu.
Izstādē iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Japānas mākslas kolekcijas darbi – krāsainie kokgriezumi ukijo-e, lakas darinājumi, porcelāna un keramikas priekšmeti, kas atšķirīgos redzējumos ilustrē šo Japānai tik svarīgo gadalaiku.
Ekspozīcija sastāv no trīs daļām – “Pavasara vērošana”, “Kabuki” un “Rituāli”, kas dažādos aspektos atklāj šī gadalaika lomu Japānas kultūrā. Sadaļā “Pavasara vērošana” atspoguļojas pati vērošanas norise, kas apvieno pavasara klātesamību, dabas ciklu apzināšanos, estētisku pieredzi un sociālo kopību. Turpretī “Kabuki” sadaļā pavasaris nav tikai gadalaiks, bet gan dramaturģisks, simbolisks un sociāls ietvars, kas caurvij teātra izrāžu sižetus, vizuālo valodu un skatītāju pārdzīvojumu. Noslēdzošā sadaļa “Rituāli” ir neliela, taču ne mazāk svarīga, jo pavasaris Japānā tradicionāli tiek uztverts kā pārejas brīdis, kad noslēdzas viens cikls un sākas nākamais, tādēļ daudzi rituāli saistīti ar attīrīšanos, harmonijas atjaunošanu un lūgšanu par labvēlīgu nākotni.
Teksts: Kristīne Milere
Izstādes kuratore:
Kristīne Milere
Izstāžu kuratore /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
T: (+371) 60 001 344
E:
Kolekcijas sagatavošana eksponēšanai:
Zane Lūse
Muzeju krātuves vadītāja /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Una Kastanovska
Restaurācijas nodaļas vadītāja /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Baiba Uburģe
Ārzemju dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
Mare Heimrāte-Patačīni
Ārzemju grafikas kolekcijas glabātāja /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
Arvils Vilkaušs
Noformēšanas darbu speciālists /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Izstādes uzbūve:
Emīls Eduards Murziņš
Kārlis Verners Baumanis /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
Grafikas dizains:
Kristīne Jansone /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
Izglītības programma:
Anna Roze
Kristīne Graudiņa
Vita Ozoliņa /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
Izstādes komunikācija:
Katrīna Ģelze
Komunikācijas speciāliste /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
T: (+371) 67 357 534
E:
Īpašs paldies:
Japānas vēstniecībai Latvijā, “Arctic Paper”, Jelgavas tipogrāfijai, Mārai Lācei, Ivetai Derkusovai, Daigai Upeniecei, Vitai Birzakai, Uģim Nastevičam, Ievai Kalnačai, Ojūnai Batbajarai
